Vēl viens derētu?

Lai uzlabotu garastāvokli, mazinātu spriedzi, aizmirstos – ar to bieži attaisno viegla kokteiļa iemaisīšanu pirms vakariņām, glāzi vīna pirms iemigšanas.It kā nevainīgi, bet pēc laiciņa tam seko izmisīga cīņa, lai apturētu roku, kas sniedzas pēc glāzes.Var nesanāktSākumā stiprie dzērieni izraisa labsajūtu un ļauj aizmirsties, bet, regulāri lietojot, stresa mazināšanai vajag arvien lielākas devas. Tad nogurums kļūst vēl smagāks, garastāvoklis sliktāks, īpaši otrajā dienā, kad ir paģiras, un veselība tiek postīta.Reizēm tiek prātots, ka neliels alkohola daudzums pirms tuvības uzlabo intīmās attiecības. Īstenībā eksperimenti apliecinājuši, ka gan vīriešiem, gan sievietēm alkohols pazemina seksuālo tieksmi.Sistemātiska alkohola lietošana negatīvi iedarbojas uz nervu centriem, kas atbildīgi par erekciju, tādējādi mazinās dzimumtieksme un mīlēšanās nav iespējama.Abi labi?Dāņu zinātnieki 2008. gadā nāca klajā ar pārsteidzošu atklājumu, ka cilvēkiem, kuri nedzer un nesporto, ir par 30 līdz 49 procentiem augstāks risks saslimt ar kādu sirdsslimību nekā tiem, kas pievēršas vienai vai abām nodarbēm.«Galvenais atklājums ir tāds, ka viens vai divi dzērieni kopā ar vismaz mērenām fiziskām aktivitātēm dod papildu labvēlīgus rezultātus,» pamato Dānijas Dienvidu universitātes profesors Mortens Gronbeks, kurš vadīja pētījumu. Viņš paudis, ka jau agrāk secināts – mērena iedzeršana samazina sirds un asinsvadu slimību risku un dažos gadījumos pat samazina dažu vēža veidu risku. Visniecīgākais jebkāda cēloņa nāves risks ir fiziski aktīviem cilvēkiem ar viegliem un mēreniem dzeršanas paradumiem, bet visapdraudētākie ir fiziski neaktīvie, kas alkoholu lieto daudz, pauduši dāņi.Vairāk un biežākPar nosodāmu alkohola lietošanu vairākas reizes nedēļā neuzskata arī 57 procenti aptaujāto, kuri piedalījušies Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) pētījumā «Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū». Atkarību slimību speciālisti šos datus skaidro ar plašu un akceptētu alkohola lietošanu sabiedrībā, pamato Komunikācijas departamenta preses daļas vadītāja Laura Bundule.Vīrieši vienā lietošanas reizē izdzer vairāk un to dara biežāk nekā sievietes. Visvairāk tiek lietoti stiprie alkoholiskie dzērieni (degvīns, konjaks, brendijs u. c.), nedaudz mazāk – vīns, alus un gatavie alkoholiskie kokteiļi. Lielākoties alkohols tiek lietots mājās. Pie draugiem, viesībās, bāros un klubos ir nākamās izplatītākās alkohola lietošanas vietas.Sieviešu vidū, palielinoties vecumam, riskanto alkohola lietotāju īpatsvars samazinās, savukārt vīriešu vidū tas paliek nemainīgs. Vīriešu vidū ienākumu līmenis riskantas dzeršanas varbūtību jūtami neietekmē, taču riskantas dzeršanas iespējamība ievērojami palielinās sievietēm ar augstākiem ienākumiem.Ievelk kā purvāĪslīces pašvaldības sociālās aģentūras vadītājai psiholoģei Ērikai Pulkstenei nav ilūziju par nevainīgu iedzeršanu. Viņa strādā arī anonīmo alkoholiķu grupās. Uzklausot dažādus dzīvesstāstus, psiholoģe sapratusi, ka nelaime – alkoholisms – parasti piezogas nemanot. Savas svinēšanas tradīcijas ir darbavietās, mēdz iedzert gan «aiz kreņķiem» vai «aiz laimes» tāpēc, ka tā ir pieņemts un tamlīdzīgi. Iemeslu vienmēr var atrast.«Sākumā vēl cilvēks jūtas stiprs un uzsver, ka spēj izvēlēties: «Varu dzert un varu arī nedzert!» Protams, ne katrs kļūst par alkoholiķi, taču tie, kas to piedzīvojuši, atzīst, ka pavisam nevainīgi pienāk brīdis, kad dzer arī tad, kad īstenībā negribas, bet bez tā vairs nevar iztikt. Tas ir mirklis, kad jāsāk nopietni domāt par savas dzīves kvalitāti, ieradumiem, attiecībām ģimenē, ar līdzcilvēkiem un, kas vissvarīgāk, par sevi. Tobrīd un pēc gada vai diviem, jo alkoholisms ievelk kā purvā, strauji un postoši.»Brīdinošo mirkli, kad vēl var apstāties paša spēkiem, parasti ir grūti noķert. Bet tieši tad ir jāizdara nopietna izvēle – grimt tālāk vai atteikties, lai mainītos. Kā to darīt? Kur meklēt palīdzību, atbalstu?Tie ir jautājumi, kas skar cilvēka iekšējo pasauli brīdī, kad sašūpojas ārējā – dzeršanas dēļ ne viens vien ir zaudējis darbu, naudu, ģimeni, attiecības. Viss sagriežas kā virpulī, un zīmīgi, ka šķiet – alkohols palīdz klusināt satraucošās emocijas un pārdzīvojumus. Iedzer, uzpīpē, reibums nomierina un it kā uzliek vāku nemierīgajai pasaulei. Bet tā ir tikai ilūzija. «Ar cieņu un apbrīnu vēroju cilvēkus, kuri apzinājušies savu postu un grib no atkarības atbrīvoties, iesaistās anonīmo alkoholiķu grupās, cits citu uzklausa, cenšas izprast un atbalstīt, dalīties savos pārdzīvojumos, izjūtās un emocijās. Arī bailēs par to, ka var sākties viss no gala... Tā ir liela drosme un spēks – atzīt savas vājības un cīnīties ar tām,» spriež psiholoģe Ērika Pulkstene. UZZIŅAIPar riskantu alkohola lietošanu tiek uzskatīta vairāk nekā piecu devu lietošana vienā iedzeršanas reizē (viena deva ir desmit gramu absolūtā alkohola vai 30 gramu stipra alkoholiskā dzēriena) un alkohola lietošana vismaz četras reizes nedēļā.85 procenti Latvijas iedzīvotāju 2007. gada laikā ir lietojuši alkoholu; 34 procenti to lietojuši vienu līdz trīs reizes mēnesī; vairāk nekā piecas devas vienā iedzeršanas reizē lietojuši 36 procenti iedzīvotāju; vismaz vienu reizi gada laikā vairāk nekā piecas devas alkohola vienā iedzeršanas reizē izdzēruši 54 procenti vīriešu un 18 procenti sieviešu.Iedzīvotāju biežāk minētie ierosinājumi alkohola lietošanas ierobežošanai: l alkohola cenas pacelšana; l reklāmas ierobežošana; l pastiprināta sabiedrības informēšana un izglītošana, īpaši jauniešu vidū; l ekonomisko un sociālo problēmu risināšana; l kriminālatbildības paplašināšana un sodu pastiprināšana par nodarījumiem alkohola reibumā; l nelegālo tirdzniecības vietu likvidēšana un tirdzniecības ierobežošana.No SVA pētījuma «Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»