BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaukus iespaidus rod ceļojot

ULDIS VARNEVIČS

2008. gada 3. oktobris 00:00

50
Jaukus iespaidus rod ceļojot

75 gadu jubileju pirmdien svinēja Ausma Ragovska.Baušķeniece Ausma Ragovska strādājusi galvenokārt divās darbavietās – Bauskas ceļu daļā un gāzes kantora noliktavā. Jaunība gan, kā daudziem brīvās Latvijas laikā dzimušajiem, pagājusi visai baisu notikumu ēnā. Bargais saimnieksAusma piedzimusi 1933. gadā Gailīšu pagastā kalpu ģimenē. No četriem bērniem viņa bijusi vecākā. Par saimniekiem gan īsti labu atmiņu neesot. Zemgales zemnieki bijuši lepni ļaudis, nav ļāvuši saviem bērniem spēlēties ar kalpu atvasēm un izturējušies pret viņiem nicinoši. Saimnieces gan bijušas labākas, cienājušas ar konfektēm un citiem saldumiem.Smagākās atmiņas esot no zo- su uzbrukuma. Reiz, kad spēlējušies kopā ar saimnieku bērniem, pēkšņi pamanījuši, ka saimnieks brauc mājās. Mazā meitene skrējusi prom un trāpījusi zosu barā, kas klupis virsū. Pati sakņupusi zemē, un zosis tik knābušas. Saimnieks uz notiekošo noskatījies ar smaidu. Izglābusi tik dienasmeita, kura zosis aizdzinusi.Smagas atmiņasJuku laiki smagi skāruši lauku ģimenes. Kara laikā piedzīvotais atstājis uz jaunās meitenes krusttēvu smagas sekas – ilgu laiku pat gaļu nav ēdis un uz asinīm pat paskatīties nevarējis. Nespējot izturēt notiekošo, jaunais vīrietis dezertējis no leģiona. Kādu laiku slēpies Lietuvā, tad ieradies mājās. Krusttēvu gūstījuši trīs reizes, bet daudzi ķērāji bijuši pazīstami un palaiduši viņu. Pēdējā reizē izsludināta atlīdzība – alkohols un pārtika. Krusttēvu nodevis bijušais skolasbiedrs, kurš dzīvojis kaimiņos. Neilgi pirms krie- vu armijas ierašanās 1944. gada 14. maijā viņš nošauts. Nodevēju vēlāk savākuši padomju ierēdņi, un vairāk par viņu arī netika dzirdēts.Pēc kara apkārtne nekļuva mierīgāka. Vietējie bandīti, kurus gan piemin kā nacionālos partizānus, terorizējuši visus. Komunisti viņu upuru sarakstā vairāk bijuši sakritības pēc. Nejauša sasaiste ar bandītiem iznākusi arī Ausmas tēvam, kas beidzās ar izsūtījumu uz Sibīriju. Vairāk par viņu ziņu neesot. Pēckara gados gājuši bojā arī abi mazākie brāļi. Iemesls – pēckara trofejas, kas bijušas visur. Viens nošauts bērnu rotaļu laikā, otrs gājis bojā, sprāgstot granātai. Dodas uz BauskuPēc kara Ausma sāk strādāt kolhozā. Čaklajai meitenei darbi sokas, strādā arī ar zirgiem, par labu darbu viņas fotogrāfija bijusi goda plāksnē. Tomēr viena nakts maina visu. A. Ra-govska atceras: «Nostrādāju visu dienu, un pēc brīža atpūtas vajadzēja nākt naktsmaiņā. Nakti nogulēju, bet no rīta bija bail, ko teiks brigadieris, pārējie zobosies. Metu visu pie malas un devos uz Bausku, kur arī darbu dabūju.» Pilsētā pavadīta pārējā darba dzīve. Bauskas ceļu daļā strādāts degvielas noliktavā, kur tolaik dažādi padomju sistēmas radīti paradoksi sagādājuši ne vienu vien pārdzīvojuma pilnu dienu. Pēdējā darbavieta gāzes kantorī gan palikusi ļoti labā atmiņā. Strādāt esot bijis mierīgi, varējusi arī labi izmantot savas profesionālās spējas.Divās laulībās Ausmai piedzimušas divas meitas un dēls. Skaisti braucieniEkonomiskajai situācijai uzlabojoties, iznāk paceļot pa plašo padomju dzimteni. Skaistākais ceļojums bijis uz Vidusāziju ar vilcienu – 21 dienas garumā. Izdevies apskatīt gan zīda fabriku, gan iekļūt musulmaņu mošejā. Vietējais gids teicis: «Volodja ir arī pie jums, tāpēc varbūt labāk apskatīsim ar reliģiju saistītas vietas.»Arī mūsdienās Ausma cenšas ceļot, cik vien iespējams. Labas atmiņas palikušas no «Oktoberfest» svētkiem Vācijā, kur vienlaikus ar lielo pasākumu apskatītas arī vietējās pilis un uzzināti skaisti stāsti.