Ieguvumi un zaudējumi

VALĒRIJS GABRĀNS, Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās pārvaldes vecākais inspektors

2009. gada 26. janvāris 00:00

2008. gads vides aizsardzībā.Pagājušais gads iezīmēja virkni svarīgu notikumu, kuru patieso nozīmi var vērtēt ar nākotnes mērauklu. Dabas un apkārtējās vides kvalitāte ir viens no stūrakmeņiem, uz kā būvē sabiedrības dzīvotspēju. Gan turīgi, gan mazāk pārtikuši cilvēki kā primāru un pašsaprotamu nepieciešamību pieprasa tīru vidi, vietu, kur dzīvot, elpot, skatīt, apmierināt savas eksistences un estētiskās vajadzības. Globālie procesi ir tepatPolitika un ekonomika, lai cik tāla un globāla būtu, atspoguļojas mūsu sētā un maciņos. Ekonomiskās krīzes apstākļos ļoti uzskatāmi varam vērot, kā tālais drīz vien kļūst tuvs. Līdzīgi ir ar vides problēmām.Globālie vides procesi diemžēl nesākas un nebeidzas kaut kur tālu – Arktikā, Amerikā vai zilās zemeslodes stratosfēras slāņos. Īstas ziemas trūkumu, ūdens resursu nepietiekamību, upju izžūšanu, piesmakušu gaisu un industriālu vidi nākas just tepat. Tāpēc nozīmīgs kļūst katrs fakts, kas apliecina, ka vide, kurā dzīvojam, nedaudz uzlabojas. 2008. gadā vides jautājumu risināšanā gūti panākumi, lai gan gads iezīmējās arī ar sāpīgiem zaudējumiem.Ierīkotas mēslu krātuves2008. gadā rajonā noslēdzās lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu fermu kūtsmēslu krātuvju būvniecībā. Lielfermās un mazākās dzīvnieku novietnēs pēdējo triju gadu laikā uzbūvētas vai kapitāli atjaunotas aptuveni pussimts kūtsmēslu krātuves. Tas ir nozīmīgs ieguldījums vides saglabāšanā, jo lauksaimniecība, īpaši lopkopība, kaut arī ekonomiski stipri paplucināta, Latvi-jā un Zemgalē ir un, domāju, arī būs dzīvotspējīga tautsaimniecības nozare. Nesakārtoti funkcionējot, tā diemžēl rada ļoti ievērojamu piesārņojumu. Kūtsmēslu uzglabāšana piemērotos apstākļos lielā mērā mazinās organisko piesārņojumu, kas ietekmē mūsu ūdensteces ar netīru ūdeni un pārmērīgu aizaugumu.Otra pozīcija ūdens resursu aizsardzībā, kurā gūti panākumi, saistīta ar vairāku jaunu komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības sākšanu. Ar ES fondu atbalstu pāris gados vairākās rajona apdzīvotās vietās – Mūsā, Ceraukstē, Rundālē, Saulainē, Bērstelē, šogad Svitenē, Dimzukalnā un Derpelē – uzbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Process turpinās, tiek projektētas notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas Lauktehnikā un Skaistkalnē. Uzlabojumi nepieciešami arī Vecumniekos, Bārbelē un Pācē.Situācija ražotnēs Gada nogalē beidzot atrisināta SIA «Lielzeltiņi» notekūdeņu attīrīšanas problēma, kas pēc Mēmelē novadītā piesārņojuma apjoma radīja lielāko ražošanas notekūdeņu noplūdi Lielupes baseinā. Plānots, ka šogad mūsu rajona ūdeņu tīrību uzlabos arī citas ražotnes, kas pagaidām savu darbību neapgrūtina ar rūpēm par vides tīrību. Teiktais lielā mērā attiecas uz a/s «Balticovo», kur darbojas pirms 40 gadiem būvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tās no sagrūšanas pagaidām pasargā tikai «dievpalīgs» un sarūsējis metāla stīpojums.Mūspusē ir arī vieta, kur attīrīšanas iekārtas neizturēja laika pārbaudi un sagruva. Ūdru apdzīvotās vietas notekūdeņi jau vairākus gadus turpina plūst neattīrīti. Ļoti gribētos cerēt, ka šo problēmu par savu pieņems Iecavas novada vadība, kuru šogad var paslavēt par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību Dimzukalnā.Jāaizmirst «zelta muca» 2010. gadā paredzēta Bauskas pilsētas individuālās apbūves kanalizācija. Tā atrisinātu jau par hrestomātiskiem kļuvušos