Laiks nemazina rūgtumu

2009. gada 27. marts 00:00

Pie pieminekļa komunistiskajā režīmā cietušajiem un bojā gājušajiem Bauskā 25. martā pulcējās represēto kluba «Rēta» biedri, citi komunisma režīma laikā cietušie, viņu piederīgie un jaunieši.Aukstais, vēsais un skaidrais laiks ne tikai saldēja sanākušos, bet arī ļāva skaidri saklausīt katru vārdu, kas tika teikts, atceroties skarbo un nežēlīgo periodu mūsu tautas vēsturē. Uz pieminekļa gūlās ziedi, mirdzēja svecītes, pieminot aiz- gājušos un atgādinot šī notikuma 60. gadskārtu. Jauni faktiŠādos pasākumos zīmīga ir mācītāja uzstāšanās, jo ticība Dievam daudziem bija pēdējā cerība Sibīrijas trimdā. Bauskas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Aivars Siliņš aicināja neaizmirst tos drūmos laikus, lai vienmēr atminētos, uz ko ir spējīgs režīms, kurš nodibināts tikai kādas idejas vārdā.Par nežēlīgajām represijām katru gadu kļūst zināmi jauni fakti. Stāsta Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja galvenais speciālists Raitis Ābelnieks: «Represijas un vietējo iedzīvotāju deportācija uz Sibīriju tika plānota jau desmit gadu iepriekš – 1939. gada oktobrī –, kad Latvija vēl bija brīva valsts. Par to liecina direktīvas, kuras tika sastādītas Maskavā un paredzēja kārtību, kāda tiks nodibināta Baltijas valstu teritorijā.»Piemin ar dziesmuPie pieminekļa pulcējās arī jaunieši – jaunsargi un Bauskas pamatskolas skolēni. Ar dziesmām par tiem laikiem atgādināja Jānis Bukšs, Bauskas pamatskolas zēni. Latviešu tautasdziesmas atsauca atmiņā skarbos notikumus: «Tur staigāja Dieva dēli, dvēselītes lasīdam’./ Atraduši dvēselīti, ietin baltā villainē.»Bauska mūsdienās var lepoties ar piemiņas vietas represētajiem izveidi. Cilvēku, kas piedzīvojuši šos grūtos laikus, ar katru gadu kļūst aizvien mazāk. Tā laika jaunieši mūsdienās ir vīri un sievas ar sirmām galvām, kuru rūgtums sirdī, atminoties pārdzīvoto, nerim-sies nekad. Bijušie represētie cer, ka tie, kas klausās, arī nākotnē pieminēs notikumus, lai no atmiņām gūtu mācību, kas nepieļautu šīs traģēdijas atkārtošanos. Nelāga nojautaPirms 60 gadiem bija cilvēki, kas mēģināja brīdināt par iespējamām represijām. Vairāki jaunieši no Bauskas līmēja lapiņas un arī citādāk mēģināja izplatīt informāciju. Cīnītāju grupu pret padomju varu vadīja Gunārs Zemtautis.Stāsta viņa brālis Jānis Zemtautis: «Mēs nojautām, ka kaut kas notiks. Ķirbaksala bija pilna ar krievu karaspēku. Pieredze jau bija – atcerējāmies, kas bija 1941. gadā. Lapiņas rakstījām ar drukātiem burtiem, izlīmējām Uzvaras ielā, vecajā tirgus laukumā, mēģinājām nemanīti ielikt zemnieku somās.1949. gada 25. marta nakti pavadījām mežā netālu no Codes. No rīta dzirdējām, kā pa šoseju mašīnas brauca Rīgas virzienā. Devos uz Bausku un no turienes uz Sviteni – pie mājiniekiem, kurus padomju vara bija saudzējusi.Diemžēl mūsu vidū bija arī ziņotāji, un visu grupu savāca 1950. gada 21. jūnijā – skolu izlaiduma dienā. Dažus izveda no zāles svinīgā pasākuma laikā un aizveda. Manam brālim un Arvīdam Kļaugam piesprieda nāvessodu. Pats 15 gadu pavadīju ieslodzījumā.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laiks nemazina rūgtumu

Kategorijas