Pilīs nevar ļauties bezrūpībai

2008. gada 10. oktobris 00:00

Izklausās skaisti, kad pirmklasnieks saviem rotaļu biedriem pagalmā pavēsta: «Mana skola atrodas pilī!»Viņš vēl nezina, ka ziemā ik rītu divām darbiniecēm ir jāizkurina 25 krāsnis, vasarā jāsagādā malka, bet lietainā laikā jālūkojas, vai netek jumts. Toties Skaistkalnes vidusskolas, Dzimtmisas un Svitenes pamatskolas audzēkņi jau no mazotnes zina savas skolas vēsturi, ir iemācījušies saudzīgi izturēties pret mākslas un kultūras vērtībām un cienīt citu cilvēku darbu.Atjaunot vienu telpu Informāciju par izglītības iestādēm, kas darbojas vēsturiskās ēkās, 2004. gadā aktualizēja Latvijas Piļu un muižu asociācija, īstenojot projektu «Mana skola pilī». Tajā bija ietverti divi praktiski semināri pedagogiem, radošo darbu konkurss un festivāls skolēniem, kā arī noslēguma konference. Projektā iesaistījās 34 skolu komandas. Skolu direktoriem semināros bija iespēja noklausīties dažādu nozaru speciālistu lekcijas un ieteikumus par vēsturisko celtņu aprūpēšanu, jo tā ir papildu slodze un atbildība, ko neizjūt jaunās ēkās izvietotu izglītības iestāžu vadītāji.Toreiz, tiekoties ar pedagogiem, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis rosināja katrā skolā iekārtot vismaz vienu telpu, kas atbilstu ēkas celtniecības laikam un stilam. Skaistkalnes vidusskola ir ievērības cienīgs paraugs, kā speciālista ieteikums tiek īstenots dzīvē. Jāiesaista speciālisti Skolas direktore Svetlana Vāverniece dalās pieredzē: «Vispirms konsultējāmies ar valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori Mārīti Putniņu un sākām izstrādāt vēsturiskā kamīna atjaunošanas projektu, ko iesniedzām Valsts kultūrkapitāla fonda konkursā. Bez speciālistu konsultācijām nevar iztikt, jo tikai viņi var ieteikt restauratorus un atrisināt specifiskus jautājumus. Kad pirmais projekts saņēma finansiālu atbalstu, sākās skolas sadarbība ar restauratori Janu Lībieti. Katru gadu Kultūrkapitāla fonds piešķīra noteiktu summu. Uzrakstījām piecus projektus, naudu saņemot pakāpeniski.Atjaunotais kamīns ir visskaistākais un visgreznākais interjera elements ēkā. Korpusa centrālo daļu rotā izkrāsots reljefs, kas ataino vēsturisku faktu – apspriedi par dzimtbūšanas atcelšanu Latvijas teritorijā. To mums pastāstīja Jana Lībiete. Līdzīga stila kamīnu viņa bija redzējusi Polijā, bet Latvijā mūsējam nav analogu.» Pamazām atrod palīgus Kamīnzālē šī gada augustā pēc restaurācijas atklāts griestu plafons. To atjaunoja Zinaida un Gunārs Grīnfeldi, kuri sadarbību ar skolu nolēmuši turpināt, iesaistoties muižas ēdamzāles restaurēšanā. Skaistkalnieši piedalījās sešos Kultūrkapitāla fonda konkursos, līdz saņēma griestu atjaunošanai nepieciešamo summu – 9900 latu. Nākamais solis būs durvju restaurācija. Izglītības iestāde ir nodibinājusi kontaktus ar Rīgas Celtniecības koledžu, kurā ir restaurācijas nodaļa. Jau nolemts, ka Skaistkalnes vidusskola būs viena no Celtniecības koledžas studentu mācību prakses vietām. Šovasar divas audzēknes jau strādāja muižas ēkā, pētot kamīnzāles durvju krāsojuma slāņus. Izpēte ir atjaunošanas procesa pirmais posms.Blakus kamīnzālei atrodas tualete, kuras priekštelpu rotā restaurēta vēsturiska krāsns ar stilizētu lauvu ornamentālu reljefu. Tikai nejaušība palīdzēja to atklāt, jo zem krāsas slāņiem, kas bija krājušies 100 gadu, izciļņi nemaz nebija pamanāmi.