Jūtas kā Eiropas pilsone

2008. gada 7. novembris 00:00

Kādreizējā baušķeniece Junona Baleiša pirms sešiem gadiem dzīvi Ziemeļīrijā sāka ar burgeru cepšanu un grīdu mazgāšanu.Tagad Junonai ir 29 gadi, viņa ir pedagoga asistente Besbrūkas Svētā Paula vidusskolā, palīdz bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Pietrūkst santīmuBeigusi Bauskas 2. vidusskolu, Junona iestājās Amerikāņu Bībeles koledžā Jelgavā. «Esmu dzimusi jauktā ģimenē, tētis latvietis, jau miris, mamma krieviete. Gribēju sev noskaidrot patiesību par Dievu un izvēlējos šīs studijas,» atceras Junona. Pēc koledžas beigšanas jauniete trīs gadus strādāja par diakoni vairākās draudzēs Alūksnē.Vēlēdamās kaut ko mainīt dzīvē, Rīgā meitene atrada darbu eksporta un importa firmā. «Darbs bija interesants, alga maza. Dzīvoju kopā ar draudzeni, kad samaksājām īri, man palika pāri kādi 40 lati. Lai strādātu firmā, vajadzēja labi ģērbties, izskatīties. Neviens nezinā- ja, ka pārtieku no vislētākajām nūdelēm vai no tā, ko mamma atved no Bauskas. Bieži man pietrūka 20 santīmu tramvaja biļetei, šo pazemojošo izjūtu joprojām atceros.» Centīgos pamanaDaži jaunietes klasesbiedri dzīvo Portugālē, Grieķijā, Anglijā un citviet. Junona atrada sludinājumu, ka Ziemeļīrijā, kādā fermā, meklē strādniekus. Fermeris atbildēja, ka darbs ir smags, vairāk piemērots vīriešiem. Īrs Viktors turpināja rakstīt Junonai, pēc vairākiem mēnešiem nedēļas nogalē atlidoja uz Latviju, un Junona viņam izrādīja Rīgu. «Nepārprotiet, nekādu romantisku attiecību mums nebija. Rīga Viktoram patika, bet aizbraucot viņš piedāvāja man sameklēt darbu Ziemeļīrijā. Tāda iespēja radās drīz, un kopā ar draudzeni devāmies ceļā. Sākumā strādāju nelielā ēstuvē, kur bija jāgatavo ēdiens un jāapkalpo pie letes. Īpaši grūti bija naktīs, kad iereibušie īri iegriezās atceļā no krogiem. Maksāja mazāk, nekā cerēju, tāpēc šo vietu atstāju. Pirmajā gadā reizēm vienlaikus strādāju piecās vietās, tīrīju veikalus, skolu, vakaros strādāju restorānā par apkalpotāju.» Ziemeļīrijā centīgos novērtē. Piemēram, Maikls pasaka Džordžam, ka šī meitene spētu ko vairāk nekā mazgāt grīdas. Tā Junonu pamanīja skolā un piedāvāja palīdzēt pedagoģei. «Lai varētu iegūt asistentes darbam atbilstošo izglītību, vienu dienu nedēļā mani laida mācīties. Gada laikā ieguvu trīs sertifikātus, turpinu mācīties, lai saņemtu nākamo kvalifikāciju,» stāsta Junona.Iesaistās projektā2008. gadā Britu Padome uzaicināja Latvijas pilsoni Junonu Baleišu piedalīties ES finansētā projektā par to, kā imigrantiem izdodas atrast savu vietu Ziemeļīrijā. (Informācija par projektu internetā atrodama www.britishcouncil.org).Cilvēki no Spānijas, Polijas, Portugāles, Latvijas, Čehijas stāstīja par savu dzīvi, darbu, izjūtām, draugiem, projektā iesaistītie bija Briselē, kur apmeklēja ES institūcijas.Ziemeļīrijā nav tik daudz latviešu kā Īrijas Republikā. Junonas draugu lokā ir lietuvieši, čehi, bieži viņai nācās viņiem palīdzēt pārtulkot vai sagatavot dokumentus. Viņa ir gatava iesaistīties vēl kādā projektā vai organizācijā, lai turpinātu šādu palīdzību.Līdztekus darbam Junona turpina studijas un joprojām dažas stundas dienā strādā arī par apkopēju. Viņai ir municipalitātes piešķirts dzīvoklis, Junonas draugs ir īrs, viņa ir iejutusies īru sabiedrībā, zina valodu, iepazīst kultūru.«Reizēm skumstu pēc Latvijas, cenšos atbraukt biežāk, uzaicinu mammu ciemos, tagad varu viņai palīdzēt. Varētu strādāt dzimtenē līdzīgu darbu, tomēr pašlaik Ziemeļīrijā dzīve man šķiet stabilāka, ir labas sociālās garantijas. Te jūtos kā Eiropas pilsone,» atzīst Junona. UZZIŅAIZiemeļīrija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Skotija). Ziemeļīrija atrodas Īrijas salas ziemeļos, robežojas ar Īrijas Republiku. Ekonomiskie emigranti – tā Latvijā dēvē cilvēkus, kuri devušies strādāt un dzīvot uz citām Eiropas valstīm. Iespējams, ka visvairāk mūsējo ir Īrijas Republikā. Saskaņā ar Īrijas 2006. gada tautas skaitīšanas datiem Īrijā dzīvo 13 999 Latvijā dzimušas personas, savukārt Latvijas pilsoņu skaits Īrijā tolaik bija 13 319, informē LETA. Šonedēļ, no 2. līdz 4. novembrim, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers darba vizītē apmeklēja Īriju, kur tikās ar latviešu kopienas pārstāvjiem. Sastaptie atzinuši, ka arī Īrijā izjūt ekonomiskās krīzes ietekmi, taču tā vietā, lai dotos atpakaļ uz dzimteni, labprātāk meklētu darba iespējas Austrālijā vai Kanādā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jūtas kā Eiropas pilsone

Kategorijas