Sportists dažādos laikos
60 gadu jubileju Iecavā 9. decembrī svinēja Elmārs Gāga.Iecavas sporta skolas «Dartija» vieglatlētikas trenera Elmāra Gāgas lielākie mūsdienu sasniegumi ir viņa audzēkņu panākumi. Bet Padomju Savienības laikā septiņus gadus startēts Latvijas vieglatlētu izlasē. Slēpošanas normaBērnībā Elmārs Gāga aizrāvies ar fotografēšanu. Puiku bariņā montējis radio. Tomēr lielāks pievilkšanas spēks bijis sportam. Treneris atceras: «Vecumnieku vidusskola vienmēr ir bijusi sportiska. Paši taisījām peldētavas, arī stadionu lielākoties izveidoja skolēni ar savām rokām, vēl aizvien tāds arī stāv.»Pēc mācībām vidusskolā nācies dienēt armijā, pretgaisa aizsardzības spēkos. Ļeņingradas seržantu skolā bijis ne viens vien interesants gadījums. Elmārs Gāga stāsta: «Vadā bija daudz gruzīnu un ukraiņu. Karavīriem noteikti bija jānokārto normatīvs slēpošanā, bet silto zemju pārstāvji to nemaz nemācēja. Numurus uz mundieriem vilka ar krītu, to tad arī izmantojām. To vietā, kas nemācēja slēpot, normu veicu apmēram 20 reižu. Plāns bija izpildīts, un arī man no tā bija savs labums.Kādu pavasari rotu ķēra gripa. No mājām bija atsūtīts viens termometrs, un, kad temperatūra pazeminājās, deva mērīt tam, kurš saslimis. Tad vienam izkrita no rokām, un ar to pašu brīdi gandrīz visa rota bija vesela.»Brīvajā laikā Elmāru saista vēsture, patīk izzināt, kāda pirms mums ir bijusi dzīve. Viņš labprāt lasa grāmatas, kuras padomju laikā bija aizliegtas. Bijušais vieglatlēts atceras: «Mēs jau padomju laikā par daudz runājām. Arī pats treneris varas drošības orgāniem bija aizdomīgs. Tad arī bija vienīgā reize, kad mani sauca uz čeku. Pēc tam uz ārzemēm vairs nebija cerību tikt.» Iecavnieks atgādina, ka viņa pirmais vieglatlētikas treneris Rīgā bijis Johans Kvicēvičs.Savulaik trenēšanās sistēma bijusi pavisam citādāka. Blakus parastajiem treniņiem tika spēlēts futbols, basketbols parastos sporta laukumos. Mūsdienās neļautu, jo tā viegli iespējams gūt traumas. Bet tolaik nolika divus ķieģeļus katrā laukuma galā un spēlēja divas stundas no vietas. «Brežņevs guļ»Sporta gaitās iznācis diezgan braukāt pa dienvidu zemēm. Būts gan pie Melnās jūras, gan Taškentā, gan Tbilisi un Erevānā. Parasti bijis mēnesis aktīvu treniņu un tad sacensības. Vislabāk atmiņā palikusi Alma-Ata. Dabas apstākļi tur līdzīgi mūsējiem, sportisti gājuši slidot, brīvajā laikā kāpuši kalnos.Aizķeršanās savulaik sanākusi pie Melnās jūras. Pēc sacensībām pirmdienas rītā ieradušies Simferopolē. Lai arī laiks labs, dispečeri ziņojuši: «Lidojumam slikts laiks, reisi pagaidām atcelti.» Iemeslu uzzinājuši no lidostas darbiniekiem: «Šodien jālido Brežņevam. Kamēr viņš pamodīsies un izlidos, tikmēr neviens cits nelidos.» Tā nu prom varējuši doties tikai pēcpusdienā.Vakarā ielidojuši Maskavā, bet kopā ar Elmāru Priedi nolēmuši palikt uz brīdi, pastaigāt pa veikaliem. Samainījuši lidmašīnas biļetes pret vilciena. Ieklīduši pie Kremļa, un tur atkal drošības dienesti sākuši visu bloķēt – garā kolonnā atkal braucis garām PSKP Centrālās komitejas ģenerālsekretārs, kurš devies skatīties autosacīkstes. L. Brežņevs visu mūžu esot aizrāvies ar ātrām mašīnām, pats arī ne vienu vien pamanījies sasist. Trenera emocijasIlgus gadus Elmārs Gāga strādājis skolā ar pārliecību, ka vislielākā nozīme ir praktiskajām zināšanām, kas iegūtas mūža garumā. Tomēr mainījušās izglītības prasības, un pirms vairākiem gadiem iegūta arī pirmā līmeņa augstākā izglītība. Šogad trenerim skolā ir četras vieglatlētu grupas, ar kurām viņš cenšas vairāk strādāt ārā: «Ziemā trenējamies dažādi, iznāk arī telpās. Tomēr aizvien ir tādi audzēkņi, kas skrien garos gabalus, un viņiem sporta namā nav, ko darīt. Manos laikos telpās vispār neviens netrenējās, vienīgi sprinteri un lēcēji.»Trenerim spilgtu emociju vienmēr ir pārpārēm. Elmārs Gāga atceras audzēkņu startus: «Ivars Čačs skrēja simt metru. Viens pāragrs starts. Un tad otrs. Pat īsti nespēju pieņemt, ka viss beidzies, jo zināju, ka viņš var uzvarēt. Otrā dienā toties iepriecināja viņa otrā vieta 200 metru skrējienā.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»