Mācīties pašiem izlemt un rīkoties

2008. gada 5. septembris 00:00

Katrā ģimenē pienāk mirklis, kad bērni atstāj vecāku pajumti, lai dotos mācīties vai sāktu strādāt. Tādu pirms nedēļas piedzīvoja arī lielā Īslīces SOS bērnu ciemata saime.Kā parastā ģimenēNo piecu ģimeņu mājām ciematā uz dzīvi jauniešu mājā Iecavā pārcēlās Terēze, Māra, Agnese, Anna, Māris, Mihails, Dmitrijs, Kaspars, Jānis un Aigars. Bērnu ciemata ģimenēs viņi nokļuva, būdami mazi. Tagad pabeigta pamatskola un jaunieši izmanto iespēju, ko paredz SOS organizācijas principi – mācās paši pieņemt lēmumus un būt par tiem atbildīgi.No mājas Iecavā puiši un meitenes brauc uz stundām rajona skolās, Rīgā un citviet. Mācās iztikt ar paredzēto atbalsta summu, paši iepērkas, gatavo ēst, tīra istabas, mazgā veļu, atpūšas, stāsta Iecavas jauniešu mājas vadītāja Dzintra Lazdāne. «Dzīvojam parastu dzīvi, kāda ir mājā, kurā bērni izauguši līdz jauniešu vecumam. Tāpat kā parasta ģimene nevēlamies, lai mums īpaši pievērš uzmanību,» saka Dzintra Lazdāne.Pedagoģiskajā darbā viņa strādā jau 30 gadu, no tiem pēdējos 11 gadus Īslīces SOS bērnu ciematā, apgūtas arī zināšanas psiholoģijā. «Piedāvājums vadīt jauniešu māju bija interesants izaicinājums, kaut kā jauna sākums arī manā dzīvē. Turklāt ir vieglāk turpināt darbu organizācijā, kuras principus, nosacījumus pārzinu,» atzīst Dzintra. Jūt audzināšanuJaunajā mītnē SOS ciematā jaunieši neienāca pie visa gatava, pēc būvniecības pabeigšanas vispirms viņi ēku pamatīgi tīrīja, iekārtoja.Dzintra Lazdāne atzīst, ka tieši kopīgajā darbā šajās dažās dienās viņa sajutusi, ka puiši un meitenes savās SOS ciemata ģimenēs ir audzināti patstāvībai, ir izpalīdzīgi, gādīgi, sirsnīgi. Te nu man jāatceras SOS mammas Tamāras Grīnvaldes sacītais par desmit gadus audzinātiem dvīņiem: «Viņi bija un ir jauki bērni. Sākumā runāja tikai krieviski, bet ar labām sekmēm ir pabeiguši pamatskolu latviešu valodā, par visu interesējas. lai viņiem labi klājas!»Jauniešu mājā uz maiņām augu diennakti būs kāds no četriem pedagogiem – Anda Krūmiņa, Renārs Manuilovs, Inta Grīnberga, Laura Šusta, savus palīgus nosauc Dzintra Lazdāne. Katrs kādam no jauniešiem kļūs par uzticības personu. Noderēs pieredzeRundāliete Anda Krūmiņa SOS ciemata realizētajā ģimeņu atbalsta programmā iesaistījusies kā sociālā pedagoģe. «Esmu strādājusi par sociālo pedagoģi Bauskas pamatskolā, biju arī klases audzinātāja. Mums ar vīru aug trīs dēli, no tiem vecākais ir 14 gadu vecs. Ar jauniešu mājas iemītniekiem man ir bijusi jauka saskarsme, un ceru, ka tāda tā būs arī turpmāk. Viņi mācīsies, un es mācīšos,» stāsta Anda Krūmiņa. Kopš marta bārbelietis Renārs Manuilovs par pedagoga asistentu strādājis SOS Jelgavas jauniešu mājā: «Sapratu, ka tas man padodas un patīk. Tāpēc meklēju iespēju strādāt Iecavā. Pedagoģijas studijās esmu trešajā kursā. Darbs teorētiskajām zināšanām pievienos pieredzi.»Pirmie SOS ciemata jaunieši patstāvīgu dzīvi sāka 2006. gadā jauniešu mājā Jelgavā. Tās vadītāja Baiba Blomniece-Jurāne atklāj, ka pašlaik tajā ir desmit iemītnieku, visi jaunieši mācās, un viņiem klājas labi: «Tuvākais notikums mums būs kartupeļu talka.» UZZIŅAILatvijas SOS bērnu ciematu asociācija (BCA) ir sociāla labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenes tipa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem un īsteno ģimeņu stiprināšanas projektus. Asociācijas mērķis ir palīdzēt šiem jauniešiem un bērniem kļūt par veiksmīgiem sabiedrības locekļiem.SOS BCA ir reliģiski, nacionāli un politiski neitrāla, tā ir starptautiskas organizācijas «SOS-Kinderdorf International» dalīblocekle, kas darbu Latvijā sāka 1997. gada jūlijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mācīties pašiem izlemt un rīkoties

Kategorijas