Par nopelnīto uzceļ māju
50 gadu jubileju 29. janvārī svinēja Mārtiņš Mediņš.Zemnieku saimniecības «Silavēji» īpašnieks Mārtiņš Mediņš pēdējā laikā ir pazīstams kā aktīvs zemnieks un Bārbeles pagasta deputāts. Darbs paņem daudz laika, bet strādāt pierasts jau kopš agras bērnības. Spainis oguMārtiņš Mediņš dzimis netālu no Ozolaines. Kristīts Ozolaines baznīcā un ir katolis. Ģimenē bijuši vēl trīs brāļi un divas māsas. Tēvs strādājis par elektriķi. Alga tolaik bijusi maza – par 120 rubļiem vajadzējis pabarot visu ģimeni. Tāpēc meklētas dažādas citas peļņas iespējas, kā jau padomju laikā bija ierasts. Mainīti arī darbi un dzīvesvietas. Pirmā skola bijusi Skaistkalnē, pēc tam pārcēlušies uz Kurmeni, kur mācījies divas klases. Pamatskolu pabeidzis Bārbelē, bet vidusskolu – Skaistkalnē. Vidējā atzīme liecībā bijusi 4,8, tolaik bija piecu ballu sistēma.Bērniem vajadzēja vasarā sapelnīt naudu visam, kas skolai nepieciešams. Ja bija brīvas dienas, katram vajadzēja salasīt vismaz spaini ogu, kuras vecāki pārdeva tirgū. Kopsaimniecībā palīdzēja grābt sienu un kaplēt bietes. 8. klasē Mārtiņam uzticēja ganīt 130 teļu ganāmpulku. Par nopelnīto tika nopirkts mopēds «Rīga 7». Ar to varēja braukt uz skolu, aizvedot reizē arī māsu, vai doties uz veikalu pēc maizes. Vēlāk iemācījās likt šindeļu jumtus – vienā vasarā to izdarīja trim šķūņiem un dažām mājām. Mācoties vidusskolā, ieguva traktorista tiesības un vasarā strādāja ar kombainu.Bagijs bēniņosPēc vidusskolas jaunieti iesauc armijā, kur trīs gadi un deviņi mēneši pavadīti jūras kara flotē. Mārtiņš Mediņš atceras: «Oficieriem latviešu karavīri patika, jo mums varēja uzticēties. Dienēju flotē tā laika modernākajos karakuģos. Izbraukāju puspasaules.»Pēc atgriešanās Bārbelē izdodas gan studēt neklātienē Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā, gan strādāt par mehānisko darbnīcu vadītāju, vēlāk par galveno enerģētiķi.Lielas balles rīkoja pēc gada pārskata noslēguma sapulces. Bārbeles sadraudzības kolhozs bija Stelpē, un šajos gadījumos devās svinēt arī no Bārbeles. Mārtiņš stāsta: «Mana sieva Aina ir dzimusi Balvu rajona Bērzpilī un uz Stelpi bija atsūtīta strādāt par skolotāju. Aicināja uz balli arī no skolas, un tur tikāmies. Apprecējāmies jau pēc gada.»Padomju laikā jaunajam mehāniķim lielākā aizraušanās bijis autosports. Pats saskrūvējis bagiju un no 1981. gada piedalījies gandrīz visās Latvijas sacīkstēs. Ieguvis arī PSRS sporta meistara kandidāta nosaukumu. Plānota dalība bagiju klasēs ar lielāku motora kubatūru, bet klāt bijuši Atmodas laiki, un jaunais bagijs palicis pusratā. «Varbūt mani bērni to pabeigs,» joko saimnieks.Ar kāpostiem uz Novgorodu80. gadu beigās privātmājas atļāva celt arī ārpus ciemu robežām. Mediņu ģimene to izmantoja un uzbūvēja savu māju. Tas gan prasīja daudz pūļu. Mārtiņš atceras: «Galvenais bija agrās zemenes zem plēves. Uz to laiku ņēmu atvaļinājumu un aktīvi strādāju. Tās varēja pārdot par 25 rubļiem kilogramā. Vēlāk maksāja tikai divus rubļus, bet tad jau manējās bija noražojušas.» Ar mašīnu «Moskvič-402» vesti kartupeļi uz toreizējo Ļeņingradu, kāposti – uz Pleskavu un Novgorodu. Pārdotais deva papildu līdzekļus, un varēja pabeigt celtniecību.1991. gadā kopā ar kolēģi Valdi Rusiņu gaviļnieks privatizēja «Indrānu» fermu, kas tagad ir galvenais darba lauks. Ģimenē ir trīs bērni – Gatis, Dita un Lauris –, kas ar katru gadu kļūst patstāvīgāki. Mārtiņam tad pašam ir vairāk laika vaļaspriekiem – interesei par senajiem lauku darbarīkiem un mūziku.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»