Mazajam uzņēmējam savi aprēķini

2008. gada 13. augusts 00:00

Zemnieka gēns vairs nav tik stiprs, lai spētu vidējo un jauno paaudzi noturēt laukos. Tādēļ jo patīkamāk ir sastapt tādus vīrus, kuriem stabila pārliecība, ka viņu vieta ir nekur citur kā zemniecībā.Sezonas zemnieksAinārs Paulovičs sākumā ir atturīgs: «Mums nav, ar ko lepoties.» Jāskaidro, ka «Bauskas Dzīvi» interesē arī mazāku zemes kopēju darbs, jo Latvijas lauki taču nav tikai plaša mēroga zemnieku saimniecības. «Baloži AI» Skaistkalnes pagastā apsaimnieko 105 hektārus, puse ir nomas platības, puse pašu zemīte. Ainārs piebilst, ka viņš ir sezonas zemnieks, laukos strādā no pavasara līdz rudenim. Pārējais laiks aizrit Rīgā, kur dzīvo dēls un meita. Sieva Inita strādā ANO misijā Turkmenistānā, un brīvajā laikā Ainārs ir paguvis šo zemi tuvāk iepazīt.A. Paulovičs izmēģinājis arī citu darbu, bet allaž sapratis, ka īstais tomēr ir zemes kopšana, un nekas šo pārliecību nav spējis kliedēt. Žēl tikai, ka dēlam Kristam ir citas intereses, vairāk saistītas ar sportu.Ziemas mēnešus Ainārs iedala atpūtai un veselības sakārtošanai, jo muguras vainas viņam pieteikušās tāpat kā daudziem vīriem, kuri ilgus gadus strādājuši ar traktoriem. Sarunā ieklausās seniors un atceras, ka pirms abu gūžu operācijām ir bijis grūti staigāt, bet tas nav liedzis sēsties traktorā. «Man patīk tehnika, kurai ar āmuru var palīdzēt,» teic Imants un atgādina, ka viņš kopš 1949. gada strādā ar traktoru, vecās markas ir tik pierastas. Dēls tagad vada firmas «Fendt» spēkratu, tēvs tajā iekāpis pāris reižu, bet viņam savējie ir tuvāki. Visa tehnika, kaut arī lietota, gādāta ar domu, lai tā būtu pietiekami kvalitatīva. Ainārs piemetina: «Vēl divi gadi, un kredīts būs dzēsts.» Divatā tēvs ar dēluAinārs ir apsvēris, ka jāapstrādā tik daudz zemes, lai abi ar tēvu visu spētu izdarīt. Divatā viņi pagūst veikt lauku darbus, kas kļuvuši tīkamāki, pamazām nomainot veco tehniku un agregātus pret mūsdienīgākiem. Jo vairāk tērzējam, jo labāk pamanāms, cik dziļi jaunais Paulovičs ir lauku būšanās iekšā. Viss ir pārdomāts – agrotehnika, sējumu struktūra, naudas lietas un sadarbības partneri. Viņš savulaik beidzis Kandavas sovhoztehnikumu, bet secinājis, ka skola var būt tikai atspēriens, gudrība krājas ar praktiski izzināto un pieredzēto. Dažādi lauksaimnieku semināri arī palīdzējuši rast īstos risinājumus.Paulovičiem ir vēl kāda priekšrocība – viņi izmanto savulaik par pajām privatizētu vecu kalti. Abiem ir gana saprašanas un tehniskas prasmes, lai to uzturētu, tādēļ nav jābēdā, kur glabāt graudus. Šajā vasarā bija arī pirmais ziemas rapšu iekūlums, un Ainārs pārliecinājies, ka šī kultūra viņiem ir pa spēkam. Finansiāli izdevīga un augu sekas maiņai noderīga. Ainārs neslēpj, ka likstas arī devušas mācību. Viena daļa lauku ir pārlieku mitri, tajos nav vērts sēt ziemājus, jo tos nevar pasargāt no izslīkšanas. Tādēļ šo riskanto platību atvēl vasarājiem.Uz dullo neko nedarīs«Baloži AI» ņem vērā, ka Skaistkalnes pusē lauki nav īpaši auglīgi. Iekuļ vidēji 4,5 tonnas kviešu, un tas nav sliktākais rādītājs šīm platībām. Izvēlas mazāk intensīvas ziemāju šķirnes, kas piemērotākas Latvijas kaprīzajām ziemām. Graudus pārdod SIA «Lielzeltiņi», kas jau ilgāku laiku ir laba sadarbības partnere, tāpat kā «Latagra», kur gādā minerālmēslus un ķimikālijas. Rapšus piegādāja «Iecavniekam», un iecerēts to platības paplašināt.Kaimiņš Pēteris Žuks Pauloviču raksturojumam vārdus rod bez minstināšanās: «Vieni ļoti strādīgi un pamatīgi saimnieki. Imants bez darba nevar iztikt. Ainārs uz dullo neko nedarīs, viņš par Eiropas lietām ir zinošs un izdomās, kā visu sakārtot. Viņi nav skopi, vienmēr palīdz citiem.»Paulovičam senioram ir savi teicieni par bijušajiem un tagadējiem lauku saimniekošanas gadiem: «Pats savās rokās saimnieks», «Nav ko spuras atlaist». Ar humoru un jokiem jātiek pāri sastrēgumiem, kas zemnieka ikdienā mēdz būt bieži. «Ritenim ir nepārtraukti jāgriežas jeb naudas plūsma nedrīkst sastingt.»Ainārs Paulovičs

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mazajam uzņēmējam savi aprēķini

Kategorijas