Spilgts ieraksts pilsētas vēsturē

2008. gada 19. novembris 00:00

Piemiņas ansambli komunistiskajā režīmā cietušajiem un bojā gājušajiem (1940 – 1990) Bauskā, Brīvības bulvārī, atklāja vakar, 18. novembrī.Svinīgā brīža dalībnieki turēja rokās ziedus un sveces, nevienu nesaudzēja aukstais vējš un spilgtā novembra saule. «Piemiņai ir daudz veidu. To var ieslēgt sirdī, to var ierakstīt grāmatās un iemūžināt fotogrāfijās. To var iekalt akmenī un iezīmēt zemes vaigā. Esam atnākuši pie vienas šādas zīmes, kas glabās komunistiskajā režīmā cietušo un bojā gājušo Bauskas un rajona iedzīvotāju piemiņu,» sacīja pilsētas Tautas nama kultūras dzīves organizatore Ilva Vansoviča.No 1940. līdz 1990. gadam uz Sibīriju izsūtīti, notiesāti un PSRS teritorijas lēģeros izkaisīti gandrīz četri tūkstoši Bauskas pilsētas un apriņķa iedzīvotāju. Viņu vidū 580 bērnu un 370 sirmgalvju. Daudzi neizturēja un palika svešumā, daudzi atgriezās fiziski un morāli salauzti. Tāda lakoniski ir viena no mūsu rajona piecdesmit okupācijas gadu bilancēm, atgādināja I. Vansoviča. Ilgi gaidīts brīdisBauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile teica: «Mēs pulcējamies laikā, kad valstij svin 90. jubileju. Esam vietā, kur pirms pāris dienām stāvējām pie Brīvības pieminekļa. Turpmāk te būs vienots ansamblis. Līdz šim Bauskas rajonā nebija šādas vietas, kur atcerēties traģiskākos vēstures notikumus. Īpašs paldies par piemiņas vietas izveidi rajona Padomei, SIA «Kvēle», īpaši Ģirtam Karpovičam, pilsētas Domes deputātiem, represēto klubam «Rēta», Bauskas Zonta klubam un visiem zināmajiem un anonīmajiem ziedotājiem.»Jānis Puriņš, Bauskas politiski represēto kluba «Rēta» priekšsēdētājs, pauda gandarījumu: «Mēs ilgi gājām uz šo dienu un pašlaik, atklājot pieminekli, izjūtam gandarījumu. Katrs politiski vajātais ir zaudējums tautai. Arī šī piemiņas vieta kļūs par klusu, bet iespaidīgu atgādinājumu par notikušo. Paldies, ka piemiņas vietu atklāja valsts 90. jubilejā. Mūžīga piemiņa novārdzinātajiem. Dievs, svētī Latviju!»Bauskas rajona Padomes vadītājs Aivars Okmanis uzsvēra totalitāro režīmu kaitīgumu tik mazai tautai kā latvieši. Vienmēr pastāvēs dažādu valstu savienības. Pilsoņiem ir svarīgi piedalīties nozīmīgos notikumos, piemēram, pašvaldību vēlēšanās.Varēs satikties Piemiņas vietu iesvētīja Bauskas katoļu draudzes dekāns monsinjors Jānis Zviedrāns, aizlūdza Bauskas luterāņu draudzes mācītājs Aivars Siliņš. Viņš sacīja: «Šis brīdis ir godbijīgs, bet skumjš mirklis. Var mērīt dažādi, taču Latvijas lielums sākas ar tās nozīmību katrā sirdī. Tāpēc ir vērts pieminēt tos, kuri nekrita kaujas laukā. Kaut arī daudzi iepriekš bija aizstāvju rindās. Svarīgi atcerēties sirdis, kas ir jānosargā. Pašlaik te ir svarīgs līdzsvars starp brīvības cīņu varoņiem un upuriem.»«Esmu saviļņota. Ļoti, ļoti priecājos, ka tieši Latvijas dzimšanas dienā atklāja pieminekli mums un tiem, kuri vairs nepārnāca no lēģeriem. Varēsim atnākt un nolikt ziedus 25. martā un 14. jūnijā. Varēsim satikties, kuri vēl esam,» tā Bauskas represēto kluba «Rēta» pārstāve Inta Puriņa.Pie piemiņas vietas ziedus nolika arī baušķenieku sadraudzības pilsētas Ripinas Polijā delegācijas pārstāvji. «Esmu pirmo reizi Bauskā un Rīgā. Mūs uzaicināja pilsētas Dome. Pirms nedēļas 11. novembrī Polija arī svinēja savu 90. jubileju. Esmu ļoti apmierināts, ka atbraucu. Man ļoti patīk šeit,» laikrakstam sacīja delegācijas vadītājs Ripinas vicemērs Miroslavs Pounčkovskijs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Spilgts ieraksts pilsētas vēsturē

Kategorijas