Konsultācijas – vērtīgākais devums

2008. gada 4. augusts 00:00

Latvijas meža īpašnieku apvienības un biedrības pašlaik esot tādā pašā situācijā kā Francijā pirms gadiem četrdesmit. Tā uzskata Jānis Folkmanis, meža īpašnieku apvienības «Bārbele» vadītājs.Tālākā apvienību attīstība ir atkarīga no valsts, projektu finansējuma un sadarbības. Pienāks laiks, kad finanšu avoti zudīs un būs jāpaļaujas tikai uz sevi. Ceraukstes «Mētra»Latvijā izveidotas apmēram 40 meža īpašnieku apvienības (MĪA). Šīs organizācijas dibināja ap 2005. gadu saistībā ar iespējamo finansējumu no Eiropas struktūrfondiem. Pēc trim gadiem no izveidotajām biedrībām aktīvi darbojas tikai apmēram desmit. Viena no tām ir Ceraukstes meža īpašnieku biedrība «Mētra». Stāsta valdes locekle Daila Kronberga: «Biedrība izveidojās 2004. gadā, piedalījās 15 biedru, skaits nav mainījies. Esam realizējuši projektu, izveidojuši dabas taku, kurā varam veikt apmācības skolēniem.Pagaidām nodarbojamies tikai ar padomu došanu, iestigošanu. Veidojam projektus un meklējam jaunus. Mums ir atsaucīgi un labi partneri – uzņēmums «Bērzkalni», ar kuru palīdzību projektus ir vieglāk izstrādāt. Pašlaik gan liela daļa apsolītā finansējuma un nākotnes projektu kavējas. Administratīvi teritoriālā reforma vēl vairāk var iekavēt fondu apguvi, un nav garantijas, kādu finansējumu varēs saņemt pēc 2013. gada.Par lielāku apvienību nedomājam. Piesakoties uz projektiem, vienādu finansējumu var iegūt gan lielās, gan arī mazās apvienības. Esam bezpeļņas nevalstiska organizācija, kuras panākumi ir atkarīgi tikai no projektu naudas. Apvienoties, lai kādu summu zaudētu, nav jēgas.»Apvienība «Bārbele»Viena no aktīvākajām MĪA ir Bārbeles pagastā. Apvienība tā arī saucas – «Bārbele». Tās vadītājs Jānis Folkmanis stāsta: «Eiropas fondu atbalsts bija 7000 latu. Tas bija stimuls organizācijas dibināšanai. Iepirkām kvalitatīvus mērinstrumentus, jo meža mērīšanai tā ir specifiska aparatūra. Esam 24 biedri.MĪA «Bārbele» pagaidām biedriem galvenokārt sniedz konsultācijas mežsaimnieciskos jautājumos. Praktisku pakalpojumu sniegšana vēl nav attīstīta, lai arī tas ir viens no galvenajiem biedrību eksistences punktiem. Esam nodibinājuši kontaktus ar Latvijas Meža īpašnieku biedrību. Lai paši būtu klāt un piedalītos informācijas apmaiņā.»Francijas pieredzeJānis Folkmanis interesējas arī par citu pieredzi. Pagājušajā gadā bijis «Kalna Gaviešos» Cēsu rajonā, bet šogad mēroti lielāki attālumi. Kopā ar vairākiem meža īpašnieku apvienību vadītājiem apmeklēti Francijas mežu kooperatīvi. Ieraudzītais latviešus pārsteidzis.Francijā kooperatīvus sākumā atbalstījusi valsts, bet tagad viss esot pašu rokās. Biedru skaits gan esot tūkstošos. Daudziem īpašniekiem piederot tikai apmēram viens hektārs meža. Ar katru biedru slēdz līgumu par to, kas viņam būs vajadzīgs.Jānis Folkmanis stāsta: «Populāras ir ātraudzīgās plantācijas, ko vairs īsti nevar saukt par mežu. Viena kategorija – audzē kokus kurināmā, šķeldas, ieguvei. Ar vietējiem lauksaimniekiem panākta vienošanās zemes platībās iemēģināt papeles, kārklus un akācijas. Akācija gadā pieaugot par trim metriem. Audzē trīs četrus gadus, izmanto tehniku, kas akācijas nopļauj un sasmalcina.Otrs virziens – koku audzēšana koksnei. Papeļu audzei vajag 16 gadu. Rezultāts – pamatīgi baļķi, kas dod 200 kubikmetru no hektāra. Mūsu mežā parastā ieguve no kailcirtes ir 300 kubikmetru, bet mežs jāaudzē 40 gadu.» Pārsteidzošs Francijā esot tehniskais nodrošinājums, bet primārais nav luksuss. UZZIŅAIVairāk nekā puse no Latvijas teritorijas ir meži. Vidēji pasaulē meži aizņem 13 procentu valsts teritorijas.Puse Latvijas mežu pieder valstij, otra puse – privātiem meža īpašniekiem. Latvijā ir aptuveni 146 000 meža īpašnieku.Latvijā katru sekundi mežs pieaug par vienu kubikmetru koksnes.www.mezaipasnieki.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Konsultācijas – vērtīgākais devums

Kategorijas