«Ļoti skaista krāsniņa. Man patīk skolas vēsturiskā vide un jauniešu izpratne par senatnes vērtībām. Mācos 10. klasē, dzīvoju Aizkraukles rajona Kurmenē. Pēc pamatskolas beigšanas zināju, ka izvēlēšos Skaistkalnes vidusskolu, jo biju dzirdējusi ļoti labas atsauk-smes,» teic Kristīne Spoģe. Bērni pavada tūristus Dzimtmisas pamatskolas lepnums ir senā koka ēka – uzskata direktore Jana Arāja. «Mūsu lielākais sapnis ir divu neogotikas tornīšu atjaunošana. Tie aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Iztēlē redzu ar laukakmeņiem bruģētu pagalmu, kāds ir bijis senatnē. Ēkas vēsturiskie interjeri diemžēl tika izpostīti divos pasaules karos. Šur tur vēl ir redzamas kaltas skrūves, naglas, koka virsmu autentiska apdare. Daži fragmenti ir atsegti, lai skolēniem varētu ilustrēt stāstījumu par amatniecības tradīcijām,» skaidro direktore.Izglītības iestāde kopš 2002. gada ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas dalībniece tāpat kā Skaistkalnes vidusskola. Jana Arāja iesaistīšanos nevalstiskajā organizācijā uzskata par stimulējošu un lietderīgu. Ik mēnesi kādā no Latvijas muižām notiek asociācijas sanāksmes. Visiem apsaimniekotājiem problēmas ir līdzīgas, tāpēc arī risinājumi jāmeklē kopīgi. Iepriekšējās apspriedes temats bija vēsturisko ansambļu parki. Asociācija ierosināja sākt stādījumu atjaunošanu. Arī Dzimtmisas pamatskolas audzēkņi muižas parkā šogad iedēstīja bērzus.Izglītības iestāde izvēlējusies vēsturiskā mantojuma popularizēšanas lielisku veidu, mācot skolēniem gidu prasmes. Skola atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā šosejas Rīga–Bauska malā, gar to ved ceļš uz ģimeņu iecienītu tūrisma objektu – zemnieku saimniecību «Dobuļi». Vasarā pēc pašu sastādīta grafika skolā dežurē vecāko klašu audzēkņi, aicinot ceļotājus pārgājienā pa izziņas taku un piedāvājot atpūtu parka alejā iekārtotajā piknika vietā. Aizrautīga gide ir 8. klases skolniece Maira Liepiņa un 9. klases audzēkne Andra Lazda. Pērn skolēni ekskursijas vadīja arī vācu un angļu valodā. Dzimtmisas muižas ansamblis ir iekļauts Piļu un muižu asociācijas tūrisma katalogos un ceļvežos. Ēkas mānīgā ārpuse Svitenes pamatskola neatrodas iecienītu tūrisma maršrutu krustcelēs, tādēļ pils un parka apmeklētāju ir maz. Pils, kas tikai no tālienes izskatās varena un iespaidīga, saimniekiem sagādā daudz raižu. Ēkai ir nepieciešams jauns jumts, notekcaurules, koka paketlogi, apkures sistēma. Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa raksturo situāciju: «Nesen piedzīvojām smagu vilšanos, jo tika noraidīts pašvaldības lūgums 2008. gadā piešķirt valsts budžeta dotāciju novadu veidošanas atbalsta programmā. Lai skolā ierīkotu centralizētu gāzes apkuri, atjaunotu jumtu un veiktu iekštelpu remontu, būtu nepieciešams 200 tūkstoš latu. Saņēmām atbildi, ka naudas nav, turklāt valstī esot noteikts taupības režīms. Jau ir sagatavots apkures ierīkošanas projekts, saņemtas atļaujas, bet paliek vien vāja cerība, ka, iespējams, nākamgad situācija uzlabosies.» Glābs unikālu krāsni Tomēr Svitenes pamatskolas direktore Gunta Novika neļaujas pesimismam un cer, ka Valsts kultūras pieminekļu glābšanas programmai iesniegtais finansējuma pieprasījums par notekcauruļu ierīkošanu ēkas fasādē netiks ignorēts, jo pērn skola saņēma atbalstu divu nolietotu krāšņu atjaunošanai. Bez tām pilī iztikt nevar. Katru sezonu ir jāpērk vismaz 100 kubikmetru malkas, lai diendienā izkurinātu 25 krāsnis.Sadzīves grūtības nav šķērslis nopietnai attieksmei pret vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Gunta Novika steidz pavēstīt priecīgu ziņu: «Drīz sāksies unikālas vēsturiskas krāsns atjaunošana. Esam sarunājuši kvalificētu vietējo meistaru. No Rīgas bija atbraukusi restauratore Jana Lībiete, kura amatnieku konsultēja. Sienu dekoratīvā apdare un parkets, lai arī nokrāsots, ir gandrīz pilnībā saglabājies mūzikas kabinetā. Restaurācija gan ir tālas nākotnes vīzija.» INTERESANTISvitenes muižas pils ir celta 19. gadsimta sākumā klasicisma stilā. Šajā vietā 15. gadsimtā atradies klosteris, kas 18. gadsimtā pārbūvēts par kungu māju. Ansamblī ietilpst parks astoņu hektāru platībā. Muiža 16. gadsimtā piederēja baroniem Grothusiem, neilgu laiku tās īpašnieks bija Kurzemes hercogs E. J. Bīrons, tad pils nokļuva grāfa J. Elmpta īpašumā, bet vēlāk to nopirka firsts Līvens.Svitenes pilī kopš 1921. gada atrodas skola. Dzimtmisas muižas pirmais īpašnieks bija Lūkass Volfs, kas 1560. gadā uzcēla muižiņu, ko vēlāk pārdēvēja par Dzimtmisu. Pēdējie īpašnieki bija baroni Reicholdi.Dzimtmisā pirmo skolu zemnieku bērniem atvēra 1877. gadā, atdalot no muižas zemes nelielu saimniecību. Pēc muižu nacionalizācijas 1920. gadā Dzimtmisas skolas zeme un ēka nokļuva pagasta īpašumā. Izglītības iestāde vairākus gadus bija slēgta Pirmā un Otrā pasaules kara laikā.Līdz 1992. gadam tās nosaukums bija Ziemeļu pamatskola, bet 1992. gadā atjaunots skolas vēsturiskais vārds – Dzimtmisas pamatskola. Muižas kungu ēka, lai arī pārbūvēta, ir vienīgais neogotikas koka arhitektūras objekts Bauskas rajonā.Skaistkalnes (Šēnbergas) muižas kungu māja celta 1901. gadā pēc arhitekta M. Berči projekta historisma stilā. Interjerā saglabājušies dekoratīvās apdares fragmenti un grezns kamīns. Apdzīvotās vietas un muižas nosaukums ir radies no Heinriha Šenberga uzvārda, kam zemi starp Iecavas un Mēmeles upi izlēņoja Livonijas ordeņa mestrs J. fon Freitāgs-Loringhofens.Senais nosaukums ar pagasta valdes lēmumu 1925. gadā tika latviskots. Skola Skaistkalnes muižas kungu ēkā darbojas kopš 1925. gada.Latvijā ap 120 skolu joprojām atrodas senās muižās un pilīs (no tām Bauskas rajonā – trīs).Līdz 1979. gadam vietējā skola atradās Rundāles pilī. Līdz 20. gadsimta otrajai pusei arī Bruknas muižas kungu ēkā (Dāviņu pagastā) bija skola, bet Kaucmindes pilī (Rundāles pagastā) – Mājturības skola.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pilīs nevar ļauties bezrūpībai

Kategorijas