kaimiņu kašķus par smirdīgu notekūdeņu noplūdināšanu pilsētas grāvjos. Diemžēl jāizlīdzas ar regulāriem «zelta vedēja» mucas pakalpojumiem vai arī jāpārbauda kaimiņu un sava deguna raukšanas prasme un pacietība. Jācer, ka pēc projektēšanas darbu beigām, 2010. gadā, krīze būs pārvarēta un valstij vai pilsētai atradīsies līdzekļi centrālas kanalizācijas sistēmas būvniecībai Bauskas individuālo māju rajonā.Nopietni argumenti jaunu attīrīšanas iekārtu būvniecībai jau šogad ir SIA «Jaunpagasts plus» ražotnei Iecavā. Vides pārvalde noteikusi, ka tās plānoto ražošanas jaudas palielinājumu drīkstēs veikt tikai pēc jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzbūvēšanas. Tāpēc tiek projektētas jaunas attīrīšanas iekārtas. Projekts atrisinās visas Iecavas notekūdeņu attīrīšanas problēmas, ko pašlaik apdraud ražotnes ūdeņu piesārņojums.Tīras vides problēma ir sadzīves atkritumi. 2008. gads šajā ziņā iezīmējās ar panākumiem. Ieguldot ievērojamus ES līdzekļus, rekultivētas iepriekšējos gados izveidotās desmit nesankcionētās atkritumu izgāztuves Bauskā, kā arī Codes, Vecumnieku, Gailīšu, Svitenes, Vecsaules un Dāviņu pagastā. Iedzīvotājiem un uzņēmumu darbiniekiem jāatceras, ka mūsu rajonā ir tikai viena vieta, uz kurieni drīkst vest atkritumus. Tas ir atjaunotais «Grantiņu» sadzīves atkritumu poligons. Jaunā kvalitātē to apsaimnieko SIA «Vides serviss». Neizdibināts piesārņojumsMakšķernieku un dabas draugu atmiņā 2008. gads paliks arī kā zaudējumu laiks. Oktobra beigās Mūsu saindēja piesārņojums no Lietuvas. Atkārtojās pirms 14 gadiem piedzīvotais – 1994. gada oktobrī nezināmas izcelsmes viela upē iznīcināja visu dzīvo radību. 2008. gada rudenī piesārņojuma intensitāte bija nedaudz mazāka, tāpēc iedarbība uz upes ekosistēmu bija selektīvāka. Cieta zivju un ūdens iemītnieku visas sugas. Mūsā, daļēji arī Lielupē aizgāja bojā pret piesārņojumu jūtīgākā zivju suga – asari. Šis gadījums rāda, cik bezspēcīgs ir abu kaimiņvalstu vides aizsardzības dienests, pārtikas un veterinārais dienests un citas atbildīgās struktūras, kas nevar atrast un novērst cēloni, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos. Nejūtamies pasargāti arī nākotnē. Pagaidām no hidroelektrostaciju aizdambējuma izdevies nosargāt Mūsas plūdumu. Tas rada labvēlīgākus apstākļus ekosistēmas un noindētās asaru sugas atjaunošanai. Makšķernieku rosībaNegribas vairot pesimismu un visu nopelt, jo labi padarītā ir vairāk. To, kas neizdodas varas struktūrām, veiksmīgi papildina sabiedriskais sektors. 2008. gadā dabas resursu saglabāšanā un pavairošanā, kā arī vides saglabāšanā aktīvi strādāja Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība. Sekmīgi turpinājās saimnieciski vērtīgo zivju resursu pavairošanas programma. Mēmele kļuva bagātāka ar lašu mazuļiem, bet kāda cita Zemgales upe papildināta ar strauta forelēm un alatām.Taču pozitīvais mijas ar negatīvo. Reāls labums no Bauskā realizētiem nārsta vietu atjaunošanas, vimbu, lašu un taimiņu projektiem tiek piekrastes un Buļļupes zvejniekiem, kuru murdos migrācijas ceļā atgriežas šīs zivis, kas savu dzīves ciklu beidz uz Rīgas Centrāltirgus galdiem. Arī tas nav slikti. Ūdens kļūst tīrāks – ir zivis, ir makšķernieki. Par demokrātiskāku un taisnīgāku šo resursu pārdali vēl jācīnās.Ieguvumi nes arī zaudējumus, taču bieži vien tie iezīmē ieguvumus nākotnē. Dabas vērtību sargāšanā sabiedrības līdzdalība ir nepieciešama. Aicinu kļūt vēl atbildīgākiem par mūsu kopējām mājām – vidi, kurā dzīvojam.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ieguvumi un zaudējumi

Kategorijas