Piena iepirkuma cena pazeminās globālā tirgus pārprodukcijas ietekmē

Kopš marta novērotā piena iepirkuma cenas pazemināšanās vēl nav kritiska, taču par iespējamo risinājumu jādomā laikus, «Bauskas Dzīvei» pauž nozares dalībnieki.Kopš marta beigām piena iepirkuma cena vidēji noslīdējusi no 22 līdz 19 santīmiem par kilogramu, liecina «Bauskas Dzīves» apkopotie dati. Globālajā piena tirgū ražotāju skatījumā patlaban ir «lielas ziepes», neslēpj lietpratēji. Strauji pieaugusi piena ražošana Eiropā, nebijis apjoms vērtīgā produkta nāk no Argentīnas, Jaunzēlandes, Austrālijas. Līdz ar izejvielu piedāvājumu pieaug galveno piena produktu ražošanas apjomi - vājpiena un pilnpiena pulveris, sviests, siers, ko pārdod biržā, skaidro kooperatīva «Trikāta KS» pārstāve Iveta Tomsone. Pieprasījums neaug atbilstīgi strauji, tāpēc iepircēji samazina cenu. «Mūsu sadarbības partneris kooperatīvs «Sigilo KV» jau samazināja cenu par vienu santīmu un sola samazināt vēl par vienu,» stāsta Bauskas novada Vecsaules pagasta piensaimniecības «Poteri» saimniece Aija Rutkovska, «nekas iepriecinošs tas nav, bet pagaidām risinājums ir - jāpalielina piena daudzums, ja grib saglabāt ienākumus tajā pašā līmenī. Mums vēl ir rezerves, kūts nav pilna ar govīm. Nāk telītes, nedodam tās prom, bet palielinām ganāmpulku.» Eiropas tirgū nevajadzētu ļaut ienākt citu kontinentu pienam, ja pašiem ir pārprodukcija, uzskata mūspuses zemniece. Taču saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem Eiropai nav pamata tirgu slēgt. Vasarā situācija neuzlabosies, vērtē eksperti, norādot, ka sezonāli šajā laikā ražošanas apjomi pieaug, bet pieprasījums - ne. Līdz rudenim piena iepirkuma cena varētu samazināties gan Eiropā, gan arī Latvijā. Ekonomistu aprēķini liecina, ka zemniekiem jāsaimnieko tā, lai spētu izdzīvot ar cenu 16 santīmi par kilogramu piena. Pēc «Bauskas Dzīves» rīcībā esošās informācijas, patlaban labāku cenu maksā vietējie kooperatīvi, kuri nav ieinteresēti mazināt savu biedru ienākumus, kā arī savācēji, kuri izved pienu uz Lietuvu. Neoficiāli zināms, ka iepirkuma cena zem 19 santīmiem samazināta pat dažiem lielajiem ražotājiem, kas nodod 30 tonnas piena dienā. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Piena grupas vadītāja Ligita Silaraupa par «sarkano līniju» uzskata cenu 20 santīmi. «Ja cenas kritīs vēl vairāk, esam gatavi aktīvākiem protestiem, kaut vai liesim pienu grāvjos, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību un rosinātu valdību palīdzēt,» saka L. Silaraupa. Kooperatīvu pārstāvji ir atturīgāki, norādot, ka labāk valdībai būtu apsvērt laikus sagatavotu risinājumu ar drošības fondu, no kura izmaksāt kompensācijas ražotājiem, ja cena noslīdēs pārāk zemu. I. Tomsone min, ka Vācijā veikalos lētāks kļuvis gan sviests, gan piens, bet Latvijā ar diviem dominējošiem mazumtirdzniecības tīkliem tas pagaidām nav novērots. Šodien, 9. maijā, piena tirgus tendences konsultatīvajā padomē Zemkopības ministrijā apspriež lauksaimnieku organizāciju pārstāvji un ministre Laimdota Straujuma. UZZIŅAIPiena tirgus tendences Pērn Latvijā bija straujākais piena ražošanas kāpums Eiropā - plus 30%.Vācijā pērn saražoja 29 milj. t piena, plānots bija 26 milj. t. Piena cena Vācijā gada laikā kritusi par 2,2%, aprīļa sākumā tā bija 32,8 eirocenti jeb 23 sant./kg. Latvijā piena iepirkuma cena kopš marta sākuma samazinājusies no 21 - 22 līdz 19 -20 sant./kg. Patlaban Latvijā piena iepirkuma cenas joprojām ir ievērojami augstākas nekā 2009. un 2010. gadā. Dati: Eiropas Komisija, Zemkopības ministrija, kooperatīvi
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»