Roku rokā ar ticību un zināšanām

2009. gada 9. janvāris 00:00

Nesen pagāja gads, kopš Juris Morics kalpo Vecumnieku luterāņu draudzē.Viņu apstiprināja amatā pēc tam, kad iepriekšējais mācītājs Pāvils Brūvers tika konsekrēts par bīskapu. Juris Morics agrāk kalpoja Talsu rajona Mērsraga un Engures draudzē. «Uzzinot, ka mana nākamā kalpošanas vieta būs Vecumnieki, devos izpētes braucienā, jo par tādu ciemu nebiju dzirdējis. Ieraudzītais mani patīkami izbrīnīja, jo nokļuvu apdzīvotā vietā ar attīstītu infrastruktūru, kas atrodas pavisam tuvu Rīgai. Cilvēki bija ieinteresēti un atsaucīgi. Kad iepazinos ar vietējās pašvaldības priekšsēdētāju Rihardu Melgaili un viņš izklāstīja attīstības stratēģiju, pozitīvais iespaids vēl vairāk nostiprinājās. Es vairs nedzīvoju Rīgā, bet gan Baldonē, tāpēc savai draudzei esmu arī ģeogrāfiski tuvāks,» atklāj mācītājs.Juris Morics pēc pārliecības ir ekumeniskās (vienojošās) ievirzes piekritējs, kurš meklē sadraudzību ar tradicionālajām konfesijām, bet norobežojas no kultiem (tagad tā dēvē jaunās reliģiskās kustības, aizstājot iepriekšējo apzīmējumu «netradicionālās konfesijas»). Nav iemesla strīdiem Mācītājs spriež: «Protestantiem, katoļiem un pareizticīgajiem ir līdzīga nostāja ticības pamatjautājumos, līdzīgs konfesionāli vēsturiskais mantojums, tāpēc nav iemesla domstarpībām un asām diskusijām. Mēs varam kopīgi darīt visu, ja vien respektējam un saprotam mūsu atšķirīgo izpratni dažos dogmatiskos jautājumos. Protams, ir labi jāpārzina konfesiju vēsturiskā izcelsme un apstākļi, jo tad var salīdzināt ar mūsdienu situāciju un atrast vienojošus elementus. Esmu pārliecinājies, ka spējam rīkot dažādas kopīgas aktivitātes, atbalstīt cits citu, bet pats galvenais – saskaņoti sludināt Dieva vārdu vienā teritorijā.»Luterāņu garīdznieks min konkrētu piemēru. Vecumnieku vidusskolā ir tradīcija mācību gadu sākt un noslēgt ar dievkalpojumiem vietējā baznīcā. Tos vadījuši gan luterāņu, gan katoļu, gan baptistu mācītāji. Ar Vecumnieku katoļu draudzes priesteri – Skaistkalnes paulīniešu ordeņa tēvu Jāni – mācītājs Juris Morics jau ir nodibinājis sirsnīgas attiecības. Vecumnieku luterāņu draudzes namā katoļi sistemātiski notur dievkalpojumus, jo savas baznīcas viņiem nav. Nereti katoļi apmek-lē luterāņu dievkalpojumus un piedalās tradicionālajā Lieldienu krusta ceļa gājienā. Iecietība pret atšķirīgo Uz jautājumu, kāpēc attieksme pret jaunajām reliģiskajām kustībām ir rezervēta, Juris Morics atbild: «Šo grupējumu mērķi ne vienmēr atbilst tam, kas tiek sludināts. Mums nav pieņemamas arī agresīvās metodes, turklāt kultu līderiem acīmredzami pietrūkst nopietnas teoloģiskas izglītības. Ar sevis kā harismātiska līdera pozicionēšanu vien nepietiek. Iemesli šādai rīcībai varētu būt vieglāka ceļa meklējumi.»Mūsdienu atvērtajā pasaulē garīgās izaugsmes iespējas daudzi, jo īpaši jauni cilvēki, rod Austrumu reliģijās un filozofiskajās mācībās. Britu teologs Lorenss Frīmens to pamato ar faktu, ka kristīgajā baznīcā jaunieši nereti saņem nosodījumu saviem meklējumiem un šaubām, izjūt aizdomu pilnu attieksmi un formālu pieeju.«Tas nav vienkāršs jautājums. Parasti es mēdzu izskaidrot Austrumu un Rietumu domāšanas veida īpatnības, minot dažādus piemērus un piedāvājot izvēles modeli. Lai gan austrumnieku un rietumnieku pasaules uztvere ir krasi atšķirīga, mēs varam atrast daudz kopīgu ceļu, virzoties pretim saviem mērķiem. Uzskatīt personisko pozīciju par vienīgo pareizo ir aplami. Tā vietā vajadzētu tikt skaidrībā, kā konkrēts cilvēks Dievu spēj izjust un saprast vislabāk. Lai to apzinātos, ir jāzina un jārespektē arī atšķirīgi redzējumi un izpratne, jo citādi nav iespējams savu viedokli pamatot. Tikai aprobežoti fanātiķi nešaubās, ka ir vienīgie «pareizi» domājošie. Protams, kalpojot Dieva vārdā, mēs visi kalpojam Viņa autoritātē. Bet mums ir jābūt labiem instrumentiem Dieva rokās, apveltītiem ar zināšanām un iecietību,» spriež Juris Morics.Rosināt bērnu zinātkāri Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinodē svētdienas skolu darbība ir noteikta par baznīcas prioritāti nākamajiem trim gadiem. To, ka bērnu neformālās kristīgās izglītības sistēma luterāņu draudzēs Latvijā ir nevainojami sakārtota, atzīst arī vairāki katoļu garīdznieki, piemēram, Saldus Svētā Pētera un Pāvila draudzes priesteris Andrejs Mediņš.Luterāņu baznīcas virsvaldē ļoti aktīvi darbojas svētdienas skolu vadība, kas acīmredzot ir panākumu garants, domā Juris Morics. Viņš piemetina: «Reiz iesvētes mācībās kāds man vaicāja, vai ticība ir zināšanas. Es atbildēju, ka noteikti nav. Ticība un zināšanas var iet roku rokā, bet starp tām nevar likt vienādības zīmi. Tāpēc arī svētdienas skolas nodarbībās bērniem ir nepieciešama radoša un interesanta pieeja, kas rosina zinātkāri, nevis baušļu «iekalšana». Vecumnieku svētdienas skola ir viena no sakārtotākajām pozīcijām luterāņu draudzē, un tuvākajā laikā nav nepieciešamības ko mainīt. Svētdienas skolas pasniedzējas Sanita Zaharāne un Līga Bikmane regulāri papildina zināšanas un prasmīgi tās pielieto darbā ar bērniem. Svētdienas skolas sarīkojumu un svētku organizēšanā labprāt iesaistās arī draudzes jaunieši, kas joprojām sevi uzskata par tai piederīgiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Roku rokā ar ticību un zināšanām

Kategorijas