BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bērziem lielāka drošība

AINA UŠČA

2008. gada 29. septembris 00:00

2
Bērziem lielāka drošība

Aizsargājamo aleju sarakstā iekļauta autoceļa Bauska–Lietuvas robeža bērzu aleja Ceraukstes pagastā. Sākotnēji šī statusa apstiprināšanai tika pieteikts vairāk Bauskas rajona aleju, informē Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Aivars Legzdiņš. Dendrologu iniciatīva Pēc Latvijas Dendrologu biedrības iniciatīvas 2002. gadā visā valstī speciālisti veica aleju inventarizāciju. Nevalstiskās organizācijas vadītājs dendrologs Andrejs Svilāns teic, ka aplūkots 600 aleju, novērtējot stādīto koku izplatību, vecumu, ainavisko pievilcību un kultūrvēsturisko nozīmi. Speciālisti sagatavoja īpaši vērtīgo aleju sarakstu, kas nodots apspriešanai vairākām ministrijām un pēc tam iesniegts Ministru kabinetā. Aizsardzības statuss piešķirts tikai 60 alejām. No piedāvātā saraksta nez kur ir pazudušas Ozolu un Upes ielas alejas Iecavas novadā, secina Aivars Legzdiņš.Akcentē negatīvos faktorus Pret aleju aizsardzību vislielākie iebildumi tika saņemti no Latvijas Autoceļu direkcijas, kas koku rindas uzskata par nevēlamu šķērsli satiksmes drošībai. Saules gaismā lapotnes ņirboņa neuzmanīgiem braucējiem traucē mašīnas vadīšanu, rudenī no kokiem uz ceļa sabirst lapas, pastiprinot slīdēšanu, bet vētrā veci koki var nolūzt. Par alejām kā dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām iestājās vien dendrologi un Vides ministrija.Taču, uzskaitot negatīvos faktorus, tiek aizmirsts, ka koku rindas slāpē satiksmes trokšņus un kalpo kā vējlaužu joslas, attīra gaisu, izdala fitoncīdus un ēteriskās eļļas. Aleja ir ainavu harmonizējošs elements un vēsturiskā mantojuma sastāvdaļa. Interesanti, ka tādā urbanizētā valstī kā Vācija alejas tiek uzskatītas par nacionālo lepnumu un stingri aizsargātas. Draudi nemazinās Dendrologi uzsver, ka draudus gājējiem un satiksmes dalībniekiem visbiežāk izraisa gadiem ilgi nekoptas alejas. Par stādījumu uzturēšanu jārūpējas pašvaldībām, kuru teritorijās tie atrodas. Alejām – dabas vērtībai, ko saglabāt nākamajām paaudzēm, – pašvaldības var noteikt vietējās nozīmes aizsardzības statusu. Daudzviet Latvijā jau tā ir izdarīts, bet netrūkst arī reģionu, kur ceļmalās barbariski tiek izcirstas skaistu, ainaviski pievilcīgu koku rindas.Diemžēl šīgada augusta nogalē stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu ārpus meža zemes. Tie paredz, ka īpašniekiem darbība vairs nav jāsaskaņo ar reģionālajām vides pārvaldēm, jāsaņem vienīgi pašvaldības atļauja. Līdz ar to vēl vairāk ir apdraudēti vērtīgi koki un vēsturiski stādījumi, jo situācija kļuvusi atkarīga no pašvaldību vadītāju un speciālistu zināšanām, izpratnes par dabas norisēm un vērtībām.