Turas pie bitēm un narcisēm

2009. gada 15. maijs 00:00

70 gadu jubileju atzīmēja Gunārs Smalganovičs.Ceraukstietim Gunāram Smalganovičam gadi paskrējuši kā nedēļas septiņas dienas. Gunāra enerģijas avots esot paša vāktais medus, darbošanās ar puķēm, kā arī dejošana un dziedāšana.Bitēm ceraukstietis veltījis lielāko daļu mūža. Pirmā tikšanās ar tām bijusi neveiksmīga: «Vienā pavasara dienā, kad vēl mācījos Bulduru dārzkopības tehnikumā, prātā iešāvās pārgalvīga doma – ievākt gardo nektāru no Latvijas vietējām medus bitēm, kas esot ļoti niknas. Tā kā toreiz man nebija ne dūmekļa, ne sejas aizsarga, bites mani sadzēla līdz ģībonim. Toreiz nodomāju, ka šiem kukaiņiem tuvumā vairs neiešu, taču liktenis izrādījās pavisam citāds.» Kļūst par draugiemPēc dienesta armijā Gunārs sācis strādāt par dārznieku toreizējā Bārbeles pagasta kolhozā «Gaisma». Taču šajā amatā viņš neesot bijis ilgi, jo kolhoza vecais biškopis vairs nespējis pildīt pienākumus, tādēļ darbam savā vietā pierunājis 27 gadus veco Gunāru. Lai gan sākumā pieredzes trūkuma dēļ doma strādāt bišu tuvumā jauneklim šķitusi nepieņemama, darba gaitā, ievērojot visus drošības pasākumus, kukaiņi kļuvuši par labiem draugiem. Pēc precībām ar Valiju abi pārcēlušies uz dzīvi Ceraukstes pusē, kur Gunārs apsaimniekojis PSRS 50. gadadienas sovhozam piederošas 120 bišu saimes. Toreiz jubilārs veicis dažādus izmēģinājumus, piemēram, salīdzinājis vairākus bišu veidus, lai noskaidrotu, kuras Latvijas apstākļiem ir piemērotākas. Izrādījās, ka Kaukāza medus bites savu darbu darīja teicami, jo tās ar savu garo snuķīti vislabāk spēja apputeksnēt tādus augus kā sarkano āboliņu. Savulaik Gunārs apmācījis daudzus citus dravniekus, arī meitu Zitu, kura, gluži tāpat kā tēvs, biškopībai nodevusies 27 gadu vecumā.Otra lielā nodarbe, kura piepilda gaviļnieka ikdienu, ir no sievastēva pārņemtā narcišu audzēšana. Pirmā čubināšanās ap šiem augiem sākoties jau ziemā, jo tos jāpaspēj uzziedināt līdz Starptautiskajai sieviešu dienai, Lieldienām un Mātes dienai. «Aprīļa sākumā Bauzes tirgū esmu vienīgais, kas pārdod šīs puķes. Agrāk šādu tirgotāju bija vairāk, bet tad, kad pie mums ienāca visādi ārzemju ziedi, liela daļa audzētāju narcisēm atmeta ar roku. Es šiem augiem paliku lojāls,» pauž G. Smalganovičs.«Sendienu piecīši»Gunārs brīvajā laikā dejo un dzied ansambļos «Sendienas» un «Vecie zēni». Visbiežāk uzstāšanās ceraukstietim iznākot leģionāru piemiņas pasākumos, gaviļnieks varot nodziedāt aptuveni 50 dziesmu, kas saistītas ar šo tēmu. Katra dzimšanas diena Gunāra mājās esot dubulti svētki, jo tad tiek atzīmēta arī sievas vārdadiena. Interesanti ir arī tas, ka viņa vārdadiena nākot divas dienas pēc sievas dzimšanas dienas.Lielas jubilejas ceraukstietis nav atzīmējis, taču šoreiz būšot citādāk, jo sestdien dzimšanas diena tikšot svinēta kopā ar senioru ansambļa biedriem: «Tagad mums būs «Sendienu piecīši», jo tajā bez manis ir četri citi septiņdesmitgadnieki,» smejas Gunārs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Turas pie bitēm un narcisēm

Kategorijas