Komentāri: Graudu iepirkums

2008. gada 15. augusts 00:00

119

Kā būtu jāsakārto labības tirgus, lai apmierināti paliktu graudu ražotāji un pircēji?Zaudētāji – zemnieki KĀRLIS ĶIKURS, CODES PAGASTA ZEMNIEKS: – Esmu eiroskeptiķis un uzskatu, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, mums par daudz tiek diktēts. Tā bija ar cukurbiešu audzēšanu, ko vajadzēja pārtraukt. Piena ražošanā arī noteiktas kvotas, labības tirgu tāpat skar ES nosacījumi. Paradoksāli tikai, ka zemnieks vienmēr paliek vainīgais, mainoties pārtikas cenām. Piemēram, par pienu tagad maksā mazāk, bet vai veikalos šo produktu cenas ir zemākas? Skaidrs, ka tāda samaksa kā pērn par graudiem arī nebūs, bet vai maize kļūs lētāka?Spriežot pēc savas pieredzes, varu teikt, ka tikai kooperatīvā sabiedrība «Latraps» rēķinās ar zemniekiem, ražas novākšanas sākumā nosaucot bāzes cenas. Visus iepriekšējos gadus pēc graudu pārdošanas esam saņēmuši piemaksas. Citiem labības uzpircējiem un pircējiem svarīgāka ir viņu peļņa. Tā kā paaugstinājušās visu resursu izmaksas, arī šajā gadā pārtikas graudu cenai vajadzētu būt 150 – 160 latu par tonnu. Tad zemniekiem sanāktu peļņa, jo mēs par savu darbu nopelnām daudz mazāk nekā tās simt gudrās galvas Saeimā. Apzina jaunas iespējasJĀNIS ČAKĀNS, SIA «AGROCHEMA LATVIA» TIRGZINĪBAS VADĪTĀJS:– Brīvais tirgus ir citādāks, nekā bija plānveida ekonomika, lielie spēlētāji graudu tirgū diktē noteikumus. Šis gads raksturīgs ar bagātu iekūlumu. Ukraina, piemēram, paziņojusi, ka varēs eksportēt četras reizes vairāk labības nekā pērn. Arī Krievijā ir ļoti laba raža, tāpat citās Eiropas valstīs. Graudu kvalitātes rādītāji gan zemāki nekā citus gadus. Šādā situācijā zemnieki nevar rēķināties ar tik augstu graudu cenu, kāda tā bija pirms gada. Saprotams, tas viņus neapmierina. Ir jāsāk domāt par graudiem ne tikai kā izejvielu, bet tai jāliek klāt pievienotā vērtība. Līdzīgi kā koksnes tirgū, kur baļķi nav izdevīgākā prece, bet gan tās izstrādājumi. Tas, protams, nav tūlītējs risinājums. Šajā sezonā varbūt ir vērts nodot graudus un pretī saņemt minerālmēslus, kuru cena atkal ir kāpusi.Labības tirgus mikroekonomikas kontekstā jebkurā variantā būs saistīts ar makroekonomikas procesiem. Mūsu uzņēmums apzina jaunus tirgus, tās ir arābu valstis, kur pieaug pirktspēja un arī pieprasījums pēc labības. Ietekmē globālā ekonomika DAINIS DOMINIEKS, AKCIJU SABIEDRĪBAS «DOBELES DZIRNAVNIEKS» VALDES PRIEKŠSĒĒDĒTĀJS:– Ir grūti atbildēt īsi, kas jādara, lai apmierināti būtu visi – gan ražotāji, gan pircēji, gan pārstrādātāji. Vienu sezonu ieguvēji ir vieni, nākamajā labāk klājas citiem. Turklāt jāņem vērā, ka tirgu lielā mērā regulē arī Eiropas Savienība un norises visā pasaulē. Jebkurus ekonomiskos procesus ietekmē globālā ekonomika. Jo spēcīgāka un sakārtotāka ir valsts, jo vieglāk tā pielāgojas pārmaiņām. Jo nabadzīgāka valsts, piemēram, kā Latvija, jo grūtāk tai klājas krīzes periodos. Nevar izstrādāt modeli vienai mazai Latvijai, jo mēs esam daļa no lielāka kopuma, un tas ir jāņem vērā, pieņemot dažādus lēmumus.Tirgus pats noregulējas un sakārtojas. Šogad puse graudu ir lopbarības, tādēļ iepirkuma cena tik zema. Ļoti iespējams, ka daudzas mazās saimniecības bankrotēs, jo ieņēmumi būs tuvu nullei. Pieļauju, ka lielās saimniecības pārpirks viņu zemi un turpinās attīstīties, neveiksmes arvien mazāk ietekmēs to darbību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Graudu iepirkums

Kategorijas