BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Mežotnes pilskalna svētki savieno Lielupes krastus

Inga Muižniece
Kultūra un izklaide

2012. gada 20. maijs 14:18

1437
Mežotnes pilskalna svētki savieno Lielupes krastus

Seno amatu pratējus, vēstures klubus, seno cīņu grupas un folkloras kopas no dažādiem Latvijas novadiem 19. maijā pulcēja Mežotnes pilskalna 6. svētki. Daudzu uzmanību piesaistīja agro viduslaiku cīņu turnīrs, kurā rīdzinieks Vladimirs Maksimenko ieguva galveno balvu. Tā ir īpaša, speciāli šiem svētkiem izgatavota.Stāsta zemgaļu kultūras biedrības «Upmale» vadītājs Anatolijs Kazačenko: «Tepat aiz Mežotnes pilskalna, kur tagad ir lauks, agrāk atradusies senā apmetne. Tur jau ir atrastas dažādas vēstures liecības. Nebija pat jārok, pamanīju zemē metāla gabalu. Tas, kā vēlāk apstiprināja vēsturnieki, ir 10. gadsimta zemgaļu platasmens nazis. Ar tādu varēja rakt zemi, cirst zarus, izmantot tuvcīņās. Šo unikālo ieroci balvai atveidoja metālkalējs Aleksandrs Belševics, rokturi darināja kokamatnieks Kaspars Beitiņš, naža maksts apkalumus veidojis rotkalis Māris Braže. Tik vērtīgu balvu cīņu turnīra uzvarētājam piedāvājam pirmoreiz.» Tieši šīs sacensības daudzi svētku apmeklētāji bija uzskatījuši par galveno notikumu, un vērotāju bija daudz. Pirms turnīra sākuma vēstures izziņas grupas «Kāvi» pārstāvis vēsturnieks Arturs Tomsons stāstīja un demonstrēja, kādi bijuši seno zemgaļu ieroči. Folkloriste Elīna Kūla-Braže atzina, ka šāds pamatīgs ieskats vēsturē Mežotnes pilskalna svētku apmeklētājiem sniegts pirmoreiz. Cīņām līdzi dzīvoja arī Rundāles novada domes speciāliste Ludmila Knoka, kuras dēls Ainārs arī piedalījās kaujās. Viņš ieinteresējies par zemgaļu senatni, iesaistījies vēstures izziņas grupā «Kāvi». Turnīrā sitieni bija nesaudzīgi, un baušķeniece Illa Paļčevska atzīst, ka viņai šķitis – kuru katru brīdi vajadzēs mediķu palīdzību. Amatnieku darbošanās patikusi baušķeniecei Antrai Sondorei un vēl daudziem citiem. Uz Mežotnes pilskalnu Gianeja Zaļkalne atvedusi meitas Tīnu, Ditu un Lizeti, un bērni vislabāk jutās amatnieku ciematā, kur varēja ne tikai vērot amatnieku darbošanos, bet arī piedalīties tajā. Meitenēm bijis interesanti apskatīt dažādu dzīvnieku ādas, rotkaļu darinājumus, skatīties, kā ar kaula adatu var nopīt zeķi, cimdus un cepuri. Izvēle tiešām bija plaša, amata prasmes rādīja apģērbu darinātāji, pinēji, ādmiņi, kokamatnieki, alvas lējēji un rotkaļi. Pēc vēsturiskiem paraugiem darināto varēja nopirkt. Vilšanos par pasākumu neslēpa pēcpusdienā sastaptie rīdzinieki Antra un Ivars Borherti – kādi te svētki, alu pārdod tikai vienā vietā! Senās cīņas viņus neinteresējot, cerējuši dzirdēt vismaz kādu koncertu, bet ieraudzījuši vien amatniekus, kuri pilskalnā iekārtojušies kā uz dzīvošanu. «Tā arī ir, cenšamies iztēloties un rādīt, kā mēs dzīvotu, ko vilktu mugurā, ēstu, ja notiktu ceļojums laika mašīnā un piepeši nonāktu senatnē. Šajā ziņā domubiedru vajag vien tik, cik ap vienu ugunskuru var sasēsties,» atzīst Ieva Pīgozne no senā apģērba izpētes, seno amatu un vēstures rekonstrukcijas biedrības «Baltava». Zīmīgi, ka šo un citas biedrības Mežotnes pilskalnā šogad pārstāvēja jauni cilvēki, ģimenes ar maziem bērniem, kuri saieta nesteidzīgo gaisotni, zaļos pakalnus un sauli izbaudīja no sirds. Svētku laikā bija arī koncerti, turklāt klausītājiem ar dažādām gaumēm un Lielupes abās pusēs. Iekļaujoties norisēs, senatnīgajā gaisotnē nepiespiesti muzicēja folkloras kopas «Laukam pāri» un «Svitene». Mežotnes pilskalnā pēcpusdienā koncertēja folkloras kopas «Vilkači» no Rīgas un «Tarkšķi» no Iecavas. Dzeju, deju un dziesmas rādīja «Baltu kluba» pārstāvji. Pie Mežotnes pils muzicēja Liepājas simfoniskā orķestra paspārnē izveidotais ansamblis «Amber Sound Brass». Gājēju tiltiņam pār Lielupi bija liela slodze, jo cilvēki no viena krasta uz otru staigāja nemitīgi. Drošības dēļ tika uzmanīts, lai uz tilta vienlaikus neatrodas pārāk daudz gājēju. Lai pilnībā izjustu pasākumu Mežotnes pilskalnā, vajadzēja tur pavadīt visu saulaino dienu līdz vakaram. Tie, kuri tam veltīja tikai nelielu laika sprīdi, daudz ko palaida garām. Taču 19. maijā arī Bauskā muzeji plaši vēra durvis apmeklētājiem, te bija piestājuši pasaku rallija dalībnieki, zaporožecu un moskviču salidojuma dalībnieki. Bija daudz ko redzēt un izjust, par ko priecāties.

Kategorijas

Kategorijas