30 metru virs zemes

2008. gada 24. oktobris 00:00

Dāviņu pagasta iedzīvotājam Mārtiņam Sapatam ir sanācis aizrauties ar tādiem vaļaspriekiem, kas noder dzīvē. Skolā bija iespēja nodarboties ar tūrismu un strādāt ar datoriem. Abas šīs nodarbošanās jaunietim tagad ir nozīmīgas.Latvijas čempionsMisas vidusskolā Mārtiņam Sapatam bija iespējas aktīvi izpausties. Kopš 8. klases skolotājas Ingrīdas Vaisjunes vadībā puisis aktīvi nodarbojas ar tūrismu. 11. klasē individuālajā vērtējumā tiek iegūta pirmā vieta valstī.Mārtiņš atceras: «Piedalījāmies komandu un individuālajās sacensībās. Bija tādas disciplīnas kā gaisa pārceltuve, paralēlās virves, ievainotā transportēšana, nolaišanās pa virvi, telšu celšana, ugunskura dedzināšana. Nozīmīga bija mezglu siešana – ja nebija kārtīgi sasieti mezgli vai bija slikta drošināšana, tas nozīmēja pamatīgus soda punktus komandai.»Vēl tagad atmiņā ir tajā laikā apgūtie mezgli – kāpslis, aptverošais, pavadonis, pretmezgls, plakanais, buliņš, bromškots, astotnieks, dufermezgls un arī citi. Kad mājās taisījuši jumtu, tad pieredze noderējusi. Tā arī tagad – ja kur jākāpj, tad tas noteikti ir Mārtiņš. Elektrības stabosMārtiņš jau gadu mācās Latvijas Lauksaimniecības universitātē par datoru sistēmu administratoru, bet vasarā puisis meklēja aktīvāku darbu. Aizraušanās ļāva nodarboties arī ar nopietnākām lietām – elektrības stabu krāsošanu.Augstsprieguma elektrības vadu dzelzs stabi paceļas trīsdesmit metru virs zemes. Jaunais students atceras: «Aprīkojums – virves, sistēmas, karabīnes, dufera plāksnīte. Darba vieta jāgatavo vismaz pusstundu. Vispirms sasien augšā virves, pie kurām viss turēsies. Ielej krāsu kanniņās un piesien pie sistēmas. Piestiprina arī rullīti, jo, ja tas nokrīt, jākāpj atkal lejā un augšā. Ja ātri kāpj, minūtes divas. Uzvelk kombinezonu, sistēmu, paņem rullīti, otu, cimdi rokā, un kāp augšā. Vispirms ar drāšu birstēm jānokasa rūsa. Tad ar brūno gruntskrāsu pārklāj rāmi. Jāpanāk, lai metāls nespīd cauri. Pēc pāris dienām pārklāj ar zaļu krāsu pēc tām pašām prasībām.»Darbu pieņem SIA «Latvenergo» speciālisti. Ja ir kļūdas – brauc atkal un labo. Parasti tad ilgāku laiku aizņem sistēmas uzstādīšana, nevis kļūdu labošana.Brūni un zaļiLai arī samaksa par darbu ir samērā laba, darbiniekus atrast nav viegli, jo vajag specifiskas prasmes. Mārtiņš stāsta: «Kad esi augšā, tad domā par katru kustību. Pie augstuma pierod, un, ja aizraujies un vairs nemani, cik augstu esi, tas var slikti beigties. No visiem darbiniekiem es vienīgais biju tūrists, visi pārējie – alpīnisti. Biju jaunākais, bet vecākajam no mums – 33 gadi. Strādājām uzmanīgi un visu vasaru iztikām bez traumām.»Darbā puiši bija no rīta un vakarpusē. Dienas vidū iespējama liela temperatūras starpība – lejā varēja būt ļoti karsti un bezvējš, bet torņa galā – vēss un stiprs vējš. Darba beigās visi parasti ir brūni vai zaļi. Krāsu noņēma vēl nepieredzētā veidā – noziežas ar margarīnu vai eļļu, pēc desmit minūtēm noslauka ar lupatiņu.Šo darbu Mārtiņš atceras kā lielu piedzīvojumu un nopietnu pieredzi: «Darbiņš kopumā bija jautrs. Dienas vidū braucām uz jūru, peldējāmies, spēlējām futbolu. Braucām arī uz katakombām, Liepājas fortiem un trenējāmies alpīnismā. Man patika.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

30 metru virs zemes

Kategorijas