Astoņpadsmitais direktors

2009. gada 20. februāris 00:00

80 gadu jubileju Misā 20. februārī svin Jānis Krūmiņš.Misas kūdras fabrikā no 1944. līdz 1962. gadam nomainījās 17 direktoru. Atnāca astoņpadsmitais – Jānis Krūmiņš, un viņa vadībā Misa kļuva par pazīstamu vārdu visā Latvijā. Ar pastalām uz skoluJubilāra dzimtā vieta ir Vidzemē – netālu no Alojas. Ģimene dzīvoja lauku mājās. Kad Jānim bija septiņi gadi, nomira tēvs, bet pēdējā vidusskolas klasē – arī māte. Trim jauniešiem – Jānim, brālim Alfrēdam un māsai Maigai – vajadzēja izdzīvot pašiem.Maiga Krūmiņa atceras: «Līdz tuvākajai skolai bija astoņi kilometri. Kad beidza pamatskolu, tuvākā vidusskola, uz kuru brālis devās mācīties, bija Mazsalacā – 20 kilometru attālumā. Vēlāk pametām lauku saimniecību un uz Mazsalacu pārvācāmies dzīvot, arī brālis Alfrēds.»Jānis Krūmiņš par skolas gaitām atceras: «Kājās bija pašu taisītas pastalas ar vilnu uz āru, mugurā – tēva svārki. Un kājām uz skolu.»1950. gadā jubilārs pabeidza vidusskolu. Gribēja mācīties par juristu, bet nebija nedz atbilstīga vecuma, nedz naudas. Tad sāka strādāt komjaunatnes komitejā par instruktoru, līdz tika pārcelts uz Rūjienu, kur nācās aizvietot politdaļas laikraksta redaktoru. Viņš atceras: «Nebija pieredzes – visu mācījos darba procesā. Ņēmāmies caurām naktīm, braucām uz Valmieru, kur avīzes toreiz iespieda ar roku. Man palīdzēja tikai vēl viens reportieris.»Uzceļ ciematuJānis Krūmiņš 12 gadu strādājis dažādos amatos un darbavietās. Līdz 1962. gadā norīkots par Misas kūdras fabrikas direktoru. Jubilārs atceras: «Pirmo reizi braucām no Iecavas. Vienā vietā ceļš pārgāja laukā, uz kura nevarēja nemaz uzbraukt. Vēlreiz mēģināju pēc divām nedēļām un tad izdevās. Ciemā bija sākuši taisīt vienu ēku un vēl bija trīs barakas – kopmītnes. Bija nojume traktoram, maza smēde un šķūnis, kur atradās virpa.»Jaunais direktors brauca uz Bauskas tirgu un meklēja amatniekus, kas varētu uzbūvēt darbnīcas. Pamazām izdodas piesaistīt labas darbarokas, un kopš 1962. gada katru gadu Misas ciemā uzcelta viena jauna māja. Vēlāk uzbūvēja klubu, ēdnīcu, komunālo pakalpojumu ēku, skolu, sporta zāli, stadionu.Mainījās arī kūdras ieguves tehnika. Sākumā to grieza ar lāpstām – tā saucamo gabalkūdru. Speciāli iegādājās īpašu agregātu, kas kūdru žāvēja. Pamazām pārgāja uz frēzkūdru. Jānis Krūmiņš saka: «Pašreiz kūdras ieguvē ir iegādātas tikai divas jaunas tehnikas vienības, pārējā ziņā «Misas kūdra» vēl aizvien izmanto mūsu padomju laika tehniku.»Ļeņingradas tirgūBijušais «Misas kūdras» direktors vienmēr ir bijis aktīvs sporta atbalstītājs. Savulaik izveidojis motosporta nodaļas Mazsalacā, Smiltenē, Alūksnē, Misā. Jānis Krūmiņš atceras: «No Rīgas mums motociklus atsūtīja maisos – dažādas detaļas. Nepieciešamās rezerves daļas pirkām Ļeņingradas tirgū. Sacīkstes rīkojām ļoti plašas – brauca gan no citiem Latvijas rajoniem, gan no Igaunijas.»Ar vislabākajiem vārdiem Jāņa Krūmiņa vadīšanas laiku atceras toreizējais Misas ciemata sporta dzīves organizators Egons Nērings: «Misa bija gandrīz nezināms ciemats purva vidū. Mani ļoti ieinteresēja jaunais stadions. Bet, pirms piekrist strādāt, uzstādīju ultimātu – pēc manām prasībām jāiekārto ģeogrāfijas kabinets. Sportisko panākumu mums bija ļoti daudz, tos uzskaitīt būtu ļoti ilgi un gari.»Misas kūdras fabrika trīs reizes ieguva sudraba medaļas PSRS izstādēs Maskavā, no tām divas reizes par fabrikas darbu, vienu reizi – par stadionu. Pārāks bija tikai stadions, kuru uzbūvēja Kijevā, tagadējā Ukrainas galvaspilsētā. Tā laika cilvēku viedoklis – ciemata un fabrikas panākumi esot Jāņa Krūmiņa nopelns.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Astoņpadsmitais direktors

Kategorijas