Komentāri: piena nozares samezglojumi

2009. gada 30. janvāris 00:00

Cenu šķēres visasāk griež lopkopības saimniecībām. Kāds var būt iespējamais pozitīvais risinājums?Ražo un pārstrādā ANDIS MASKALIS, SIA «Ceraukste agro» vadītājs:Pagājušajā gadā, pierēķinot subsīdijās saņemto naudu, piena ražošana vēl deva kādu plusu. Ja iepirkuma cena no piecpadsmit santīmiem pazemināsies līdz divpadsmit, tad šajā nozarē būs mīnusi. Mūsu sabiedrībai otrs ieņēmumu avots ir augkopība, kas ļauj līdzekļus sabalansēt. Pavasarī rēķināsim, cik izdevīgi ir turpināt nodarboties ar piena lopkopību. Taču ganāmpulku likvidēšana izraisīs ķēdes reakciju – samazināsies darba apjoms lopbarības ražotājiem, būs problēmas nepārtikas graudu izmantošanā.Mums pašlaik nav kavējumu kredītsaistību izpildē ar Hipotēku banku, bet valdībai jārod iespēja lauksaimniekiem daļēji dzēst kredītprocentu atmaksu lielākā apmērā, nekā tas ir līdzšinējie četri procenti. Arī tas ir atbalsts, mazs, bet stabils. Zemniekiem mazāk nozīmīga būs eksporta subsīdiju atjaunošana, ko droši vien tik drīz arī nejutīs, jo ārzemju tirgos vairs nav kādreizējās aktivitātes. Un vēl – Latvijā ražotā piena lielus apjomus izved ārpus valsts. Nozares pozitīvu risinājumu saskatu arī iespējā pašiem uzņemties pārstrādi. Efektīvāka tā varētu būt vienā lielā uzņēmumā, nevis vairākos mazos, kādi strukturējas pašlaik. Tirgi ir sastinguši LĪGA RIMŠĒVIČA, a/s «Rīgas piena kombināts» sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: Mūsu uzņēmums vienmēr centies iepirkt vairāk piena, lai varētu ražot vairāk produkcijas. Taču pašlaik ir tāda tirgus situācija, ka esam spiesti samazināt iepirkumu, un tas saistīts ar eksporta sašaurināšanos. Galvenokārt tas jūtams industriālo produktu segmentā – piena un sūkalu pulvera, arī siera tirdzniecībā. Pašreizējā periodā eksporta subsīdijām nav izšķirošas lomas, visvairāk nepieciešams ir kredīts apgrozāmajiem līdzekļiem. Rīgas piena kombināts vienmēr precīzi norēķinājies ar piegādātājiem un šo principu negrib pārkāpt. Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs piena cenas pazemināšanās nav tik krasi jūtama kā Latvijā, jo tajās zemnieki saņem ievērojami lielākas subsīdijas un viņus nemoka kredīti, jo ražošana ir sakārtota.Zīmola «Lāse» produkciju, kurai ilgāks realizācijas termiņš, eksportējam uz Krieviju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Īriju. Ar šīm zemēm norēķini ieilgst 60 līdz 90 dienu. Patlaban sarežģīti paredzēt, kā Latvijā atrisināsies tik ļoti dramatiskā situācija piensaimniecībā.Ikdienas produkts SIGITA KRASŅIKOVA, pārdevēja: Pienu uzturā izmantoju katru dienu. Iecienīta kļuvusi akciju sabiedrības «Valmieras piens» produkcija. Jau vairākus gadus mana izvēle palikusi nemainīga, un neesmu vīlusies šajā produkcijā. Parasti iepērkos veikalā «Maxima», kur bieži vien ir cenu atlaides, kas man ir svarīgi. Dodu priekšroku produktiem ar zemāku tauku saturu. Arī vizuāli «Valmieras piena» paciņas man iepatikušās – zaļās un baltās krāsas kombinācija labi pamanāma. Pērku arī biezpienu, kas ražots Valmierā. Retāk manā ēdienkartē tagad ir jogurts, un izvēlos citas firmas ražojumu, kam piedevās ir populārā «Lāču» rupjmaize.Pienu izmantoju biezputru pagatavošanai, zupu vārīšanai. Man mājās ir arī piena sēne, kam regulāri vajag papildinājumu. «Valmieras piena» produkcijas kvalitāte sader ar dabiskajām baktērijām, un katrs jaunais uzlējums izdodas. Šim dzērienam ir dziednieciskas spējas, par kurām esmu pārliecinājusies ilgākā laika periodā. Divdesmit dienas to lietoju, pēc tam ir desmit dienu ilgs pārtraukums. Saprotu piena ražotājus, kuri rīkoja protesta akcijas, jo iepirkuma un pārdošanas cenai ir nesamērīga starpība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: piena nozares samezglojumi

Kategorijas