Sācies koku upurēšanas laikmets

2008. gada 20. oktobris 00:00

Oktobri, ko sauc par lapkriti, Bauskā varētu pārdēvēt par kokkriti. Divās dienās pagājušajā nedēļā tika nozāģētas septiņas vietējās aizsardzības nozīmes robīnijas Rīgas ielā 28 un trīs koki Korfa dārzā.Neievēro noteikumus Ir arī laba ziņa. Rīgas ielā atstātas augam trīs valsts nozīmes īpaši aizsargājamas robīnijas. Lēmumu par koku likvidēšanu ir pieņēmusi pilsētas pašvaldība. Kopš stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 717 «Par koku ciršanu ārpus meža zemes», darbība vairs nav jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi. Tas nozīmē, ka pilsētas Domei formāli neko nevar pārmest, izņemot sabiedriskās apspriešanas ignorēšanu. Minētajā dokumentā šāda kārtība ir noteikta.Koku ciršana Korfa dārzā netika saskaņota arī ar valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori, kas ir nepieciešama situācijā, kad nozāģēšanai paredzētie koki atrodas kultūras pieminekļa 100 metru zonā. Korfa dārzā šāds objekts ir Krauklinga pieminekļa postaments. Korfa muižas ēka pēc pārbūves aizsargājama arhitektūras pieminekļa statusu ir zaudējusi, skaidro Bauskas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Mārīte Putniņa. Ideālas putnu dzīvotnes Zāģēšana Korfa dārzā notika, pilsētas pašvaldībai iesaistoties «Ge Money Bank» organizētā bīstamo koku likvidēšanas kampaņā. Banka piedāvāja nabadzīgākajām pašvaldībām finansēt sabiedrību apdraudošo koku nozāģēšanu. Interesanti, ka «nabadzīga» izrādījās ne vien Bauska un Kuldīga, bet arī Rīga.Pēc Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vecākā inspektora Ai- vara Legzdiņa iniciatīvas novērtēt Korfa dārza kokus 15. oktobrī bija ieradies Latvijas Ornitoloģijas biedrības speciālists Mārcis Tīrums. Viņam izdevās izglābt atstatu augošu dobumainu liepu, kas sākotnēji bija paredzēta nociršanai. «Tā ir visideālākā putnu dzīvotne šajā dārzā. Kokam ir nozāģēta galotne, tas neizskatās īpaši dekoratīvs, bet dobums, kurā vēl atrodas ligzda, ir tipiska meža pūces mājvieta. Savukārt kļava, kas aug vistuvāk Korfa muižai, ir pilna ar dobumiņiem, kuros parasti apmetas dižraibais dzenis. Dārzā ir arī citu putnu dzīvotnes, kas no ornitoloģijas viedokļa ir liela bagātība. Redzu, ka par putniem kāds ir domājis, kokos novietojot vairākus būrīšus. Tie gan atrodas pārāk atklātās vietās un šī iemesla dēļ diez vai tiek izmantoti,» situāciju raksturo ornitologs. Oficiālu atzinumu par Korfa dārza koku izpēti Mārcis Tīrums nosūtīs pilsētas Domei.Tualete liepas dobumā Ne ekspertam, ne vides inspektoram nebija iebildumu pret liepas nozāģēšanu koku pudurī, kur atrodas soliņš. Trīs pamatīgi iereibuši vīri 15. oktobra priekšpusdienā to izmantoja kā piknika galdiņu. Uz izklātas avīzes sarindojuši pudeles un uzkodas, viņi jutās kā brīvdabas kafejnīcā. Nepārtraucot juceklīgus dialogus ar ekspertiem, tēvaiņi cits pēc cita nodemonstrēja, ka viņiem ir arī sava tualete, un nokārtoja «mazās» vajadzības liepas caurumainajā stumbrā. Tas izrādījās patiesi neaizstājams dabas veidojums, jo dobumā atradās krietna kaudze alus skārdeņu, stikla pudeļu un citu drazu. Uzzinājuši, ka liepu nozāģēs, dzērāji bija sašutuši: «Kur mēs tagad čurāsim?» Diemžēl arī tāda mēdz būt pilsētnieku attieksme pret «zaļo rotu». «Es nebrīnītos, ja koka satrunēšanu būs veicinājusi urīna pamatīga koncentrācija,» spriež Mārcis Tīrums. Nelāgas sekas Robīniju nozāģēšana ir saistīta ar Plūdoņa ielas rekonstrukciju. SIA «Vides serviss» strādnieki, kam darbiņš bija uzticēts, skaidro, ka koki traucē ūdensvada un gājēju ieliņas ierīkošanai. Lai gan zāģēšanas iemesli Korfa dārzā un Rīgas ielā ir pamatoti, vides inspektori, dendrologi un ornitologi ir nobažījušies par Ministru kabineta noteikumu Nr. 717 grozījumu sekām, kas nereti izpaužas bezatbildībā un sabiedrības interešu ignorēšanā. Vēl nav pagājuši divi mēneši kopš grozījumu stāšanās spēkā, bet nelāgās tendences ir jūtamas visā valstī, uzskata vides inspektors Aivars Legzdiņš.Gluži neizprotama ir viszinība un nevēlēšanās sadarboties ar eks-pertiem, pieņemot lēmumus par atsevišķu koku vai pat aleju izzāģēšanu. Jaunu kociņu stādīšana ir haotiska un kampaņveidīga, nevis pieskaņota pilsētu attīstības plāniem. Tāpēc nav brīnums, ka arī Bauskā zālienu un koku vietā arvien lielākas platības sāk aizņemt asfalta un sintētisku «akmeņu» klājumi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sācies koku upurēšanas laikmets

Kategorijas