Komentāri: vai mainās paradumi?
Produktu un pakalpojumu cenas aug. Vai mainām patēriņa ieradumus?Plāno ģimenes ēdienkarti DAIGA SAKA, Pilsrundāles vidusskolas direktores vietniece:Laime, ka ģimenē esam divi pelnītāji. Vīrs strādā Bauskā, un man ir divi darbi. Dēls mācās 5., meita 10. klasē, par bērnu pusdienām mācību iestādē mēnesī maksāju Ls 45, kur nu vēl pārējās skolēnu vajadzības.Ģimenes ēdienkarti plānojam, jo iepirkties ir laika tikai reizi nedēļā, kad braucam uz lielveikaliem un tirgu Bauskā. Pusfabrikātus neizmantojam, gaļu pērkam tirgū, Rundālē pa nedēļas vidu reizēm iegādājamies maizi. Ēdam veselīgi, brokastīs vāru putras, bērni pie tā pieraduši. Lielākais ieguvums ir tas, ka dzīvojam privātmājā kopā ar vecākiem. Ir dārzs, gotiņa, protams, ne mazums par to jāgādā, toties dārzeņi, piens, krējums, biezpiens, siers nav jāpērk. Vakarā mamma sagaida mūs ar siltām vakariņām.Vasarās cenšamies vismaz vienu reizi kopā ar bērniem izbraukt krietnu līkumu pa Latviju, ir būts Lietuvā, Igaunijā, tālākus ceļojumus nevaram atļauties. Mums ar vīru ļoti patīk teātris, agrāk braucām biežāk, bet pērnajā sezonā iznāca tikai pāris reižu. Ieeju veikalā un skatos uz jaunajām grāmatām. Gribas vairākas, bet ļoti stingri jāizvēlas, ko varu nopirkt. Tas tiešām skumdina. Strādā izdzīvošanas režīmā MODRA TARVĀNE, zemnieku saimniecības «Strīķeri» ēdināšanas uzņēmuma direktore: Ekonomiskajai situācijai nākas pielāgoties, uzņēmumā peļņas procents samazināts līdz minimumam, strādājam izdzīvošanas režīmā, lai noturētos. Nodarbinām ap 120 strādājošo, katram cilvēkam ir svarīga darbavieta. Nāksies domāt par štatu samazināšanu, piemēram, krīt apgrozījums kafejnīcās. Mūsu «Krodziņš» lielveikalā «Rimi» septembrī pirmoreiz kopš atvēršanas strādāja ar zaudējumiem. Cilvēkiem nav naudas, lai ieturētu maltīti ārpus mājas. Bet ēdinātavas strādā īrētās telpās, kur nomas maksa aug. Izņēmums ir kafejnīca autoostā, kur vadība gādā, lai šoferiem īsajos atpūtas brīžos starp reisiem ir, kur paēst. Joprojām nodrošinām ēdināšanu četrās rajona skolās un divās pirmsskolas iestādēs. Krasi ir samazinājies galda klājumu skaits korporatīviem pasākumiem. Pērnvasar pat nespējām nodrošināt visu pieprasījumu dažādu uzņēmumu sporta spēļu dalībnieku cienāšanai. Šogad tādu pieprasījumu bija mazāk par desmit.Ar katru klientu strādājam individuāli, veidojot kalkulāciju atbilstīgi pasūtītāja iespējām. Īpaši tas attiecas uz bēru mielastu, arī citu svinību galda klājumu, bet, lai kā censtos, produktu, gāzes, elektrības un degvielas cenu kāpums ietekmē arī mūs. Vairāk izvēlas akcijas preces ZANE ENIŅA, SIA «Rimi Latvia» Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja: Veikalu «Rimi» un «Supernetto» neto apgrozījums no šī gada sākuma līdz septembra beigām ir bijis 333,5 miljoni latu – par 21 procentu vairāk nekā pērn šajā laikā. Neizjūtam būtisku pirktspējas samazināšanos, bet patēriņa ieradumu maiņu gan.Viena no svarīgākajām šī gada tendencēm ir akcijas preču tirdzniecības pieaugums. Cilvēki lielāku vērību pievērš iespējai iegādāties labas preces par izdevīgākām cenām. Tāpēc rūpējamies, lai akcijas preču klāstā būtu gan pirktākie un ikdienā nepieciešamākie pārtikas produkti, gan nepārtikas preces, kā arī interesanti jaunumi un aktuālas sezonas preces.«Rimi» un «Supernetto» pārtikas piedāvājumā ap 80 procentu ir vietējo ražotāju produkcija, kam mūsu pircēji dod priekšroku. Cilvēki izmanto iespēju iegādāties kvalitatīvus ikdienā nepieciešamus pārtikas produktus par zemākām cenām. To apliecina «Rimi Latvia» zemo cenu veikalu tīkla «Supernetto» izaugsme un augošais pircēju skaits.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»