BauskasDzive.lv ARHĪVS

Arī iepirkuma maisiņi var būt draudzīgi

KRISTAPS ĀBELNIEKS

2008. gada 15. augusts 00:00

53
Arī iepirkuma maisiņi var būt draudzīgi

Saskaroties ar globālām problēmām, kā, piemēram, vides piesārņojums un globālā sasilšana, cilvēki cenšas kaut nedaudz mazināt apkārtnes piesārņošanu.Viena no problēmām ir plastmasas maisiņi, kurus lielveikalos var ņemt par velti neierobežotā daudzumā. Pirmkārt, tie rada vizuālu piesārņojumu, otrkārt, tie nesadalās un rada dabai lielu kaitējumu. Tādēļ tiek pievērsta īpaša uzmanība videi draudzīgu iepirkuma maisiņu un cita veida iesaiņojumu ražošanai.Piedalās konkursāInteresantu pētījumu par plastmasas sadalīšanos augsnē ir veikuši Bauskas rajona Skaistkalnes vidusskolas 8. klases skolēni Kristaps Alksnis, Aigars Malanks, Aiga Karelsone un viņu skolotāja Austra Auguste. Savā pētījumā «Bioplastmasa augsnē» skolēni centās pierādīt hipotēzi, ka augsnē īsā laikā sadalās tikai bioplastmasa.«Noskaidrojās, ka bieži uz plastmasas iepakojumiem izstrādātāji raksta aplamu informāciju. Piemēram, uz kosmētikas tūbiņas norādīts, ka kompostā tā sadalās četros mēnešos, bet pārbaude liecināja, ka pēc četriem mēnešiem un pat vēl ilgāk nekādas pārmaiņas nebija manāmas. Ar cita veida plastmasas iepakojumiem rezultāti bija līdzīgi, vienīgi bioplastmasas izstrādājumi bija gandrīz jau satrūdējuši 40 dienu laikā,» teic skolotāja. Jauniešu pētījums ieguva otro vietu Bauskas rajona konkursā «Skolēni eksperimentē». Tālāk skaistkalnieši savu darbu prezentēja Rīgā, kur pētījumam tika pievērsta liela uzmanība.No kukurūzas cietesPašlaik bioplastmasas maisiņus Bauskā var iegādāties vienīgi «Maxima» veikalos. Kas tie tādi ir un cik nekaitīgi tie ir videi, stāsta «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš: «Šie maisiņi tiek ražoti no kukurūzas cietes, tādēļ tie ir videi draudzīgi. Speciālisti lēš, ka bioplastmasas izstrādājumi satrūd pusgada laikā, bet pēc savas pieredzes zinu, ka tie mitrumā vai komposta kaudzē sadalās jau viena vai divu mēnešu laikā. Cilvēki ir atsaucīgi un pērk šos maisiņus. Jau no 1. septembra «Maxima» veikalos vairs nebūs pieejami mazie plastmasas maisiņi.»Audums nav populārs«Rimi» veikalu tīkls cenšas popularizēt auduma maisiņu lietošanu. Aprēķini liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērē aptuveni četrus kilogramus plastmasas maisiņu. Pašlaik tikai viens procents pircēju izmanto auduma maisiņus. Lai uzlabotu situāciju, veikalu tīkls kopā ar valsts akciju sabiedrību «Latvijas Valsts meži» rīko vērienīgas auduma maisiņu akcijas. «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais ir plānojis palielināt auduma maisiņu izmantošanu 50 reižu un cer, ka tos lietos vismaz seši procenti no «Rimi» apmeklētājiem.Veikalā «Supernetto» iekārtota īpaša vieta, kur var ņemt kartona un koka kastes, kurās piegādāti produkti. Tas ir labs veids, kā pircējiem transportēt smagāku pirkumu. Cilvēki izmanto šo iespēju, jo nav jāmaksā un ir ērti.Izmanto visai retiKo par iepirkuma maisiņiem domā paši baušķenieki? Eugēnija uzskata, ka citiem veikaliem arī vajadzētu pārdot bioplastmasas maisiņus. Uz jautājumu, ko pensionāre domā par to, ka drīzumā «Maxima» veikalos nebūs mazo plastmasas maisiņu, atbild, ka tam nevajadzētu notikt tik strauji. Viņa iepērkoties ņem līdzi auduma maisiņu.Andrejs Robežnieks bieži iepērkas «Maxima» veikalā, bet nav pamanījis, ka tur tādus bioplastmasas maisiņus var iegādāties. Pašam mājās ir auduma maisiņš, bet to izmantojot reti. «Arī citus cilvēkus ar tādiem rokās negadās redzēt bieži,» piebilst Andrejs.  UZZIŅAIDabā ir sastopami vairāku veidu polimēri, kurus var saukt par biopolimēriem. Biopolimēri ir, piemēram, ogļhidrāti un olbaltumvielas. Daudzi biopolimēri jau tiek ražoti ievērojamā daudzumā, lai gan parasti tos neizmanto plastmasas izgatavošanai. Pat tad, ja tikai nelielu daļu no jau ražotajiem biopolimēriem izmantotu plastmasas izgatavošanai, būtiski mazinātos mūsu atkarība no sintētiskās plastmasas, kas saražota no neatjaunojamiem resursiem. Bioplastmasa ir jaunākās paaudzes bioloģiski noārdāma plastmasa, kuras sastāvdaļas pilnībā vai gandrīz pilnībā iegūst no atjaunojamām izejvielām. Jaunākie zinātniskie un tehnoloģiskie sasniegumi liecina, ka šo plastmasu var izgatavot no dažādiem lauksaimniecības resursiem. Tādā veidā tiek saudzēti neatjaunojamie enerģijas avoti – nafta, dabasgāze un akmeņogles, turklāt šāda plastmasa praktiski nerada problēmas saistībā ar atkritumu apsaimniekošanuInformācija no www.bioplastics.lv