Pensiju lielums – vēlētāju rokās

2008. gada 20. augusts 00:00

Neko nedarot, dzīve kļūs tikai sliktāka – uz referendumu mudina pensiju likuma grozījumu atbalstītāji, savukārt pretinieki brīdina, ka sociālā sistēma un varbūt pat lata stabilitāte tiks apdraudēta. 23. augustā ikvienam pilsonim būs iespēja teikt savu «par» vai «pret» pensiju trīskāršošanai.Pārtiek no maizes un kefīraPavasarī parakstu vākšanas kampaņā 170 342 vēlētāji iestājās par to, lai «Sabiedrības citai politikai» un Pensionāru un senioru partijas izstrādātos grozījumus iekļautu likumā «Par valsts pensijām», taču Saeima šīs izmaiņas noraidīja, un tāpēc sestdien par tām notiks referendums.Balsošanai nodoto grozījumu būtība ir palielināt koeficientu, ar kādu tiek aprēķināta minimālā pensija, tādējādi palielinot pensijas summu. Likums nosaka, ka minimālā pensija ir piesaistīta valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam (pašlaik 45 lati, nākamgad valdība plāno pieaugumu līdz 60 latiem). Atkarībā no apdrošināšanas stāža šī pabalsta summa tiek reizināta ar noteiktu koeficientu, kas šobrīd ir robežās no 1,1 līdz 1,7. Jaunie grozījumi piedāvā šo koeficientu palielināt uz 3 līdz 4,5. Piemēram, pašreiz, ja darba stāžs nav lielāks par 20 gadiem, minimālā pensija sanāk nepilni 50 lati, savukārt pēc jaunajiem grozījumiem tā būtu 135 latus liela.Pensionāriem inflācija pamatīgi pasliktina dzīves apstākļus, un to viņi min kā galveno motīvu grozījumu atbalstīšanai. «Pirms gada par malku maksāju 80 latu, tagad man prasa jau 180. Viss ir kļuvis dārgāks. Man nav tas vismazākais pabalsts, ir arī daļa mantojuma, bet daudzi mani paziņas vairs nevar galus savilkt kopā. Reiz viens no viņiem atzinās, ka pārtiekot tikai no sausas maizes un kefīra,» stāsta pensionārs Jānis Lībers, kas aktīvi mudinājis citus iet parakstīties un tagad arī balsot.Pensionāru viedoklis gan nav vienots, piemēram, Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze referendumu neatzīst: «Grozījumi ir aplami, un nobalsošana tiek mākslīgi rīkota. Tur iekšā ir politika, nevis centieni uzlabot tautas dzīvi.»Var atjēgties pie sasistas silesSaeimas politiķu viedokļi par gaidāmo referendumu atšķiras – ko-alīcijas frakciju pārstāvji grozījumus neatbalsta, savukārt opozīcija aicina nesēdēt mājās.Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis pauž Tautas partijas uzskatus, ka no ekonomikas viedokļa referendums ir bīstams. «Uz īsu termiņu grozījumu prasības var izpildīt, bet pēc tam atliks divi ceļi – vai nu devalvēt latu, vai ievērojami palielināt pensionēšanās vecumu. Tās būs problēmas visiem iedzīvotājiem,» saka V. A. Krauklis.Viņš atgādina, ka grozījumu piedāvātāji nav rēķinājušies ar invaliditātes pensijām un dažādu pabalstu izmaksu.To par vienu no iemesliem grozījumu neatbalstīšanai min arī apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats, nosaucot arī citus iebildumus. «Pašreizējā redakcijā grozījumi var būt spēkā tikai neilgu laiku, turklāt notiks pensiju nonivelēšanās. Visi tās saņems apmēram vienādas, bet tas nestimulēs jaunatni strādāt vairāk, lai uzkrātu lielāku pensiju,» saka M. Grīnblats.Koalīcijas pārstāvji arī norāda, ka nav skaidrs finansējums grozījumu izpildei. «Šī naudas seguma nav. Mēs varam nobalsot par, bet pēc laika atjēgties pie sasistas siles. Uz referendumu iešu, jo atbalstu to kā demokrātisku veidojumu, kas ļauj tautai paust viedokli, bet balsošu pret,» apliecina Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.Labklājības ministrija neatbalstaArī Labklājības ministrija uzsver, ka grozījumu ieviešana tai neļaus īstenot vairākus svarīgus pasākumus visu pensionāru stāvokļa uzlabošanā. Ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece informē, ka grozījumu pieņemšana pensiju aprēķinos radīs netaisnību starp tiem, kas pensionējās pirms 1996. gada un pēc tā. Proti, kopš 1996. gada pensijas aprēķina no katra veiktajām sociālajām iemaksām, kuru lielums ir atkarīgs no atalgojuma. Savukārt tiem cilvēkiem, kuri pensionējās līdz 1996. gadam, pensijas aprēķināja pēc tautsaimniecībā vidējās algas, tātad sociālie maksājumi visiem bija vienādi. Šiem pensionāriem valsts arī ik pēc laika ir piešķīrusi piemaksas. «Pielietojot grozījumu koeficientus visu pensiju aprēķināšanai, var iznākt, ka daļa cilvēku, kuri no 1996. gada vairs nestrādā, saņems gandrīz tikpat lielu pensiju, cik tie, kuri visu laiku maksājuši nodokļus pēc sava ieguldītā darba,» saka Jana Muižniece. Pēc ministrijas uzskata, grozījumi nav izdevīgi arī tiem, kuriem no valsts nepieciešams lielāks atbalsts. Ja vajadzēs izmaksāt pensijas pēc jaunās kārtības, naudas nepietikšot maznodrošināto pabalstiem. Turklāt radīšoties negatīvas sekas pensiju sistēmai, jo, ievērojot grozījumus, sociālais budžets tiks iztērēts divos gados. Referendums ir vienīgā iespējaKritiku noraida grozījumu iniciatori un atbalstītāji. Pensionāru un senioru partijas pārstāvis Jānis Leja uzskata, ka vārdi par pensiju sistēmas sagraušanu ir kārtējais bubulis tautas biedēšanai. Pēc viņa teiktā, sistēma jau ir sagrauta, jo sociālā nodokļa nauda iekļauta valsts budžetā bez nodokļu maksātāju atļaujas. Smieklīgi esot arī biedēt ar naudas iztērēšanu, jo ekonomika turpināšot attīstīties, tātad arī ienākumi būs lielāki. Turklāt grozījumi neparedz mainīt līdzšinējo sistēmu, bet tikai koeficientus.Arī Saeimas opozīcija aicina nesēdēt mājās. «Jaunā laika» frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa skaidro, ka referendums sabiedrībai ir vienīgā iespēja reāli iesaistīties politikā, un tas jāizmanto.«Daudzi cilvēki dzīvo zem iztikas minimuma. Tas nav pieļaujams, un valdībai šis jautājums jārisina,» saka S. Āboltiņa.Arī «Saskaņas centra» frakcijas pārstāvis Vitālijs Orlovs ir pārliecināts, ka vēlētājiem jāiet uz referendumu un jābalso par grozījumiem. UZZIŅAI Pašlaik spēkā esošs likuma «Par valsts pensijām» Pārejas noteikumu 34. punkts:34. Līdz 2009. gada 31. decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: 1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, – 1,1; 2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 1,3; 3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 1,5; 4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, – 1,7.(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.01.2007.) 2008. gada 23. augusta tautas nobalsošanai ir nodots šāds likumprojekts: Izdarīt likumā «Par valsts pensijām» šādu grozījumu:Izteikt Pārejas noteikumu 34. punktu šādā redakcijā:«34. Līdz 2009. gada 31. decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, – 3,0; 2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 3,5; 3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 4,0; 4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, – 4,5.» VIEDOKĻIAigars Štokenbergs, «Sabiedrības citai politikai» valdes loceklis:– Mūsu pozīcija, piedāvājot grozījumus, ir tāda, ka simti un tūkstoši cilvēku saņem pensiju, kas ir mazāka par iztikas minimumu. Tādos apstākļos, kad gaidāms vēl komunālo pakalpojumu cenu kāpums, strauja pensiju palielināšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt lielai tautas daļai iztiku. Valdība ir solījusi uzlabot pensionāru dzīves apstākļus, bet ar tās paveikto nav līdzēts tautai. Šobrīd vidējā pensija valstī ir 148 lati, bet iztikas minimums – 161 lats. Tas nozīmē, ka 93 procenti pensionāru saņem pensiju, kas mazāka par iztikas minimumu.Nav tiesa, ka pietrūks naudas. Tās pietiks, to ir aprēķinājuši kvalificēti speciālisti. Piemēram, Valsts kontrole ir atklājusi 225 miljonu latu nelietderīgu izšķērdēšanu. Tas nozīmē, ka nauda ir, tā tikai pareizi jāiegulda.Raita Karnīte, ekonomiste:– Šoreiz es gaidāmo referendumu kā profesionāle ekonomikas jautājumos uzskatu par absurdu. Cilvēkiem tiek skaidrots, ka pensijas nedrīkst būt mazākas par iztikas minimumu, bet patiesībā runa ir tikai par minimālajām pensijām. Pensijas aprēķina no sociālā nodrošināšanas pabalsta, no kura rēķina arī citus dažādus pabalstus. Ja valdība minimālās pensijas palielinās trīs reizes, tad citiem naudas nepietiks. Piemēram, invalīdiem viņu pabalsti nepalielināsies. Tos nevarēs palielināt arī bērniem, kuri palikuši bez apgādības. Tas nav taisnīgi. Netaisnība būs arī pensiju aprēķināšanā. Var gadīties, ka tie, kuri līdz 1996. gadam nebūs tik daudz strādājuši, kā cilvēki, kuri pēc šī gada maksājuši iemaksas pēc sava ieguldījuma, var iegūt gandrīz tikpat lielu pensiju. Tādēļ es uz referendumu neiešu. Visbeidzot, valdībai var arī pietrūkt naudas pensiju izmaksām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pensiju lielums – vēlētāju rokās

Kategorijas