Vēlreiz ietu uz barikādēm

2009. gada 20. marts 00:00

60 gadu jubileju 21. martā svinēs Jānis Naglāzis.Baušķenieks Jānis Naglāzis par savu dzīvi saka: «Kļūšu vecāks un sarunāšu ar kādu rakstnieku, lai uzraksta manu dzīvesstāstu. Būs interesanti.»Jubilārs strādā SIA «Vides serviss», lepojas ar dēlu Armandu un mazdēlu Naidželu. Vecums esot jūtams, bet vairāk gan darbā. Jānis saka: «Kādreiz strādāju kā zirgs. Tagad mazliet jāpiedomā, ko daru.» Profesiju nav bijis daudz, bet dzīve pavadīta raibu raibā. Plosta krogāDzimtā vieta ir Īslīces pagasts, dzīvojuši kādreizējā ciema padomē, kur tagad atrodas pansionāts. Vecmamma strādājusi par apkopēju, un tur pirmie dzīves gadi pavadīti. Ģimenē bijuši pieci bērni – jubilārs, divas māsas un divi brāļi.Vēlāk visi devušies uz Bausku, dzīvojuši Plosta krogā – pie Plosta kapiem. Toreizējais ATU tikai sācis darbu. Jubilārs saka: «Sirdī vienmēr esmu bijis baušķenieks.»Jānis Naglāzis atceras skolas laikus: «Es nebiju ideāls skolnieks. Mani raustīja aiz ausīm. Bet skolotājas bija ļoti labas – īpaši atceros skolotāju Vītolu un skolotāju Ansviesuli. Daiļrunāšanas sacensībās savulaik ieguvu otro vietu, tāpēc mani sūtīja uz dažādiem sarīkojumiem, kur deklamēju dzejoļus. Tas bija skaists laiks.»Skolas gados Jānis aktīvi nodarbojies ar sportu, kas vēlāk ļoti palīdzējis armijā. Skrējis krosu, slēpojis, nodarbojies ar brīvo cīņu trenera Kiseļeva vadībā, kā arī iesaistījies boksa sekcijā un cēlis svarus. Mēnesis lidostāArmijas laikā bijuši gan jautrāki, gan drūmāki piedzīvojumi. Dienējis Baltkrievijā desantniekos. Paticis lēkt ar izpletni – izpildīts 19 lēcienu. Katrs no tiem palicis labā atmiņā.Jānis Naglāzis atceras drūmāko dienēšanas mēnesi: «Pēkšņi iesēdināja lidmašīnā, iedeva ložmetēju, granātas un teica: «Apmācības.» Aizveda mūs uz Čehoslovākiju, un nosēdāmies Brno lidlaukā. Attaisījās lūka, un skrējām ārā. Man vie-nā rokā ložmetējs, otrā – aptvere, aiz uztraukuma pats nespēju savienot – tā rokas trīcēja.Lidostā pavadījām mēnesi, un neizšāvu nevienu patronu. Dzirdējām, ka pilsētā šaudījās.Reiz radās problēmas ar ūdeni, braucām pakaļ ar bruņmašīnu. Kad iebraucām apdzīvotā teritorijā, pa mašīnu meta ar puķu podiem, bet apkārt bija pilns ar plakātiem «Ivan, ej mājās!». Bijām divi latvieši, otrs – arī Jānis. Sacīju viņam: «Esam kļuvuši, paši negribot, svešas zemes iekarotāji.» Lidostai apkārt bija jārok ierakumi. Zeme bija cieta, un gāja ļoti grūti. Mans paziņa teica: «Redz, šeit pat zeme mūs nepieņem.»Četri AuniBrīvajā laikā lielākā aizraušanās esot makšķerēšana. Jubilārs saka: «Tā ir slimība.» Jāņa makšķernieka stāsti ir interesanti: «Sēdējām vienā laikā četri un makšķerējām Usmas ezerā. Vasara, ēnā 30 grādu, neviena mākonīša, saule svilina. Sēžam vienu stundu, divas – nevienam necopē. Bet mēs tikai sēžam. Neviens arī neko nesaka. Kad visi pilnīgi nokarsuši, viens klusi ieminas: «Varbūt tomēr braucam malā?» Vēlāk izrādījās, ka visi četri esam dzimuši Auna zīmē.»Barikāžu laikā Jānis Naglāzis bijis pie televīzijas torņa. Tā laika emocijas neesot aizmirstamas: «Pie ugunskura pienāk veca tantiņa un iedod groziņu ar tauku maizītēm, apkaisītām ar lociņiem. Asaras acīs saskrēja. Tā draudzība bija spēks – nevajadzēja ne šaujamos, ne duramos. Toreiz domājām – mēs esam tik maza valsts, cik labi, ka visi kopā esam tāds spēks! Bet iznāca citādi. Tomēr saku – ja būs jāiet vēlreiz uz barikādēm, es iešu!»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vēlreiz ietu uz barikādēm

Kategorijas