Tirgus kritumu pārdzīvot sarežģī arī ierēdņu sīkumainība

2009. gada 2. februāris 00:00

157

Tirgus kritumu pārdzīvot sarežģī arī ierēdņu sīkumainība

SIA «Iecavnieks», Latvijā lielākā pārtikas rapšu eļļas ražotāja, administrācija un darbinieki pēdējos divus mēnešus ir spriedzes pārņemti, jo jau tā apsīkušo tirgus situāciju sarežģī epizodes, kas uzņēmumam liek taisnoties un pierādīt, ka ražotā produkcija ir atbilstīga Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām.Radioziņas un publikācija «Pētījumam par Latvijā ražotās pārtikas kvalitāti neglaimojoši rezultāti» laikraksta «Diena» 28. janvāra numurā «met ēnu», arī uz «Iecavnieku», uzskata uzņēmuma vadība un darbinieki. Pētījuma skarbās sekasDirektors Dainis Lagzdiņš precizē, ka divu laikrakstā pieminēto eļļu, kurās benzopirēna līmenis pārsniedza ES normatīvus, īpatsvars Latvijā produkcijas klāstā ir gaužām niecīgs. Taču neprecizējot ražotāju un apjomus, patērētājiem rodas maldīgs priekšstats arī par «Iecavnieka» produkcijas kvalitāti. Klienti zvanījuši un pauduši bažas, kas, protams, apdraud jau tā smago tirgus situāciju.Sliktās ziņas, kā zināms, izplatās strauji, un jau 30. janvārī interneta vidē www.dv.ee bija lasāms secinājums: «Latvijas produkti kaitīgi veselībai.» «Mēs tiekam nomelnoti sadarbības partneru acīs, un tagad jāpierāda, ka neesam vainīgi. Konkrēti uzņēmumi «Dienas» publicētā informācijā nav nosaukti, un tas izraisa patērētāju neuzticību, saasinātu reakciju,» sacīja «Iecavnieka» tehnoloģe Aina Savicka.Uzņēmuma direktors Dainis Lagzdiņš stāstīja: «Mani visvairāk satrauca informācija, ka eļļas ir kancerogēnas. Es nezinu, cik korekts ir pētījums. Uzņēmumā veicam monitoringu, katru gadu pārbaudām sēklas, nododam Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas pats veic pārbaudes. Divas reizes gadā tās ir obligātas, pērn tās bijušas deviņas reizes. Saistībā ar benzopirēna normu nav bijis neviena pārkāpuma.» Uzņēmuma darbinieces precizēja, ka šis rādītājs ir ļoti zems, tikai 0,2, pieļaujamā norma – 2.Tērē subsīdiju nauduJāprecizē, ka pētījums, pēc kura izdarīti iepriekš minētie un citi secinājumi, ir veikts saskaņā ar Zemkopības ministrijas pasūtījumu, ko apstiprināja ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Viņa arī skaidroja, ka šādi un vēl citāda veida zinātniski pētījumi ir izdarīti regulāri, izmantojot nacionālo subsīdiju līdzekļus. D. Muceniece konkretizēja, ka pētījums publiski prezentēts pagājušajā gada oktobrī un par to bijusi informācija plašsaziņas līdzekļos. Viņasprāt, laikrakstā «Diena» pētījuma rezultāti pasniegti «ļoti subjektīvi».Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālās diagnostikas centra (NDC) pārtikas laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs precizēja, ka pētījums ir izmaksājis 40 tūkstošus latu, projekta vadītājs bijis Rafaels Joffe, NDC direktors. Pētījumu rezultātus ir tiesīgs publiskot pasūtītājs, tātad Zemkopības ministrija, uzsvēra V. Bartkevičs. Viņš arī piebilda: «Mēs esam izpildītāji, nododam informāciju pasūtītājam, kas to pasniedz tālāk.»Savukārt Ilze Meistere, PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja, ir teikusi: «Minētajā pētījumā noņemto paraugu un pētījumā iekļauto ražotāju skaits nav pietiekams, lai izdarītu vispārīgus secinājumus par situāciju kopumā.»Pārspīlētas kontrolesD. Lagzdiņš pauda, ka Latvijā PVD prasības un kontroles ir pārspīlētas: «Tā kā vēlējāmies ražot biodīzeli, es apmeklēju daudzus lielākus un mazākus Eiropas ražotājus. Zinu, kas notiek šajās ražotnēs. Citur ir tāpat kā pie mums, dažviet ne tuvu nav tam līmenim kā pie mums. «Iecavniekā» katrā PVD pārbaudē sastāda aktu un nosaka termiņu, kad pieprasītais tiks izpildīts. Prasības mainās, bet