Strādā, lai palīdzētu

2008. gada 31. oktobris 00:00

Jubileju svinēs Inese Broka.KRISTAPS ĀBELNIEKSPiecdesmit gadu jubileja svētdien, 2. novembrī, būs Bauskas poliklīnikas medicīnas māsai Inesei Brokai.Vecmāmiņa iedvesmoGaviļnieces dzimtā puse ir Rīgas rajona Garkalnes pagasts. Kopš agras bērnības Inese ir gribējusi palīdzēt cilvēkiem un vēlāk strādāt ar to saistītā darbā. Mācoties Garkalnes pamatskolā, vēlreiz tā pa īstam apsvērusi domu nākotnē strādāt vai nu medicīnas, vai pedagoģijas jomā. Izlemts par labu ārsta karjerai – pēc astotās klases turpinājusi mācības bijušajā Rīgas 3. medicīnas skolā. Iespējams, šādai izvēlei par labu nākuši bērnībā dzirdētie iedvesmojošie vecāku stāsti par meitenes vecmāmiņu, kas strādājusi par ārsti. Dzīvo palātāPēc skolas absolvēšanas mediķe nolēmusi, ka nevēlas strādāt lielpilsētā, tādēļ 1977. gadā, saņemot darba piedāvājumu, pārcēlusies uz dzīvi Bauskā. Strādājusi bērnu nodaļā un sākumā dzīvojusi nodaļas palātā. Šeit viņai un vēl citām jaunajām medmāsiņām bija iedalīta gultas vieta. Vēlāk pilsēta jaunajām speciālistēm piešķīrusi kopmītni Rīgas ielā. Jubilāre uzskata, ka jau toreiz bijis samērā grūti tikt pie mitekļa, bet tagad tas esot vēl sarežģītāk. Neviens neko par velti nedod.Daudz kas mainījiesInese ar darbu ir apmierināta, un mediķei ļoti patīkot strādāt ar bērniem. Viņa uzskata, ka no tā laika, kad sākusi strādāt, bērni ir ļoti mainījušies: «Viņus ir grūtāk audzināt, kā arī pārliecināt par kaut ko.» Bet nav runa tikai par bērniem vien, visi cilvēki kopumā esot mainījušies. Tagad esot izglītotāki nekā agrāk, jo ikdienā saskaras ar milzīgu informācijas apjomu. Tam visam eost arī sliktā puse, jo bieži vien ļaudis aizmirstot pavisam elementāras lietas. Piemēram, kad bērns saslimst, vecāki vai nu nezina, vai neiedomājas, ka mazajam slimniekam ir jāuzņem daudz šķidruma.Bieži nākoties dzirdēt, ka bagātajās Eiropas valstīs medicīniskās palīdzības sniegšana ir daudz labākā līmenī. Tā gluži neesot, gaviļniece zinot cilvēkus, kas atbrauc no Īrijas un atzīst, ka mediķi Latvijā savu darbu dara labāk. Kad pie mums bērnu atvedot vakcinēt, mazuli arī nosverot un nomērot, bet Īrijā saņemot tikai poti.Pārvilina kaķiPēc saspringtās darbdienas Inese mājās laiku labprāt veltot grāmatu, avīžu un žurnālu lasīšanai, retāk adīšanai. Jubilārei ļoti patīkot dzīvnieki, sevišķi viņas runcis Pičiņš. Kaķis esot ļoti īpašs, jo tas, iespējams, mediķes vīra Jāņa, kaislīga makšķernieka, noķerto zivju aromāta dēļ lēnām ticis pārvilināts no kaimiņiem. «Pičiņš nāca biežāk un biežāk ciemos, kamēr palika pavisam,» smejas jubilāre. Kaimiņi par sava mājdzīvnieka rīcību neesot ļoti pārdzīvojuši, jo sapratuši, ka dzīvniekam neko neuzspiedīsi.Kopā ar vīru mediķe izaudzinājusi divus dēlus. Vecākais dēls Aigars ir pabeidzis Rīgas Tehnisko universitāti un strādā par datorspeciālistu. Sava brāļa pēdās centies iet arī jaunākais – Juris –, bet studijas nav pabeidzis. Patlaban viņš kopā ar sievu strādā celtniecībā. Turpina izglītotiesPašlaik Inese mācās Sarkanā Krusta koledžā, lai iegūtu ārsta palī- ga specialitāti. Par iešanu pensijā mediķe tik drīz nedomājot, jo pašlaik vecums, kurā var iet pensijā, ir 62 gadi, bet tad, kad viņai pienāks kārta, tie būs vai nu 65, vai pat 70 gadu.Inesei īpaši nepatīkot svinēt jubilejas. Ar kolēģiem darbā parasti tiekot atzīmētas vārdadienas. Medicīnas māsai labāk patīkot apsveikt citus. Tā kā ģimenē ir trīs Skorpioni, tuvākajā laikā jubileja būs arī vienam dēlam un vedeklai. Gaviļniece parasti netic horoskopos rakstītajam, bet piekrīt tam, ka Skorpiona zīmē dzimušie paši sev dzeļot.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Strādā, lai palīdzētu

Kategorijas