Rundāles daktera meitu piemin kolēģi un studenti

2009. gada 2. februāris 00:00

Rakstu jums no Daugavpils. 2008. gada 14. novembrī noslēdzās manas bijušās kolēģes, ķīmijas zinātņu doktores kādreizējās rundālietes Valdas Ozoliņas, dzīves gājums.Gan aizraušanās, gan darbsValdai Ozoliņai organiskā ķīmija bija aizraušanās, mīlestība, maizes darbs un vaļasprieks. Viņa uzaugusi Rundāles pagastā, kur no 1933. gada savu darba mūžu aizvadīja viņas tēvs, ārsts Arnolds Ozoliņš. Viņu Rundāles pagastā atceras daudzi. Turklāt 1982. gadā Arnolds Ozoliņš no saviem ietaupījumiem izveidoja fondu, lai prēmētu Pilsrundāles vidusskolas spējīgākos un centīgākos absolventus. Līdz mūsdienām šo atbalstu saņēmuši 69 skolēni.Arnolda Ozoliņa un viņa dzīvesbiedres skolotājas Paulīnes Ozoliņas ģimenē piedzima trīs meitas: Daina un dvīnes Valda un Ina. Dvīņumāsas absolvēja Svitenes vidusskolu, kur interesi par ķīmiju viņām radīja skolotājs Artūrs Veinbergs. 1958. gada rudenī Valda un Ina iestājās toreizējā Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Ķīmijas fakultātē. V. Ozoliņas kursabiedrs Latvijas Republikas Patentu valdes Ķīmisko izgudrojumu daļas vadītājs Felikss Grunsbergs atceras, ka dvīņumāsas Ozoliņas bijušas tik ļoti līdzīgas, ka būtu varējušas eksāmenus kārtot viena otras vietā.Valda sekmīgi pabeidza studijas, izturēja sirds operāciju, kas toreiz nebija visai parasta lieta, iestājās aspirantūrā pie profesora Ojāra Neilanda, izstrādāja un 1970. gada jūnijā aizstāvēja disertāciju. No Ojāra Neilanda Valda mācījās būt prasīga pret sevi un citiem un labvēlīga pret kolēģiem. 1972. gadā veselības dēļ Valda pārcēlās uz Daugavpili. Viņa bija pārcietusi divas sirds operācijas, guvusi smagus apdegumus, veicot kādu ķīmijas eksperimentu RPI laboratorijā. Daugavpils Pedagoģiskā institūta ķīmijas katedrā viņa strādāja līdz 1999. gadam.Pilnveido mācīšanas metodikuViens no V. Ozoliņas ārstiem savulaik bija habilitētais medicīnas doktors, Latvijas Zinātņu (LZA) akadēmijas akadēmiķis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, LZA Paula Stradiņa un Kristapa Rudzīša balvu laureāts ārsts Ilmārs Lazovskis. Grāmatā «Vīrs vietā», kurā jau pēc daktera nāves apkopotas laikabiedru atmiņas par Ilmāru La-zovski, Valda Ozoliņa rakstījusi: «Domāju, ka mūsu dzimtu gēni pāri tālēm ir sasaukušies un viens otru atraduši. Mans tēvs 50 gadu nostrādāja par lauku ambulances dakteri Rundāles pagastā. Arī mans tēvs gribēja mācīties tālāk, bet ieceres izjauca Otrais pasaules karš. Jūs, dakter, realizējāt arī mana tēva ieceres.»Ķīmijas zinātņu doktores Valdas Ozoliņas interešu lokā bija ne tikai organiskā ķīmija, bet arī ķīmijas mācīšanas metodika. Ar atsevišķu tēmu mācīšanu viņa bija iepazinusies Vācijā – Getingenē pie ķīmijas profesora A. Cēka, Zīgenē pie ķīmijas profesora V. Šarfa un pedagoģijas doktora M. Grēgera. V. Ozoliņa piedalījās arī TEMPUS programmas darbā. Viņa ļoti priecājās par sadarbību ar Daugavpils Pedagoģiskās universitātes (DPU) viesprofesori Fulbraita programmas stipendiāti Anitu Briedi-Bilsēnu (ASV), kura 1994./95. studiju gada pirmajā semestrī strādāja DPU. Plašs interešu loksBijušie studenti docenti Valdu Ozoliņu atceras kā interesantu mācībspēku ar nestandarta domāšanu. Visu V. Ozoliņa darīja no sirds, liekuļot viņa neprata. Vienmēr centās iejusties un izprast, kā attiecīgā situācijā jūtas līdzcilvēks. Genofeva Žemaitene atcerējās viņas plašo interešu loku, kurā bija ne tikai organiskā ķīmija, zinātņu vēsture un ķīmijas mācīšanas metodika, bet arī literatūra, valodas, māksla.Man pašai ar docenti, kīmijas zinātņu doktori Valdu Ozoliņu nācās sadarboties, strādājot pie rakstu krājuma «Acta Latgalica». Tā de- vītajā sējumā viņa iepazīstināja ar Latvijas Universitātē un Krievijas augstskolās līdz 1940. gadam strādājošiem docētājiem daugavpiliešiem un pēc 1940. gada – ar ārzemju augstskolās strādājošiem. Desmitajā sējumā ievietots V. Ozoliņas raksts «Daugavpilietis Pēteris Bolšaitis – pasaulslavens zinātnieks ķīmiķis», bet 13. sējumā publicēts viņas raksts «Kosmisko procesu vēsturiskā attīstība ASV profesora Nikodema Bojāra skatījumā». V. Ozoliņa Latvijas zinātņu vēsturei veltījusi ļoti daudz publikāciju. Tāpēc V. Ozoliņa strādāja bibliotēkās, meklēja personiskus kontaktus ar cilvēkiem, kas to vai citu personāliju pazina, viņa iepazinās un uzturēja kontaktus ar dažiem ārzemju zinātniekiem. Kopš 1999. gada Valda Ozoliņa dzīvoja Rīgā, taču mēdza apciemot draugus un paziņas Daugavpilī. Valdas Ozoliņas meita Gita ir juridisko zinātņu doktore, pašlaik strādā Luksemburgā, kur viņas astoņgadīgā meitiņa Estere mācās skolā.P. S. Raksta autore pateicas par sadarbību V. Ozoliņas studiju un darba biedriem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniekiem un tuviniekiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rundāles daktera meitu piemin kolēģi un studenti

Kategorijas