Līkumu līkumiem uz Bausku

2009. gada 16. janvāris 00:00

80 gadu jubileja 16. janvārī Jānim Butānam.Mežzinis, milicijas priekšnieks un vecākais policists – šādos amatos ir bijis baušķenieks Jānis Butāns. Tagad galvenā vēlēšanās ir dzīvot pēc iespējas tuvāk meitas ģimenei. «Uz Mēmeles» Jubilārs atceras bērnību: «Dzimtā māja bija Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagasta Gricgalē, pašā upes krastā. Tāpēc par savu dzimšanas vietu saku – piedzimu «uz Mēmeles». Bērnībā mēdzām iet pat desmit reižu dienā peldēties. No dzimtās vietas pamazām kā pa upes līkločiem atnācu līdz Bauskai.»Bērnība bijusi grūta, jo agri palikuši bez ģimenes apgādnieka – tēva. Ģimenē auguši pieci bērni, kas iemanījušies visus lauku darbus paveikt. Jānim izdevies pabeigt skolu Mēmelē un sākt mācīties Neretas vidusskolā. Bet tas bijis tūlīt pēc kara. Padomju vara uzlikusi lielus nodokļus un arī skolas maksu palielinājusi – uz 150 rubļiem. Jānis Neretu pametis un devies uz Tukuma rajona Aizupes tehnikumu mācīties par mežzini.1950. gadā iesaukts armijā. Maskavas kara apgabalā dienējis artilērijā. Savulaik bijis pat grupā, kuras puiši no Baltijas mācīti par virsniekiem. Vienu nakti kāds lietuvietis aizbēdzis no posteņa, paņemot līdzi ieroci. Tūlīt pēc tam arī latviešus steidzīgi sadalījuši pa dažādām karaspēka daļām. VDK uzskaitēLatvijā pēc armijas gaviļnieks neilgu laiku strādāja par mežziņa palīgu. Jānis Butāns nekad īpaši netika domājis par iestāšanos partijā, bet esot bijuši daži padomdevēji, kas vispirms pierunājuši iestāties komjauniešos, pēc tam arī Komunistiskajā partijā.90. gados Jānim bijusi iespēja apskatīties savu kartīti VDK. Izrādās, esot bijis uzskaitē. Vērtējot pagātnes notikumus, grūti esot izprast tā laika padomdevēju lomu – varēja būt gan stukači, gan glābēji. Iespējams, ka piekrišana iestāties komjaunatnē un partijā tolaik pasargāja no represijām.Pēc Staļina nāves ar laiku milicijā sāka pieņemt arī latviešus. Tur tad dalība partijā palīdzējusi. Studijas Juridiskajā fakultātē un darbs milicijā sākās vienlaikus. Jubilārs atceras: «Pirmā darba vieta bija Gulbenē. Strādājām līdzīgi kā Ekonomikas policija mūsdienās. Darbojos nodaļā, kas cīnījās ar valsts īpašuma izlaupītājiem. Ik pa brīdim tiku paaugstināts, bet reizē arī bija jāmaina darbavieta. Biju Cēsīs, Siguldā, līdz kļuvu par nodaļas priekšnieka vietnieku Bauskā. Iznāca pabūt arī priekšnieka postenī.»1985. gadā Jānis Butāns dodas pensijā. Nemierīgajam vīram tomēr gribas darba gaitas turpināt. Kādu laiku pastrādā par Bauskas viesnīcas direktoru, bet 1992. gadā atkal tiek aicināts darbā uz policiju. Jubilārs atceras: «Es biju vecākais policists Latvijā. Policijas ģenerālis Aloizs Blonskis bija gadu jaunāks par mani.» 2001. gadā Jānis Butāns atkārtoti dodas pensijā. Kurš ieņēma Bausku?Strādājot Bauskas milicijā, bieži vien nervozākie mirkļi bija saistīti nevis ar noziegumiem, bet gan ar faktu, ka augsta amata milicijas ciemiņus no plašās Padomju Savienības veda uz Bausku, toreizējo Starpkolhozu fabrikas pirti.Viens notikums palicis īpašā atmiņā. Toreizējais Bauskas milici- jas priekšnieka vietnieks atceras: «1974. gadā svinējām Bauskas atbrīvošanu. Pirtī gruzīnu ģenerālis stāstīja, kā ieņēmis Bausku. Nokavējies krievu pulkvedis no Kaļiņingradas dzirdēja to no priekšnama un nāca iekšā ar vārdiem: «Ko tu te muldi! Tu sēdēji štābā, bet es ar vīriem pa krasta dubļiem cēlos pāri!» Abi visu vakaru strīdējās. Lai nepieļautu turpinājumu, otrā dienā man iedeva jauno milicijas žiguli, piekrāva pilnu bagāžnieku ar konjaku, maizi un desām un teica: «Ved pulkvedi kur gribi, bet lai tie abi nesatiekas!» Tad arī braucām – uz Siguldu un Cēsīm. Pulkvedis bija laimīgs un teica: «Izgāju kaujās cauri visai Latvijai, bet nepamanīju tik skaistas vietas.» Brāļu kapos pat apraudājās.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Līkumu līkumiem uz Bausku

Kategorijas