Patīkamie mirkļi

2009. gada 30. aprīlis 00:00

Jubileju svin īslīciete Irēna Ukstiņa.Sestdien Irēna Ukstiņa atzīmēs 75 gadu jubileju. Gaviļniece varot lepoties gan ar bērniem, gan Dziesmu svētkiem, gan vidi, kurā dzīvo.Studē pedagoģijuIrēnas dzimtā puse ir Aizkraukles rajona Valles pagasts. No bērnības dienām jubilārei atmiņā palikušas naktis, kas pavadītas, slēpjoties purvos vai rudzu laukā. Tas darīts aiz bailēm, ka ģimeni varētu izsūtīt. Jubilāres mammas brālis kara laikā dienējis vācu armijā, tādēļ uztraukums bijis pamatots. Mamma atbraukusi uz Brunavu, kur dzīvojusi vecmāmiņa, taču Irēna palikusi dzimtajā pusē un pabeigusi Taurkalnes pamatskolu.Visu mūžu jubilāre strādājusi par pedagoģi. Iespējams, ka interese par šo jomu radusies, pieskatot desmit gadu jaunāko māsu. Pirmā darbavieta bijusi Liepājas rajona Grobiņas vidusskolā, kur Irēna strādājusi par sākumskolas pedagoģi. Šajā pusē viņa arī apprecējusies un piedzimis dēliņš.Pēc tam mācījusies Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, jo savulaik vienīgi tur varējis studēt pedagoģiju. Mācījusies latviešu plūsmā, bet kursā krievu plūsmā bijušas arī vairākas meitenes no Gruzijas. Irēna atceras, ka toreiz augstskolā daudzi jaunieši iestājušies tikai tādēļ, lai netiktu iesaukti armijā. Tolaik studenti praksēs devušies uz kādu kolhozu, taču Irēna un citas jaunās māmiņas šo laiku pavadījušas, apmeklējot bibliotēkas.Neaizmirstamie labības laukiPēc institūta beigšanas Irēna dažus gadus strādājusi par direktori Kazdangas pamatskolā. Ar laiku pāris izdomājis pārcelties uz Bauskas rajonu. Labprāt būtu strādājusi Vecsaulē, bet tur nevarēja dabūt dzīvokli, bet Brunavā savukārt bija slikti ceļi, bijuši arī citi iemesli. Izskatot visus piedāvājumus, abi ar vīru nolēmuši, ka vislabākā darbavieta varētu būt Īslīces skolā. «Jau braucot pa ceļu uz šo skolu, skaisti iekoptie labības lauki mūs abus ar vīru apbūra. Sapratu, ka šī vieta būs īstā,» atceras gaviļniece. Īslīces vidusskolā par sākumskolas skolotāju viņa strādāja no 1965. gada līdz 1996. gadam, kad varēja doties pensijā.Jubilāre ir bijusi liela lasītāja. To viņa jau iemācījusies četru gadu vecumā. Savulaik Irēna lepojusies, ka ir bijusi vienīgā klasē, kas mācējusi lasīt vecajā drukā. Pēdējos gados lasāmviela aizstāta ar krustvārdu mīklām. Tās viņai «pielipinājušas» kolēģes Īslīces vidusskolā.Lūgšana uzklausītaVēl Irēnai patīkot dziedāt. Mūzika viņas ģimenei esot iedzimta. Dziedājusi kopš bērnības dažādos skolas koros un ansambļos. Skaistākais, ko īslīciete piedzīvojusi, esot piedalīšanās Dziesmu svētkos 1950., 1960., 1978. un 90. gados. Vismīļākā Irēnai esot R. Paula dziesma «Manai dzimtenei». Gaviļniece ievērojusi, ka arī maestro tās izpildīšanas laikā birušas asaras. Visemocionālākais brīdis viņai bijis pēc Jurjānu Andreja «Mūsu Tēvs debesīs» nodziedāšanas. «Tās nobeigumā cilvēki bija iedeguši svecītes un apkārt valdīja kapa klusums. Es nodomāju, ka mūsu lūgšana ir uzklausīta,» tā Irēna Ukstiņa. Labi dziedot arī meita un abas mazmeitas.Svētkus īslīcietei patīkot svinēt, jo tad pie viņas sabraucot radi. Gaviļniece lepojas, ka šeit viesojies arī Anglijā dzīvojošais trīsgadīgais mazmazdēliņš. Bērniem šeit patīkot, jo viņus te sagaida gan omīte, gan suņi, kaķi un ponijs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Patīkamie mirkļi

Kategorijas