EP vēlēšanās izredzes opozīcijai

2009. gada 18. maijs 00:00

Nākamajos piecos gados Eiropas Parlamentā (EP) no Latvijas, visticamāk, strādās gan Alfrēds Rubiks, gan Sandra Kalniete. Cilvēki vairāk nekā iepriekš balsos par uzticamām personībām, ne programmu piedāvājumiem, un rezultāts atspoguļos sabiedrībā valdošo neuzticību līdzšinējām varas partijām. Šādu situāciju neilgi pirms 6. jūnija vēlēšanām atklāj gan sabiedriskās domas aptaujas, gan politisko procesu vērotāji.Tic pie varas nebijušajiem Pagājušomēnes «Latvijas Faktu» veiktās aptaujas rezultāti, cenšoties noskaidrot, par ko vēlētāji atdos balsis EP vēlēšanās, rāda līdzšinējām varas partijām neglaimojošu ainu – pirmajā vietā ir «Saskaņas centrs», tam seko Pilsoniskā savienība (PS), «Jaunais laiks» (JL) un PCTVL. Līdz pat marta vidum neviens no šiem politiskajiem spēkiem nestrādāja valdībā.«Tās būs personību vēlēšanas. Izvēli ietekmēs vispārējā situācija valstī,» saka politologs Ivars Ījabs, prognozējot labākus rezultātus tiem, kuru vārdi tieši nesaistās ar politisko un ekonomisko krīzi valstī. Pirms pieciem gadiem ar četrām vietām no deviņām pārliecinoši uzvarēja tobrīd opozīcijā esošā TB/LNNK, un tas lielā mērā tika uztverts arī kā spēks, kas cīnīsies par nacionālo vērtību saglabāšanu Latvijai tobrīd maz zināmajā ES. Patlaban nacionālais faktors tik lielā mērā vairs nevarētu darboties, domā politologs. EP iekļuvušais četrinieks nu sašķēlies trijās partijās, un, saskaņā ar aptaujas datiem, reālākās izredzes vēlreiz tajā iekļūt ir Inesei Vaiderei, kam ir otrais numurs pēc S.Kalnietes PS sarakstā. Arī partiju programmas nebūs noteicošās, jo sabiedrībai joprojām ir maz zināšanu par EP funkcijām un ietekmi, turklāt pašreizējie eiroparlamentārieši lietas labā tikpat kā neko nav darījuši.Goda vieta liekajiemJa tic aptaujas rezultātiem, paredzams, ka Latvija uz Briseli sūtīs gan par centieniem gāzt valsts varu tiesāto sociālistu līderi A. Rubiku, gan kādreizējo diplomāti un ārlietu ministri S. Kalnieti, gan krievvalodīgo intereses aktīvi aizstāvošo Tatjanu Ždanoku. Viņa izspēlējusi līdz šim nebijušu triku, proti, PCTVL sarakstā iekļāvusi latviski nerunājošu itālieti Džuljeto Kjezu, kurš ilgus gadus dzīvojis Krievijā, saprotot krievu dvēseli un gribot cīnīties par nepilsoņu tiesībām.Runājot par Sociālistiskās partijas vadītāju, I. Ījabs iesaka nepārvērtēt šī fakta nozīmi, jo «Rubika atrašanās Briselē varbūt ir mazāks ļaunums nekā Rubika atrašanās šeit». Pēc viņa teiktā, vēlēšanu saraksti ar atsevišķiem izņēmumiem pierāda, ka partijas EP uzlūko kā «saldētavu», kur vismaz uz laiku, veltot atbilstošu godu, nolikt tos cilvēkus, kuriem nacionālajā politikā dažādu iemeslu dēļ īsti vairs nav vietas. Tas attiecināms gan uz A. Rubiku, gan LPP/LC un JL saraksta līderiem Ivaru Godmani un Krišjāni Kariņu.Daļa solījumu nereālaEP vēlēšanu programmās partijas virknējušas visplašākā spektra solījumus, dažbrīd aizmirstot, ka parlamenta pilnvaras ES pārvaldē ir ierobežotas. Līdztekus latviskās identitātes un nacionālo interešu aizstāvēšanai populārs ir solījums mazināt birokrātiju ES struktūrās. Vairākas partijas sola novērst negodīgi mazos maksājumus Latvijas