Ar asarām uz pilsētu

2009. gada 5. jūnijs 00:00

70 gadu jubileju 4. jūnijā svinēja Dzidra Sakne.Baušķeniece Dzidra Sakne visu mūžu ir ticējusi Dievam un tomēr ilgi bijusi komunistiskās partijas biedre. Viņa ir pārdzīvojusi situācijas, kurās savulaik īpašas izvēles nebija.Dzidra Sakne saka: «Padomju laiki ir mani laiki. Tā kā piedzimu 1939. gadā, tad izaugu padomju gados un mācījos tā laika skolā. Kad cilvēki tagad runā par krīzi, es viņus nesaprotu, jo viņi droši vien nav piedzīvojuši laikus, kad ēda to, ko tagad nekad neuzdrošinātos neviens pārdot. Bet es tomēr saku – tie bija labi laiki.»Auzu lauka vidū Dzimtās mājas ir Valles pagasta «Bērzumnieki». Dzidra piedzimst ģimenē jaunākā – ir vēl trīs vecāki brāļi. Bērnība pavadīta kara laikā, un dažas atmiņas vēl aizvien esot dzīvas. Jubilāre stāsta: «Pāris mēnešu pēc manas dzimšanas parakstīja Molotova-Ribentropa paktu, kas izlēma mūsu likteni. Kara laikā pie mums dzīvoja gan krievi, gan vācieši.Atceros, kā pāri gāja bumbvedēji. Mēs ar mammu bijām auzu laukā, un māmiņa sēja kūlīšus. Bumbas krita visās malās. Mamma paņēma mani rokās un teica: «Ja krītam, tad abas.» Tā arī stāvējām auzu lauka vidū un gaidījām, kad tas viss beigsies. Toreiz mums Dieviņš stāvēja klāt, bet turpat netālu kaimiņienei šķembas trāpīja uz mājas sliekšņa.»1947. gadā Dzidra sāka iet skolā turpat Vallē, bet 1949. gadā «Bērzumnieku» saimniecība tika iekļauta kolhozā. Toreiz izdevās pabeigt tikai četras klases un bija jāsāk strādāt. Jubilāre atminas: «Rakņāties pa sasalušu zemi, meklējot kartupeļus, turklāt viens groziņš tavs, otrs – kolhoza, tas nebija priecīgākais darbs.»Partijas skolaNo Valles iznācis pārcelties uz Birzgali, kur turpinātas mācības vakarskolā un pabeigtas astoņas klases. Vietējais komunistiskās partijas sekretārs nosūtījis meiteni uz Rīgu, uz partijas skolu. Dzidra atceras: «Gāja ļoti grū- ti – nācās izlasīt visu – gan Kārļa Marksa «Kapitālu», gan Ļeņina un Staļina Kopotos rakstus, kā arī ļoti daudz mācīties no galvas. Bija pat doma mest visu pie malas, bet tad nolēmu, ka iesāktais jāpadara līdz galam, un skolu tomēr pabeidzu. Ieguvu ekonomista organizatora izglītību.»Kolhozā «Valle» seši gadi pavadīti partijas sekretāres amatā, kā arī pusgads – par kolhoza priekšsēdētāju. Veselība toreiz slodzi neizturējusi, un jau 1987. gadā vajadzējis aiziet no darba. Vallē vēl aizvien viņu atceras ar labu vārdu, un Dzidrai vienmēr esot patīkami tur aizbraukt ciemos.Salīdzinot padomju laiku ar mūsdienām, jubilāre jūtas vīlusies: «Es no politiķiem nebaidos. Pasākumos saku taisnību, jo man nav, no kā kaunēties. Bauskā savulaik ieradās labklājības ministre Iveta Purne. Toreiz diskusijā kļuva skaidrs, kāpēc viņiem mūs nesaprast. Viņa pirms tam strādājusi pansionātā par sociālo darbinieci. Ja citiem nav līdzīgas darba pieredzes, tad parastu strādnieku, zemnieku vai pensionāru viņiem nekad nesaprast.»Zina ogu vietasStāsta tuva jubilāres draudzene baušķeniece Oksana: «Dzidra ir optimiste un ļoti labs cilvēks. Savu dzīvokli remontēja pati, un kaimiņi palīdzēja. Visgrūtāk laikam bija pierast pie pilsētas, jo laukos bija govis un zeme. Taču Bauskā uzreiz atrada darbu.»Jubilāre piekrīt: «Pārvākšanās bija ļoti grūta. Ar asarām. Laukos bija 12 hektāru zemes, govis, teles, dārzs, zemenes, ķirši, āboli... Bet pilsētā – dzīvoklis kā būris.»Tagad gaviļniece dzīvo Bauskā un strādā pārtikas veikalā Salātu ielā 21. Ir izaudzināta meita Ilze, un bieža viese pie vecmāmiņas ir mazmeita Kristīne. Vasarās Dzidra dodas ogot uz mežiem – aktīvā pensionāre zinot īstās ogošanas vietas.Dažādus laikus pārdzīvojusī sieviete saka: «Galvenais, ka varu samaksāt par siltumu un citus komunālos maksājumus. Un, kamēr var iet un darīt, ir jākustas, nedrīkst apstāties.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar asarām uz pilsētu

Kategorijas