BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lūdz nāvessodu, nevis mūža ieslodzījumu

Lūdz nāvessodu, nevis mūža ieslodzījumu

Ceraukstietis 37 gadus vecais Ivars Grantiņš 18. maijā tiesā vaļsirdīgi atzinies, ka pagājušā gada vasarā veicis trīs slepkavības: nogalinājis savu sievu, 18 gadu vecu jaunieti, arī savu meitu.Par šo nodarījumu Zemgales apgabaltiesa vīrietim piesprieda mūža ieslodzījumu ar mantas konfiskāciju. Lēmumu iespējams pārsūdzēt desmit dienu laikā.Apsūdzēto pie Zemgales apgabaltiesas durvīm Aizkrauklē sagaidīja lielāko Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji – tik intensīvu filmēšanu un fotografēšanu viņš savā dzīvē vēl neesot pieredzējis. Vizuāli I. Grantiņš ir slaids, šķietami kluss vīrietis, uzlūkojot grūti noticēt, ka varētu izdarīt smagus noziegumus. Balss klusa, tāpēc tiesnesis vairākkārt atgādināja: «Runājiet, lūdzu, skaļāk!» Apsūdzētais, atrodoties ar restēm norobežotajā būrī, turpināja izdvest klusus teikumus, laiku pa laikam sēdēja, ar rokām apķēris galvu, bija brīži, kad viņš pat smaidīja.Tiesā prokurore Elita Dreiblathena pieprasīja bargāko sodu – mūža ieslodzījumu. Valsts nodrošinātais advokāts Juris Zēģele runu sāka ar sevis attaisnošanu – esot grūti atrast racionālu pieeju aizstāvības versijai, tomēr lai klātesošie saprotot, viņa profesionālais pienākums ir aizstāvēt apsūdzēto. Advokāts uzsvēra, ka apsūdzētais ne tikai atzinis savu vainu, bet arī vaļsirdīgi sniedzis atklātas, patiesas liecības, sekmējot patiesības noskaidrošanu. J. Zēģele lūdza piemērot 20 gadu ieslodzījumu: «Lūdzu klātesošos to neuztvert kā Grantiņa attaisnošanu, bet kā lūgumu.»Prokurore uzskatīja, ka apsūdzētā atzīšanās nav mīkstinošs apstāklis. Pēc ekspertu atzinuma, viņš neizjūt nožēlu, vainas apziņu. Reiz I. Grantiņš esot izteicies, ka cietumu uztverot kā sodu, izkļuvis brīvībā, uzbrukšot visām sievietēm, kuras sastapšot. I. Grantiņš neesot konfliktējis ar vīriešiem, uzbrucis vienīgi sievietēm.«Tu, Ivar, vēstules man neraksti, tu vairs neesi mans dēls, tu esi tukša vieta! Tu man atņēmi pašu dārgā- ko – mazmeitiņu! Kas tas par dēlu, kas slepkavo nevainīgas meitenes? Es tev mācīju vislabāko, bet ko tu parādīji!» asarām acīs tiesas sēdes laikā sacīja māte Ausma Timpare.«Es varēju būt ārzemēs, bet pats piezvanīju, pieteicos policijā. Savu vainu nenoliedzu, pilnībā atzinu un nožēloju. Mūža ieslodzījums nav labākais variants, es labāk pieprasu sev nāves sodu,» savā pēdējā vārdā sacīja I. Grantiņš. «Man liekas, ka viņam vairāk ir sevis žēl,» skaidrojot nevēlēšanos izciest pieprasīto sodu, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem atzina prokurore E. Dreiblathena.Apsūdzētajam veikta kompleksā tiesu psihiatriskā ekspertīze, kas I. Grantiņu atzinusi par pieskaitāmu. Viņš apgalvojis, ka skaidrā prātā neko tādu nebūtu darījis, alkohola ietekme sekmējusi viņa noziedzīgo rīcību.