zemniekiem, bet, piemēram, LPP/LC eiroparlamentārieši «nodrošinās, lai Latvijā 2012. gadā tiktu ieviests eiro». Tautas partija to sola panākt līdz 2011. gadam. Taču, lai ieviestu eiro, valstij jāizpilda konkrēti monetārās politikas kritēriji, turklāt EP šajā jomā ir tikai padomdošanas, ne lemšanas funkcija.Arī «Providus» Eiropas lietu pētniece Dace Akule teic, ka EP patiešām pasaka galavārdu par ES likumdošanu daudzās jomās, kas tieši vai netieši ietekmē ikviena ES iedzīvotāja ikdienu, tomēr daudz ir gadījumu, kad grūti saskatīt EP deputātu ietekmi, un to vajadzētu ņemt vērā, klausoties kārtējos EP solījumus. Eiroparlaments neinteresēŠī gada sākumā veiktajā «Eirobarometra» aptaujā 73 procenti respondenti Latvijā atzinuši, ka EP nerisina viņu problēmas, un šajā ziņā mēs esam priekšpēdējā vietā ES valstu vidū. Interese par vēlēšanām ir vien piektajai daļai. Taču tā nav tikai Latvijas problēma. Vairums eiropiešu atklāj, ka viņus EP neinteresē un vēlēt nav jēgas, jo tas neko nemainīs. Katastrofāli zema – tikai 46 procenti 2004. gadā – ir iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās, un ar katru reizi tā krītas. Lielākā līdzdalība bijusi četrās valstīs, kur tā ir obligāta, bet citur balsot dodas mazāk nekā puse. Antirekordu iepriekšējā reizē sasniegusi Slovākija, kur nobalsoja nepilni 17 procenti.Eksperti to skaidro ar milzīgās institūcijas garlaicīgumu, jo garās diskusijas un pieņemtie lēmumi patiesi reti kad atstāj tūlītējas svarīgas sekas cilvēku dzīvē. Turklāt EP ir tālu. Savukārt paši EP pārstāvji darbam ar presi uzskata, ka daļa vainas jāuzņemas visām pusēm – cilvēkiem trūkst intereses par politiku, politiķi un mediji to nespēj radīt, un arī pati prece, proti, EP darbs, nav viegli pārdodama. Tāpēc šoreiz EP kampaņā uzsvars vairs netiekot likts uz cilvēka pienākumu balsot, bet uz jomām, ko parlaments ietekmē.Latvijā balsojušo skaits uz kopējā fona izskatās labi. 2004. gadā pie vēlēšanu kastēm devās 41,3 procenti, šogad, iespējams, balsos vairāk, jo EP jāvēl vienā dienā ar pašvaldībām. 6. jūnijā no 17 iesniegtajiem sarakstiem tiks ievēlēti astoņi deputāti. EP pēc vēlēšanām darbosies 736 deputāti no 27 valstīm. Latvijas deputātu aktivitāte (2004 – 2009)(Jautājumi/ziņojumi/atzinumi/uzstāšanās plenārsēdēsG. Andrejevs 3/ 1/ 1/ 11; V. Dombrovskis 9/ 4/ 1/ 30;G. Krasts 3/ 2/ 1/ 54;Ģ. Kristovskis 16/ 1/ 1/ 45;A. Kušķis 5/ 1/ 0/ 10;R. Pīks 8/ 0/ 1/ 15;I. Vaidere 15/ 0/ 1/ 46;R. Zīle 3/ 2/ 1/ 46;T. Ždanoka 8/ 1/ 4/ 32. Par kuru partiju jūs balsotu EP vēlēšanās (%)«Saskaņas centrs» 8,6Pilsoniskā savienība 8«Jaunais laiks» 7PCTVL 6,8LPP/LC 5,7TB/LNNK 3,5Dati: «Latvijas fakti», 04.09. Kāda vara ir Eiropas parlamentam?Tiesības pieņemt, grozīt, noraidīt EK priekšlikumus nodarbinātības, nelegālās imigrācijas, transporta politikā, patērētāju tiesībās, iekšējā tirgus jautājumos.Tikai padomdevēja loma nodokļu politikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, eirozonas paplašināšanā.Nepieciešama EP piekrišana par ES paplašināšanos.EP ir pēdējais vārds par vairāk nekā pusi ES budžeta.Apstiprina Eiropas Komisijas sastāvu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

EP vēlēšanās izredzes opozīcijai

Kategorijas