Bērni aicina ciemos uz ārzemēm

2008. gada 5. decembris 00:00

50 gadu jubileja svētdien Stelpes pagasta iedzīvotājai Velgai Strūbergai.Gandrīz visu mūžu Velga Strūberga ir pavadījusi Stelpes pagasta Nīzerē. Tagad viņa kopj savu zemnieku saimniecību «Vilciņi», apmeklē pasākumus, ko organizē skola un pagasta ļaudis, un vasarā gaida ciemiņus no Francijas. Nīzeres iedzimtiePēc Stelpes pamatskolas beigšanas bijusi doma mācīties par bērnudārza audzinātāju. Pret skolotājiem jutusi lielu bijību, no kuras radusies pārliecība, ka bērnudārza audzinātājas izglītībai ir ļoti augstas prasības. Tāpēc iestājusies toreizējā Stučkas rajona Vecbebru sovhoztehnikumā. Tur apguvusi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma tehnologa profesiju. Jubilāre saka: «Vienā vārdā – pavāre.»No pirmās mīlestības Velgai ir meita Aiva, bet kopdzīve nav izdevusies. Toties ar vīru Jāni kopā palikuši uz mūžiem. Gaviļniece stāsta: «Abi esam Nīzeres iedzimtie, savulaik mācījāmies vienā skolā. Pat nebiju iedomājusies, ka varētu apprecēties ar kādu puisi no Stelpes.» Jāņa ģimene dzīvojusi turpat kaimiņos. Velga un puiša māsa Ināra kopā gājušas uz pasākumiem. Ar laiku tuvāk iepazinusies arī ar Jāni. Kāzas FrancijāLaiki mainās, un Strūbergu bērni diez vai turpināšot vecāku iesākto. Māte viņus saprot: «Stelpē jaunajiem nav, ko darīt. Un ne tikai Stelpē.»Vecākā meita Aiva savulaik Rīgā apguvusi sekretāres izglītību, strādājusi ministrijā. Šis darbs apnicis un devusies uz Franciju strādāt par auklīti. Vispirms Parīzē pieskatījusi trīs bērnus, pēc tam – Albervillā. Tur iepazinusies ar nākamo vīru un šogad apprecējusies.Kāzās atrisinājušās arī smagas pagātnes problēmas. Velga atceras: «Uz Aivas tēvu man bija lielas dusmas. Tā notiek, kad cilvēki neizrunājas, pašķiras un aiziet ar naidu sirdī. Kur divas sievietes un vīrietis, nekas labs nevar sanākt.Aiva atrada sava tēva otru ģimeni un iepazinās ar viņiem. Tiesa, tēvs nu jau ir aizsaulē. Uz manas meitas kāzām bija uzaicināta viņas pusmāsa Inga. Sastapu šo meiteni, un gadiem krātās dusmas izplēnēja – bija tāda izjūta, ka arī viņa ir mana meita. Tagad interesē, ko Inga dara. Viņa dzīvo Tallinā, un ir doma kādreiz viņu apciemot.»Brauciens uz Albervillu bijis liels piedzīvojums. Pilsēta atrodas ezera malā kalnu ielokā un no augšas izskatījusies ļoti skaisti. Kāzās bijis daudz viesu, un liela daļa no tiem – no Latvijas. Ar sazināšanos gan bijis grūti, bet tas nav traucējis interesanti pavadīt laiku. Nākamgad radi no Francijas braukšot ciemos uz Nīzeri svinēt Līgosvētkus. Ticējums nepiepildāsŠogad Strūbergu pārim apritēja 25 kopdzīves gadi. Kāzās savulaik Velga ļoti uztraukusies par kādu ticējumu: «Francijā gredzenus velk uz kreisās rokas, bet pie mums – uz labās. Man likās, katra neizpildīta tradīcija var beigties ar drīzu šķiršanos. Mūsu kāzās svinīgās ceremonijas mašīnā pamanīju – vīram gredzenu esmu uzvilkusi kreisajā rokā. Un vedējmāte teica: «Tev jau arī pašai gredzens kreisajā rokā!»» Nekādas problēmas tradīciju pārkāpums nav sagādājis.Abi ar Jāni pirms 18 gadiem nopirkuši zemnieku saimniecību «Vilciņi», kura atrodas netālu no vīratēva mājām. Problēmas gan sagādājot sliktais ceļš, bet Velga nesūdzas: «Lielu daļu pārtikas nodrošinām sev paši. Liels paldies tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem un bērniem, kas man palīdz. Ir gājis arī grūtāk, ticu, ka būs labāk.» Šosestdien «Vilciņos» ciemosies tuvi un tāli radi, lai svinētu Velgas Strūbergas apaļo jubileju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bērni aicina ciemos uz ārzemēm

Kategorijas