Māmiņas lepnums – pieci puikas

2009. gada 6. februāris 00:00

136

35 gadu jubileju 5. februārī svinēja skaistkalniete Marika Dzērve.Jaunības sapņi reizēm mēdz atdurties pret tik skarbu dzīves realitāti, ka tos nākas arī ignorēt. Marika Dzērve atceras: «Es jaunībā biju sapņotāja.» Tagad tiek audzināti pieci dēli, un jau trešo gadu puišu māmiņai darbs ir Rīgā – veikalā par pārdevēju. Citi laikiAtceroties bērnības un jaunības gadus, Marika saka: «Tie bija citi laiki. Lai arī cik grūti bija, tas bija citādāk. Toreiz bija vieglāk. Kad biju pusaudze, strādāt varēju arī vasarā. Manam vecākajam dēlam ir 15 gadu, bet mēs nezinām, vai vasarā viņam būs iespēja kaut kur nopelnīt. Tagad vienīgi ceru, ka būs pārmaiņas, kas mums nesīs labākus laikus.»Bērnība un jaunība pavadīta Skaistkalnes pagastā. Cīruļu mājas bijušas uz Jaunsaules pusi, un uz skolu braukts ar autobusiem. Skaistkalnes vidusskolā ļoti paticis mācīties svešvalodas. Savulaik saistībā ar valodām arī domājusi strādāt, bet dzīves ritums mainījis cerētos mērķus.Tēvs strādājis celtniecībā. Māte bijusi keramiķe, bet, laikiem mainoties, sākusi kopt lopiņus laukos. Vecāmāte bērnībā vedusi mazo meiteni uz Skaistkalnes baznīcu, kur viņa arī kristīta, Marika ir katoliete. Skaistkalnes baznīcu iznākot apmeklēt retāk, bet Rīgā gan pēdējos gados vairākas reizes sanācis svētkos aiziet, piedalīties arī baznīcas rituālos. Kādreiz dziedājusi Vecsaules un Skaistkalnes apvienotajā sieviešu korī «Skalve». Tagad vaļasprieku ar darbu savienot neesot iespējams. Ja pagadoties kāds brīvs brīdis, patīkot arī lasīt un adīt. Darbs aizved uz RīguMarikas lepnums ir viņas pieci puikas – Jānis, Salvis, Dāvis, Andis un Alvis Alens. Kamēr māmiņa darbā, puišus pieskata vecmāmiņa Lilija. Jubilāre stāsta: «Lepojos ar saviem puišiem, kuri ļoti labi mācās. Visi, izņemot jaunāko, iet Skaistkalnes vidusskolā. Tas ir galvenais šajos laikos.»Mamma ir vienīgā ģimenes apgādniece. Skaistkalnē darbu atrast savulaik neesot izdevies. Pēc vidusskolas beigšanas jaunā sieviete kādu laiku pavadījusi laukos, strādājot dažādus darbus. Apguvusi konditores profesiju, bet no tās tagad labums esot tikai pašas virtuvē. Pirms četriem gadiem pēc Nodarbinātības valsts aģentūrā pabeigtiem pārdevējas kursiem sākusi strādāt veikalā.Pirmā darbavieta bijusi Bauskā, bet, meklējot lielāku algu, Marika pārcēlusies uz Rīgu. Braukāšana uz Skaistkalni gan esot grūta – bērnus un ģimeni varot apciemot vienu vai divas reizes mēnesī. Vaicāta par iespējām atgriezties dzimtajā pusē, Marika bilst: «Tuvākajā laikā neredzu, ko es tur varētu darīt.»Mītiņā noteikti piedalītosJaunā sieviete aktīvi seko līdzi notikumiem Latvijā. Ir jūtams, ka krīze ietekmē arī veikalu darbu, un tas uztrauc ikvienu tā darbinieku. 13. janvārī protestu laikā vajadzējis strādāt. Marika saka: «Būtu brīva, obligāti ietu uz Vecrīgu. Trakojusi nebūtu, bet mītiņā es noteikti piedalītos.» Vērojusi arī zemnieku braucienu uz Rīgu. Ļoti pārsteidzis noliktais zārks ar liellopu galvām.Jubilāre stāsta par šo laiku izjūtām: «Tagad atliek tikai vēlēties, lai darbs būtu. Tiem, kam tā nav, ir ļoti grūti. Priecājos, ka man ir darbs.» Rūpes par ģimenes nodrošināšanu nosakot dzīvesveidu – pašai mīļām lietām laika jūtami trūkstot.Dzimšanas dienu Marika vispirms nosvinējusi darba kolektīvā. Bet Skaistkalnē apsveikumus saņems tad, kad radīsies iespēja aizbraukt pie mīļās ģimenes.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Māmiņas lepnums – pieci puikas

Kategorijas