Ūdeņu pilsēta palikusi bez laivotājiem

2009. gada 15. maijs 00:00

Aizraušanās. Par slaloma trasi atgādina lieli akmeņi.Populārajām ūdenstūristu sacensībām «Mēmele», kas maijā parasti pulcināja daudz interesentu, šogad vajadzētu svinēt apaļu gadskārtu. Svētku brīži nav paredzēti, bet skaistas atmiņas un dažas laivas ir palikušas.Tas bija pirms 40 gadiem, kad 17. un 18. maijā Bauskas tūristu kluba ūdenstūristu sekcija organizēja pirmās sacensības «Mē-mele 69», atcerējās baušķenieks Laimonis Šulcs. Viņš ilgu laiku vadīja tūristu klubu un bija dažādu sacīkšu organizatoru vidū. Laimonis glabā vēsturiskas liecības – afišas, sacīkšu programmas, vimpeļus un emblēmas, fotogrāfijas. Tas viss vēstī par baušķenieku kādreizējām tūrisma aktivitātēm, kas ir pieklusušas un norimušas pavisam. Vien dažas laivas tiek rūpīgi glabātas, ir izturējušas laika pārbaudi, un tās joprojām var laist ūdenī.Nav bijis sekotājuPar četriem kajakiem ir gādājis baušķenieks Herberts Mucenieks, titulētākais mūspuses laivotājs. Viņa panākumu klāstā bijušas vairākas godalgotas vietas Mēmeles mačos, kā arī piecu upju sacensībās, Latvijas un Baltijas valstu tūristu salidojumos, kas pagājušā gadsimta 70. un 80. gados bija ļoti populāri. Zīmīgi, ka Mēmeles maču sākums bija Herberta vārdadiena, ko svin 17. maijā.Visu šo laiku ir uzturēta draudzība ar ūdeņiem. Pēc aktīvajām sporta gaitām viņš ir mācījis vadīt laivas mazbērniem, piedalījies skolu audzēkņu vasaras nometnēs, sniedzis konsultācijas interesentiem. Diemžēl triju upju pilsētai nav izdevies atsākt un turpināt laivošanas tradīcijas.Sarežģīta traseNezinātājs droši vien nespēj iedomāties, ka lielie akmeņi, kas iegūluši Mēmeles straumē augšpus Bauskas pils, tur nokļuvuši tāpēc, lai izveidotu sarežģītāku ūdensslaloma trasi. Kādreizējās Melioratīvās celtniecības pārvaldes tehnika un vīri, veidojot trasi, no netālā karjera milzeņus sastūma upē.L. Šulcs stāsta: «Tā aiz lielā dambja izveidoja mazāku dambīti, lai rastos spēcīgāka straume. Lielākos akmeņus ievēla upes vidū, lai radītu atstraumes, kuru pārvarēšanai vajadzēja prasmi. Daudzi apgāzās un sabojāja laivas. «Labāk, lai lauž laivas Mēmelē nekā avarē Sibīrijas un Tjanšana kalnu upēs,» tā sacīja Jānis Olders, Latvijas ūdenstūrisma tēvs. Padomju laikā populāri bija ūdenstūrisma maršruti Tjanšana, Altaja un citās kalnu upēs, kā arī Karēlijā.»Mēmeles sacensības piesaistīja daudz dalībnieku. Piemēram, 1972. gadā tajās piedalījās vairāk par 250 laivotājiem no Latvijas rajoniem, tostarp arī no Kauņas, Viļņas, Kaļiņingradas.Baušķenieks Pēteris Gabrilo-vičs ar patiku atceras Mēmeles mačus: «Tas bija jaunības laiks, un ūdenstūrisms saistīja daudzas interesantas personības. Tie bija vīri ar latvisku stāju, drosmīgas sievietes. Visiem piemita veselīgs humors, un uz ūdeņiem pavadītās stundas uzlādēja pozitīvi. Vai atceries, ka arī kāpi laivā vienā Zemgales tūristu salidojumā, jo Laima aizkavējās?» Šī teksta autore tiešām glāba situāciju, jo īsi pirms starta neviena cita neatradās, ko sēdināt smailītē. Pašā pēdējā brīdī Laimdota Gabriloviča ieradās, un Misas upē ierīkotajā trasē devās īstā ekipāža. Gabriloviču pārim labi rezultāti bija ne vienās vien sacensībās Latvijā un arī ārpus tās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ūdeņu pilsēta palikusi bez laivotājiem

Kategorijas