Kamēr neesam saķīmiķoti

2009. gada 23. februāris 00:00

Liepziedus tējai lasot, «ļipas» nevajag noraut, tajās ir ārstnieciskās vielas, ziedi dod tikai aromātu.To atgādina codiete Daira Jātniece, kuras tēju maisījumi nopērkami «Omes bodītē» Bauskā. Ļoti vērtīgi ir arī gaiļpieši, jo satur daudz vitamīnu, palīdz pret saaukstēšanos.Vitamīnu avotsDaira ir no Vidzemes, bērnībā dzērusi skaidra avota ūdeni, kopā ar vecmāmiņu un mammu vākusi ārstniecības augu tējas. Nesen reģistrējusies kā mājražotāja un tieši tējām nolēmusi pievērsties nopietni.Viņa iesaka nenobeigt sevi tiktāl, ka bez nopietniem medikamentiem nespējam ne celties, ne noskaņot sevi darbam. Kamēr organisms ir tīrs, un tāds tas ir bērniem, kamēr tas nav saķīmiķots ar tabletēm un sintētisko pārtiku, tikmēr ārstēšanās un sevis uzturēšana tonusā ir iespējama ar zāļu tējām.«Pavasarī pēc ziemas vajadzīgas vitamīnu tējas. Viena no labākajām sastāvdaļām ir nātre – tā, kas dzeļ, kurā ir dzelzs un organismu tīrošās vielas. Klāt vitamīnu deva – mežrozītes, irbenāju augļi, plūškoka ziedi. Ja tējas nav ievāktas, mežā vai dārzā sagriež aveņu kātus, upeņu zariņus, pavāra četras minūtes, vēl tikpat ļauj iestāvēties un dzer. Arī, uzlejot tēju, ļauj apmēram četras piecas minūtes ievilkties,» māca Daira. Otrai dienai tēju gan nevajag glabāt. No regulāri lietojamiem maisījumiem trīs glāzes pa dienu jāizdzer bez saldināšanas.Bērziem jau ir pumpuri, martā tie lasāmi un ir ļoti noderīgi organisma attīrīšanai. Arī priežu pumpuri, brūkleņu lapas ir vācami martā, tāda tēja īpaši veldzē pēc pirts. Uz galda sietā Dairai ir sažāvētas ķirbja mizas. Tās sasmalcinās, pievienos klijas, dzērveņu izkaltētas «izspaidas» un pie putrām klāt – lielisks gremošanas trakta tīrītājs. Ķirbis vispār ir ļoti labs, to var apēst un izmantot tā, ka nekas pāri nepaliek. Mieram un miegamDaira iesaka: «Ja gribas apātisku mieru, tad jādzer baldriāni. Ja gribas mieru, miegu un skaidru galvu nākamajā dienā, tad labākās ir vīgriezes ar piparmētru vai melisu, raudene, kumelīte. Vēl šajā tējā ir sarkanais āboliņš, kas ir nepamatoti aizmirsts, ļoti laba zālīte, īpaši sievietēm. Vienīgās grūtības ir tās, ka ziedi ātri jāžāvē, ja paliek jau brūni, labās īpašības ir zudušas. Saulē žāvēt nedrīkst. Man ir speciāla krāsniņa, var likt pirtī uz lāvas. Man ir arī klētsaugša un bēniņi, gādāšu arī piespiedu ventilācijas skapi, jo tas noder arī garšaugu žāvēšanai, tie arī ir mana sirdslieta.»Dienu sākt ar glāzi ūdensĀrsti iesaka dienu sākt ar glāzi ūdens, bet Daira piebilst, ka no krāna vai dziļurbuma dzīvu ūdeni nedabūt. Ūdeni padarīt dzīvu var, piemēram, iepriekšējā vakarā aplejot ēdamkaroti graudu. Grauds ir dzīvs, tas atdot ūdenim savu informāciju, spēku. Var pievienot ūdenim tējkaroti medus, citronu.Savai ģimenei Daira rītos dod mangostāna sulu. Mangostāns aug tikai Āzijā, satur ļoti daudz vērtīgu vielu, tīra asinsvadus, regulē spiedienu. Vajag vien 30 – 90 gramu uz glāzi ūdens, un ir možums visai dienai. Vienas mīļākās tējas Dairai nav. Viņa mēdz likt kopā pa šķipsnai no vienas, otras, trešās drogas un veidot maisījumu. Imūnsistēmas stiprināšanai noderēs raudene, pīlādža ogas, kumelīte. Tējām piemērotas visu augļu koku lapas, īpaši, ja tās fermentizē jeb sutina. «Salieku blīvi jāņogu, upeņu, ābeļu, ķiršu, pabērzu lapas māla podiņā, pārsedzu ar foliju un cepeškrāsnī iekšā. Lapas, kā mēdz teikt, savā sulā tiek sutinātas, pēc tam izžāvē un iegūst ļoti vērtīgu tēju,» piemetina D. Jātniece. PADOMIMožumu dod tēja, kurā ir upeņu lapas, augļi, aveņu lapas, augļi, pīlādži. Pret vīrusiem, arī gripu labi darbojas tēja, kurā ir naudulis, vībotne, ugunspuķe («ivan čai»), pūķgalve. Pret klepu – nātre, aveņu lapas un kāti, upeņu lapas, meža virsis, ja nav, tad ber timiānu, ja ir, var pievienot kliņģerītes, tās gan ir grūti sažāvēt.Ja gribas tējai labāku garšu, pievieno drusku raudenes, piparmētru vai mājas (!) ābolu miziņas. Kad ēd ābolu, serdīti sakaltē tējai, jo sēkliņās ir noderīgais jods.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kamēr neesam saķīmiķoti

Kategorijas