BauskasDzive.lv ARHĪVS

Šaudoties starp izvēles šķērēm

INGA MUIŽNIECE

2008. gada 17. novembris 00:00

0
Šaudoties starp izvēles šķērēm

Ja mēs zinātu, cik dažādu vīrusu, infekcijas slimību izraisītāju kopā ar mums «brauc» autobusā, trolejbusā un lidmašīnā, «sēž» līdzās kinoteātrī un uz durvju roktura, būtu šokēti.Bailes ir senasInfekcijas slimību profilakse, kontrole un likvidācija ir iespējama vienīgi ar vakcināciju. Tādu viedokli pauž Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna. Viņa teic, ka organismam ir milzīgas rezerves: «Desmit, piecpadsmit vakcīnas imūnsistēmu nesagrauj. Galvenie cilvēka dzīvības un veselības saglabāšanas priekšnoteikumi infekciju slimību sakarā ir tīrs ūdens, vakcinācija un antibiotikas. Lai arī par tīra ūdens nepieciešamību neviens vairs nešaubās, bailes no vakcinācijas ir saglabājušās kopš 18. gadsimta.»Ilgu laiku vakcīna bija novājināts slimības ierosinātājs, cilvēki kaiti pārslimoja vieglā formā. Tagad šāda vakcīnas forma ir ļoti reta. No ierosinātāja tiek izmantota atsevišķa struktūra, kas izraisa tikai antivielu rašanos, ne pašu slimību, skaidro infektoloģe. Hepatīts «ceļo»Katru rudeni iedzīvotāji tiek aicināti neatlikt vakcinēšanos pret gripu. Ir cilvēki, kuri to dara, tomēr slimo, ir tādi, kuri nevakcinējas un arī nesasirgst. Pēc Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām pretgripas vakcīnas sastāvs tiek atjaunots atbilstīgi dienvidu un ziemeļu puslodē cirkulējošiem gripas vīrusiem.Nepatīkams pārsteigums Latvijas iedzīvotājiem un mediķiem šogad bija plašs A hepatīta uzliesmojums. Šogad ar A hepatītu saslimuši 1755 ie-dzīvotāji, 448 gadījumi vēl tiek izmeklēti. Tāpēc mediķi arvien neatlaidīgāk atgādina par vakcinēšanos pret A hepatītu. Īpaši tiem, kas dodas uz dienvidu zemēm.Līdzīgi A hepatīta uzliesmojumi pēdējos gados reģistrēti arī Spānijā, Ukrainā, Slovākijā, Čehijā, Itālijā, Vācijā un Nīderlandē. Lielākā daļa saslimušo inficējušies ceļojumu laikā vasarā vai lietojot inficētu pārtiku. Tas secināts Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra organizētā darba sanāksmē, kas oktobrī notika Rīgā, Sabiedrības veselības aģentūrā.Ausis, tāpat kā zobi, visbiežāk sasāpas brīvdienās vai naktī. Vidusauss iekaisuma radītās mokas zina daudzi. Taču izrādās, ka no tā var izvairīties, jo Eiropas Savienībā kopš 2001. gada ir vakcīna pret vidusauss iekaisumu. Latvijā to pagaidām neizmanto.«Vidusauss iekaisums ir viena no biežākajām bērnu slimībām, iemesls ārstu apmeklējumiem. Ja tas atkārtojas, lietojot antibiotikas, veidojas rezistence, zāles nelīdz, var pazust dzirde,» stāsta SIA «GlaxoSmithKline Latvia» medicīnas daļas vadītāja Petra Kriķe. Tāpēc vakcinēšanās nebūtu lieka.Tie, kuri aizstāv vakcinēšanās nozīmi, atgādina, ka, tikai vakcinējot cilvēkus, ir izdevies izskaust tādas kaites kā bakas un poliomielītu. Savukārt vakcinēšanas pretinieki uzsver, ka tas nav nekaitīgs process, un brīdina par dažādām blakusparādībām. Šaudoties starp abiem viedokļiem, izvēle paliek katra paša ziņā.Raksta tapšanā izmantoti SIA «GlaxoSmithKline Latvia» rīkotā semināra materiāli.  VIEDOKLISIVETA GRIGAĻŪNE, ģimenes ārste: – Ne es pati, ne mani bērni nav vakcinēti pret gripu. Vakcinēšanās ir ļoti svarīga tiem, kam ir augsts gripas komplikāciju risks – maziem bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, astmu, diabētu, sirds vai plaušu slimībām, tiem, kuri vecāki par 65 gadiem. Manuprāt, nav pareizi atteikties vakcinēt mazus bērnus pret tām infekcijas slimībām, kas ir obligātajā vakcinēšanas kalendārā. Pakļaujot bērnus nevajadzīgam saslimšanas riskam, vecāki rīkojas bezatbildīgi. Par laimi, manā praksē šādu ģimeņu nav. Protams, vakcīnu ražošana un vakcinēšana ir nozīmīgs bizness, ražotāji ir ieinteresēti noietā. Šogad daudzviet, ne tikai Latvijā, trūka pretērču encefalīta vakcīnas, tām paaugstinātas arī cenas. Gribu aicināt pacientus izvēli par vai pret vakcinēšanos veikt ļoti atbildīgi, konsultējoties ar ārstu, nevis «spēlējot» demokrātiju.