Lieldienās pieprasītākas baltās olas

Akciju sabiedrība «Balticovo» Lieldienu laikā iecerējusi pārdot 20 miljonus olu, informē uzņēmuma komunikācijas konsultante Liāna Bokša.«Lieldienu svētkos pieprasītākas ir baltas olas, jo tās ērtāk krāsot, bet ikdienā brūnas olas. Tām ir mazliet stingrāka čaumala. Ar produkciju pilnībā spēsim apgādāt Latvijas tirgu, kā arī eksportēt. Plānojam, ka olu un olu produktu eksporta apmēri šogad sasniegs 70 procentus no kopējā saražotā olu daudzuma,» teic akciju sabiedrības (a/s) «Balticovo» valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. Uzņēmums šogad cer kāpināt ražošanas apjomus par 30 procentiem un saražot 460 miljonus olu.Daļa zaudēs darbu«Balticovo» olas jau testē robots. «Līdz šim olu skenēšana bija roku darbs, turpretī tagad to veic īpaša iekārta, garantējot visaugstākās kvalitātes kontroli,» uzsver valdes priekšsēdētājs. Uzņēmums olu skenēšanas un šķirošanas iekārtā, kas procesa beigās olas sakārto kastītēs un ieliek lielajā kartona iepakojumā, ieguldīja 2,3 miljonus eiro. Ražotne pēc pāris mēnešiem atklās jauno olu šķirošanas cehu.Iepriekš olas pārbaudīja 50 cilvēku, turpmāk 15 darbinieku. Daļa ļaužu zaudēs darbu. «Mūsu mērķis ir veidot konkurētspējīgu uzņēmumu Eiropas tirgū. Mums jāspēj sacensties ar Vācijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas ražotnēm. «Balticovo» pamattirgus jau sen vairs nav Latvija. Ārējie tirgi ir ekonomiski izdevīgāki,» skaidro Arnis Veinbergs.Uzlabojumam ņemts kredīts no bankas. Eiropas Savienības fondu līdzekļi neesot piesaistīti. Īpašā ierīce ir no Nīderlandes. Pašlaik Eiropā esot tikai divas kompānijas («Moba» un «Stalkats»), kuras ražo olu inspekcijas un šķirošanas iekārtas. Abi uzņēmumi atrodas Nīderlandē. «Balticovo» eksperti, izpētot arī ASV kompānijas «Diamond» robotu darbību un servisa nodrošinājumu, izšķīrās par «Moba» piedāvājumu. Tās esot vismodernākās iekārtas, kādas Eiropā esot tikai dažos uzņēmumos. «Mobas» speciālisti piedalās ierīču montāžas un palaišanas darbos.Ar «āmurīšiem»Olu skenēšanas un šķirošanas iekārtas darbs ir komplicēts. No kūtīm transportēto olu plūsmu ievada iekārtā. Sākumā robots, grozot olas no visām pusēm, nofotografē tās ar kamerām, dators izanalizē, vai produkcija ir netīra un plīsusi. Pēc tam ierīce olu var novirzīt industriālai pārstrādei, nederīgo produkciju izmest vai virzīt tālāk. Ja tas notiek, olas čaumalu pārbauda, dauzot ar elektromagnētiskiem «āmurīšiem», lai noskaidrotu, vai ir mikroplaisas. Ja to nav, nākamajā iekārtas posmā ar ultravioleto staru lampu dezinficē visas produkcijas virsmu. Pēc tam olas sver, sadalot pa kategorijām, un veic vēl citas kontroles darbības.«Pēc šādas elektroniskās pārbaudes garantējam – katra ola ir skatīta un dezinficēta pret jebkādiem mikroorganismiem. Ir izslēgta cilvēka kļūda. Agrāk olas pa konveijeru slīdēja kā jūra. Ilgstoši skatoties, sāk ņirbēt gar acīm. Šķirotājus mainījām ik pēc stundas, tik un tā cilvēki nogura,» stāsta A. Veinbergs.Ierīces jauda ir no 90 000 līdz 180 000 pārbaudītu, sašķirotu un iepakotu olu stundā. Pirms svētkiem iekārta strādā ar pilnu slodzi. «Tā dod atspaidu. Iepriekš nespējām saražot pirms Lieldienām, turpretī tagad problēma ir atrisināta,» teic valdes priekšsēdētājs.A/s «Balticovo» ražotās olas esot simtprocentīgs Latvijas produkts, jo vistas baro ar mūsu valstī ražotām izejvielām. Uzņēmums šogad saņēma Latvijas Tirgotāju asociācijas iedibināto balvu «Gada prece 2008» par produktu «Apēd! Tev patiks:)». Šīs olas ir īpaši veidots pārtikas produkts, kas satur omega-3 nepiesātinātās taukskābes. To paaugstināto saturu panāk, putnu barībai papildus pievienojot dabiskas sastāvdaļas, kas satur nepiesātinātās taukskābes.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»