mēs, uzņēmēji, par to maksājam naudu. Kontrolēts tiek pārmērīgi.»Uzņēmuma vadītājs atgādināja par negadījumu ar smalcinātām linsēklām, kas izraisīja ķēdes reakciju sadarbībā ar lielveikalu tīklu «Maxima». D. Lagzdiņš skaidroja, ka smalcinātām linsēklām katru gadu tiek mainīta etiķete, jo dažādu apstākļu iespaidā mainās šī produkta enerģētiskā vērtība. «Talsu rajona PVD vienā veikalā «Maxima» pamanīja, ka linsēklu enerģētiskā vērtība, kas norādīta latviešu valodā, atšķiras no tās, kas rakstīta krievu valodā. Pircējam tas nemaina lietas būtību, tas ir nekaitīgi, tā nav maldināšana. Kā šo nesakritību traktēja PVD? Izņemt ārā no visiem «Maximas» veikaliem «Iecavnieka» smalcinātās linsēklas.»Šis incidents ir sarežģījis uzņēmuma attiecības ar «Maximu». Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» to pauda arī «Maximas» preses sekretārs Ivars Andiņš. Elektroniskā pasta vēstulē viņš raksta: «PVD 2008. gada 16. novembra pārbaudes protokols 88-08-01403, kas sastādīts «Maxima» veikalā Talsu rajona Rojā, viennozīmīgi izvirza prasību izņemt Iecavas smalcinātās linsēklas no tirdzniecības, par ko PVD sastādījis aktu par produkcijas izplatīšanas apturēšanu Nr.88-0257 no 16.11.2008.Pašsaprotams ir PVD protokola lēmums, kurā ar melnu uz balta rakstīts, ka «..uzturvērtības elementu daudzums latviešu valodā būtiski atšķiras no krievu valodā sniegtās informācijas – tiek maldināts patērētājs». Komentējot šo faktu, I. Andiņš arī sacīja, ka tā bijusi lielā ķēpa, un pieļāva – nepatīkamais gadījums var būt viens no iemesliem apsvērt turpmāko sadarbību ar «Iecavnieku». Iepriekš noslēgtais līgums bija spēkā līdz 15. janvārim, un jauns vairs nav noslēgts.««Maxima» ir atsūtījusi elektroniskā pasta vēstuli, ka ar mums vairs nesadarbosies, jo viņiem tas nav izdevīgi. Taču «Iecavnieka» produkcijas realizācija pērn palielinājusies divas reizes salīdzinājumā ar 2007. gadu,» tā Viktorija Jašinkoviča, eļļas fabrikas vadītāja.«Iecavnieka» tehnoloģe Aina Savicka uzskata: «Ja ir kaut kas bīstams, tad patiešām jāreaģē. Ja paskatīsimies etiķetes, atradīsim ļoti daudz nepareizību, arī būtisku. Šajā gadījumā PVD rīcība jeb soda mēri nav adekvāti, reakcija neatbilda nodarījumam.» Zaudē prāvu summuSIA «Iecavnieks» tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe atzīst: «Mums bija ļoti grūti iekļūt «Maximas» tīklā. Sadarbības nosacījumi ir smagāki salīdzinājumā ar citiem partneriem. Līguma pārtraukšanas iemesls argumentēts ar to, ka neesot ekonomiski izdevīgi.»Dainis Lagzdiņš precizēja, ka gada apgrozījums «Maximā» bijis aptuveni 80 tūkstoši latu. Viņš arī atklāja, kā ritējušas sarunas ar iepirkuma speciālistiem. D. Lagzdiņš bildis, ka viņu noteikumi esot drakoniski. Partneri šos vārdus interpretējuši, ka «Maxima» neesot nekāds drakons.«Bauskas Dzīve» ir saņēmusi informāciju no Konkurences padomes vecākās referentes sabiedrisko attiecību jautājumos Initas Kabanovas: «Padomes funkcijās ietilpst Konkurences likuma 13. panta otrās daļas (kas attiecas uz dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu) ievērošanas uzraudzība. Konkurences padomes speciālisti veic pārbaudes gan mazumtirdzniecības lielveikalos, gan ražošanas un piegādes uzņēmumos. Šo pārbaužu laikā Konkurences padomes speciālisti apmeklējuši arī SIA «Iecavnieks», un pašlaik tiek vērtēta pārbaudes laikā iegūtā informācija. Kamēr analīze nav pabeigta, padome nevar sniegt situācijas vērtējumu.» UZZIŅAI SIA «Iecavnieks» gada apgrozījums – 11,5 miljoni latu;eksporta produkcijas apgrozījums – 1,65 miljoni latu;gadā spēj pārstrādāt 40 tūkstošus tonnu rapšu sēklu;strādājošo skaits – 148.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tirgus kritumu pārdzīvot sarežģī arī ierēdņu sīkumainība

Kategorijas