Katrai pilsētai ir sava dvēsele

2009. gada 4. februāris 00:00

Arhitektūras eksperts Pēteris Blūms secina, ka mēs vēl neesam pratuši novērtēt Bauskas lielāko arhitektonisko vērtību.Tas ir pilsētas siluets, kas atklājas skatienam pirms Mēmeles tilta šķērsošanas, iebraucot no Rīgas puses.Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) eksperts viņnedēļ Bauskas tautas namā lasīja publisko lekciju par Rīgas un citu Eiropas pilsētu siluetiem. Tikšanos ar speciālistu organizēja Bauskas Centrālā bibliotēka (CB) un VKPAI Zemgales reģionālā nodaļa.Pēc lekcijas Bauskas CB direktore Baiba Tormane atzina: «Ar izbrīnu vēroju auditorijas ieinteresētību. Arhitekta stāstījumu klausījās galvenokārt Bauskas 1. vidusskolas vecāko klašu audzēkņi, kas, skolotājas Vijas Cerusas un skolas bibliotēkas vadītājas Intas Dzelzkalējas rosināti, apmeklēja lekciju. Todien pavisam skaidri sapratu, cik ļoti mums trūkst tiešas saskarsmes un diskusiju ar Latvijas intelektuālās elites pārstāvjiem, kuri neplivinās pašu radītos zināšanu augstumos, bet patiesi vēlas un prot uzturēt dialogu ar jebkuru auditoriju.»Līdzīgs viedoklis radās arī «Bauskas Dzīvei», jo Pētera Blūma priekšlasījums atklāja gluži jaunu rakursu arhitektūras uztverē un izpratnē. Postaža sākas galvā Uz jautājumu, ka Bauskas pilsētas arhitektoniskais veidols ir gandrīz izpostīts, Pēteris Blūms atbild: «Nav bezcerīgu pilsētu. Postaža ir mūsu galvā. Kamēr pastāv pārliecība, ticība un cerība, viss kļūst iespējams.» Viņš nekavējoties sacīto ilustrē ar hrestomātisku piemēru – Otrā pasaules kara beigās pilnīgi sabombardēto Vācijas pilsētu Drēzdeni, kas vistiešākajā nozīmē tika noslaucīta no zemes virsas, brīnumainā veidā atstājot neskartu tikai Rīgas Mežaparka mikrorajonam līdzīgu ar 20. gadsimta sākuma apbūvi. Vācijas valdība ieguldīja neaptveramus līdzekļus Drēzdenes vēsturiskā centra atjaunošanai, lai panāktu ne vien pilsētas struktūrai svarīgu ēku, bet arī panorāmas rekonstrukcijai. Šis process ir turpinājies vairāk nekā 50 gadu pēc kara. Pēteris Blūms rāda mūsdienu fotogrāfijas, kurās arhitektūras vēsturi nezinošs skatītājs pat nenojaustu, ka Drēzdenes pašreizējā panorāma ir atguvusi vēsturisko siluetu, kas ir ļoti meistarīgas rekonstrukcijas rezultāts. Panorāma kā sena glezna Rīgas panorāma, kas paveras no Daugavas kreisā krasta, ir ierakstīta UNESCO Eiropas kultūras mantojuma reģistrā. Daudzi nesaprot, kādēļ šķietami ierastais pilsētas siluets var izpelnīties tik lielu ievērību.Skaidro Pēteris Blūms: «Rīgas unikālā panorāma ir apdraudēta kultūras vērtību un biznesa interešu konfrontācijas dēļ. Jebkura mūsdienu augstceltne pilsētu vēsturiskos siluetus izkropļo. Rīgu pāri Daugavai mēs joprojām redzam tādu pašu kā viduslaikos, bet vairāk nekā 90 procentu Eiropas pilsētu panorāmā vairs nav nolasāmas, jo viss ir aizbūvēts. Tā noticis Londonā, jaunie biroju debesskrāpji radījuši disonansi arī Krakovas siluetā. Vēsturiskās arhitektūras netveramo smalkumu nedrīkst miksēt ar betona blokiem. Mani fascinē Līneburga Vācijā. Es varu uzkāpt pakalnā un redzēt pilsētu tādā veidolā, kāda tā atklājās viduslaiku cilvēku skatienam. Pilsētas panorāma ir kā sena glezna, ko nevar nopirkt par naudu. Pasaulē tādu ir ļoti maz. Rīgas panorāma ir viena no vēl atlikušajām vērtībām.»Pakaļdzīšanās modei Pilsētas siluets ir nācijas identitātes rādītājs, uzsver Pēteris Blūms. Viņš spriež, ka ļoti spēcīgs ikonisks tēls ir Prāgas panorāmai, taču milzīgā tūristu plūsma «saēd» vidi. Daudzi iedzīvotāji no vecpilsētas pārceļas dzīvot citur, lai izvairītos no nemitīgās kņadas un trokšņa. Tās ir pārāk attīstītas tūrisma industrijas negatīvās sekas.Mūsdienu augstbūves, kas izsaka naudas varu, arvien vairāk iezīmējas Viļņas panorāmā. «Vēsturiskās arhitektūras fragmenti Lietuvas galvaspilsētā ir ļoti skaisti, bet tie neveido panorāmisku kopumu, jo traucē paugurainais reljefs. Viļņas mūsdienu arhitektūrai ir raksturīga pakaļdzīšanās īslaicīgai un pārejošai modei. Ar savām betona augstbūvēm mūsu kaimiņi it kā grib pierādīt: «Nu mēs esam Eiropā!», kas patiesībā ir lieli maldi,» atzīst eksperts.Goda pienākums Arhitekts Pēteris Blūms ir viens no Rīgas pils atjaunošanas padomes locekļiem. Tā ir nevalstiska struktūra, kurā iesaistīti vēsturnieki, arhitekti, arheologi, mākslas zinātnieki, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji. Padomē ir arī Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Pils ir viena no Rīgas panorāmas dominantēm un ļoti īpaša celtne, ko nepieciešams identificēt ar Latvijas valsti un nāciju.«Darbošanās Rīgas pils atjaunošanas padomē mums ir goda pienākums, neviens par darbu nesaņem samaksu. Pašlaik notiek vēsturiskās atjaunošanas projekts. Labi, ka tas tika sākts laikus un visi svarīgie lēmumi jau ir pieņemti. Rīgas pils rekonstrukcija ir ilglaicīgs projekts. Mēs, padomes locekļi, esam lielā mērā atbildīgi, lai atjaunošana notiktu, cik vien labi iespējams, un lai Rīgas pils nākotnē kļūtu par visaugstākās raudzes prezentācijas vietu valstī,» teic Pēteris Blūms.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Katrai pilsētai ir sava dvēsele

Kategorijas