Dieva vārds ir likums

2009. gada 23. janvāris 00:00

Bauskas adventistu draudzes locekļi Ināra Dimante un Jānis Mikulāns ir skolotāji.Dzīvesbiedri strādā Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolā. Ināra māca latviešu valodu, bet Jānis – zēnu mājturību un tehnoloģijas.Adventistu draudzē Jānis ir Bībeles studiju vadītājs, savukārt Inārai ir uzticēti komunikācijas speciālistes pienākumi. Viņa ir žurnāla «Tikšanās» ārštata autore, kuras publikācijās var iepazīt interesantas personības – Bauskas adventistu draudzes locekļus. Izdevumā nesen bija lasāma Ināras intervija ar baušķeniekiem Vitu un Eduardu Lefleriem.Jānis Mikulāns spēlē sintezatoru, dzied sava dievnama vīru ansamblī, kā arī Birutas Hermanes vadītajā garīgās mūzikas korī «Laudate Dominum» un jauktajā korī «Grenctāle».Ceļš pie Dieva nemēdz būt vienkāršs – to apstiprina arī dzīvesbiedri. «Abi esam latgalieši, auguši ticīgās ģimenēs. Padomju okupācijas laiks atstāja smagas sekas kristīgās tradīcijas uzturēšanā un pārmantojamībā. Cilvēki bieži vien atkal pievēršas ticībai lielos dzīves satricinājumos, arī es neesmu izņēmums. Apbrīnoju savu vīru, viņa pilnīgo paļāvību uz Dievu, iedziļināšanos Svētajos Rak-stos, konsekvenci. Jānis man ir paraugs, kam sekot,» spriež Ināra. Neatzīst elku tēlus Diena, kad sarunājamies «Bauskas Dzīves» redakcijā, Jānim Mikulānam ir zīmīga, jo 21. janvārī apritēja 15 gadu kopš viņa kristībām adventistu draudzē un viņam bija 59. dzimšanas diena.Analizējot savu pieredzi, ceraukstietis atzīst: «Es augu ļoti reliģiozā katoļu ģimenē. Mans tēvs bija draudzes vecākais. Lai gan bērnībā ieguvu stingru ticības pamatu, savas dzīves ilgus gadus pavadīju maldos un neziņā, iekams nesāku rūpīgi studēt Bībeli. Es par katoļiem neko sliktu nesaku. Viņi nododas ticībai ar sirdi un dvēseli, bet katoļu baznīcas sludinātā mācība ir maldīga, jo reizumis ignorē Bībeles absolūtās patiesības. Bībele nav parastu tekstu krājums, bet inspirēts Dieva vārds, un cilvēkiem ar to ir jādzīvo pilnīgā saskaņā. Visvairāk mani mulsina fakts, ka katoļi ir mainījuši bauslību, ignorējot pravieša Mozus otrās grāmatas 20. nodaļas ceturto un piekto pantu, kas sākas ar vārdiem: «Netaisi sev elku tēlus...» Tradicionālo kristīgo konfesiju baznīcas ir pārpildītas ar šiem tēliem – skulptūrām, gleznām, dažādiem kulta priekšmetiem. Tie nostājas starp Dievu un cilvēku.Es neesmu pret mākslu, bet gan pret Dieva vizualizēšanu. Nu kā var mierīgi noraudzīties, ja, ienākot katoļu dievnamā, cilvēki skūpsta Jēzus krucifiksa kājas? Tas ir tikai ģipša vai māla gabals, kam tēlnieks piešķīris apveidus! Šāda pielūgsme, manā skatījumā, ir elkdievība. Par nepieņemamu uzskatu arī baznīcas patvaļīgo desmitā baušļa sadalīšanu divās daļās. Izlasiet jau minētās Mozus grāmatas nodaļas 17. pantu, kas vēlākos laikos tika pārveidots!» Diendienā mācās Katru dienu Bībeles studēšanai Jānis Mikulāns atvēl vienu stundu, bet sestdienās (tas adventistiem ir sabats, svētījamā diena) pirms dievkalpojuma Bībeles analīzei kopīgi nododas visi draudzes locekļi. Ticīgie veido darba grupas un nākamajā sestdienā veikumu prezentē, iesaistot diskusijās visus klātesošos. Ināra Dimante secina: «Ienākot adventistu dievnamā, manu uzmanību vispirms saistīja fakts, ka draudzes cilvēki diendienā mācās, nevis skaita pātarus. Esmu mēģinājusi izlasīt Bībeli gada laikā, pašlaik gan esmu tikai pusē. Ja pēkšņi rodas pārtraukums, sāku no jauna. Izaugsmē ļoti svarīga ir pašdisciplīna.» Draudze ir izvirzījusi desmit Bībeles skolotājus, kas vada Svēto Rakstu studijas, bet šo darbu koordinē Jānis Mikulāns. Dažiem draudzes locekļiem ir pārsteidzoši dziļa kristīgās dzīves pieredze, kam ir noteicošā loma Bībeles izpratnē, Jānis teic, ka ir daudz rokasgrāmatu un metodisku norāžu, kā pareizi lasīt Svētos Rak-stus. Adventisti tās labprāt izmanto. Pirms Bībeles lasīšanas un studijām ir nepieciešama nopietna lūgšana, lai Svētais Gars palīdzētu atklāt saturu. Lai pilnīgāk izprastu vēstījumu, Jānis paralēli lasa arī Bībeles tulkojumus vācu un krievu valodā. Dažās situācijās tas ļoti noderot.Stingri ievēro sabatu Inārai diena sākas ar «Rīta sveiciena» lasīšanu, sarunu ar Dievu un personisku lūgšanu, uzticot Radītājam visus nodomus un pilnībā uz Viņu paļaujoties.Atšķirībā no pārējām kristīgajām konfesijām, adventistiem svētāmā diena ir sestdiena, bet jauna nedēļa sākas svētdien. Viņi balstās uz Mozus otrajā grāmatā izteikto aicinājumu stingri ievērot sabatu, kad nav atļauts nekāds peļņas darbs. Diena ir jāvelta lūgšanām, Bībeles studijām un žēlsirdībai, piemēram, apmeklējot slimniekus.Šajā jautājumā Jānim Mikulānam ir konsekventa nostādne: «Meklējot darbu, vispirms interesējos, vai sestdienās būs jāstrādā. Ja saņemu apstiprinošu atbildi, no piedāvājuma atsakos. Nedrīkst pārkāpt nevienu Dieva likumu, jo visi ir vienlīdz svarīgi. Adventisti sabata svētīšanā nav iztikuši bez pārspīlējumiem, strādāšanu reducējot uz jebkuru darbu. Bet arī sestdien krāsns ir jākurina, govis jāslauc un lopi jābaro!» Ināra ir pārliecinājusies, ka, ievērojot Dieva likumus, dzīvot ir kļuvis labāk un veselīgāk.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dieva vārds ir likums

Kategorijas