Jūtas kā 35 gadus vecs

2009. gada 17. aprīlis 00:00

60 gadu jubileju svinēja Andris Mucenieks.Sirdī jaunais Andris Mucenieks pēc dabas ir optimists un aicina arī citus tādiem būt. Tie, kas Andri pazīst, ir pārliecinājušies par viņa runātīgumu. To jubilārs skaidro ar faktu, ka viss mūžs aizvadīts, vienam sēžot pie stūres, tādēļ, tiekoties ar cilvēkiem, vienmēr esot, ko pastāstīt.Gaviļnieks sevi dēvē par īstenu jaunsaulieti, jo tur, netālu no Jaunsaules pamatskolas, atrodas viņa dzimtas mājas «Mucenieki», kuras apsaimnieko brālēns. Dzīves dienas jubilāram tagad rit Skaistkalnes pagasta Mēmelē.Andra tētis savulaik strādāja kolhozā, bet mamma bija pedagoģe vietējā skolā. Saistībā ar vecākiem jubilārs atceras kuriozu no bērnības: «Kādā dienā, kad ieraudzīju raudam mammu un viņas kolēģes, gāju klāt un prasīju, kas noticis. Mamma stāstīja, ka tētiņš ir miris. Es tam neticēju un prasīju, kā tad tā, jo nesen biju viņu vēl redzējis. Tad viņa sadusmojās un izdzina mani laukā. Tikai vēlāk mamma paskaidroja, ka runa bija par citu «tētuku» – Staļinu.»Savalda «Kārlīti»Kad Andris sāka mācīties Jaunsaules pamatskolā, tolaik bijusi septiņu klašu izglītība. Mācību iestādi viņš pabeidzis, absolvējot astoņas klases. Lai gan gaviļnieks apguvis dažādas zināšanas arī citās mācību iestādēs, viena no vissvarīgākajām prasmēm izrādījusies automašīnu vadīšana. Nav tādas automobiļu kategorijas, kurās Andrim nebūtu tiesību. Viņš savulaik ir vadījis gan vieglās un smagās kravas mašīnas, gan skolēnu un tūristu autobusus. No šiem laikiem gaviļniekam atmiņā ir palikuši dažādi notikumi un novērojumi. Piemēram, braukājot pa plašo Padomju savienību, Andris konstatējis, ka pie pilsētu tiltiem novietotie uzraksti par tautu draudzību bijuši redzami tikai Baltijas republikās.Interese par spēkratiem Andrim radusies jau bērnībā. «Nekad neaizmirsīšu to dienu, kad krusttēvs nopirka 401. moskviču jeb «Kārlīti». Viņš mani iesēdināja klēpī un atļāva nedaudz pastūrēt. Tas bija kā dopings, jo jutos pārsteigts, ka automobilis tiešām pagriežas pa labi vai kreisi ik reizi, kad pakustināju stūri,» atceras A. Mucenieks. Mācās no bērniemJubilārs strādājis ne tikai par šoferi, bet arī par kāvēju, apsargu, namdari. Pēc viņa domām, lauku cilvēkam ir jāmāk itin viss. Andris izlēmis, ka varētu iet priekšlaikus pensijā, bet tas tiks darīts ne jau gadu dēļ, vien tāpēc, lai būtu sava veida materiāls atbalsts. Andrim joprojām ir vēlme strādāt, jo pietiekot gribas un enerģijas, viss atkarīgs no piedāvājumiem. Pats gaviļnieks jūtoties kā 35 gadus vecs vīrietis. Šāda doma viņa galvā turoties līdz brīdim, kad nākas ieskatīties spogulī. «Agrāk biju jauns un smuks, tagad esmu tikai smuks,» smej Andris.Ar sievu Anitu viņš iepazinies jau pamatskolas laikā, taču mīlestība uzdzirkstījusi tad, kad Andris tikko bija atgriezies no dienesta armijā. Tad daudz laika kopā pavadīts, dodoties uz ballēm. «Mēs apprecējāmies jauni. Toreiz sieva teica, ka uz balli varēsim ņemt līdzi arī bērnus, jo neviens pat nepamanīs atšķirības vecumā.»Pāris ir izaudzinājis divas atvases un lepojas ar trim mazbērniem. Andri priecē tas, ka ir daudzas lietas, ko no bērniem var mācīties: «Mans četrgadīgais mazbērns spēlē datorspēlītes un aicina, lai arī es iesaistos. Saku, ka neprotu, taču viņš man stāsta, ka iemācīs. Ņēma un iemācīja. To visu es uztveru pozitīvi,» secina A. Mucenieks.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jūtas kā 35 gadus vecs

Kategorijas