Ūdens kā mārketinga triks

2009. gada 8. jūnijs 00:00

Stelpes pagasta minerālūdens ražotnes attīstībā vairākus gadus ieguldīts darbs un nauda.Tagad ražotnes vadītājs Aldis Dzirkalis ir gatavs realizēt savu mērķi – padarīt «Stelpes minerālūdeni» par pieprasītāko Latvijā. Uz «Stelpes minerālūdens» ražotni 5. jūnijā bija aicināti gan laikrakstu «Bauskas Dzīve» un «Dienas Bizness» žurnālisti, gan varas pārstāvji – Pārtikas un veterinārā dienesta un Zemkopības ministrijas speciālisti. Mērķis – runāt par nozares problēmām. No lūžņa – «mersedess»Uzaicinātās personas vispirms iepazinās ar ražotni un tās iespējām. Stelpē ir Latvijā garākais – 900 metru – speciāli izveidotais cauruļvads no avota līdz ražotnei. Minerālūdens avota iespējas ir milzīgas. Labi paveikto darbu raksturo Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis: «Gods un slava Aldim Dzirkalim. Kopš akciju sabiedrības «Bauskas piens» bankrota viņš ir vienīgais šāda apjoma ražotājs pagastā.» «Stelpes minerālūdens» ražotne nodrošina darbu desmit cilvēkiem, bet uzņēmuma vadība cer, ka strādājošo ar laiku būs vairāk.Ražotnes jauda vēl aizvien netiek izmantota pilnībā. Pašlaik te top divi produkti – «Stelpes minerālūdens» un dzeramais ūdens «H2O». Mēnesī iespējams izgatavot pusmiljonu pudeļu, bet pašlaik tiek strādāts divas dienas nedēļā. Patlaban tiek slēgti līgumi ar veikalu tīklu «Rimi», būs jāstrādā vairāk.Ražošanā izmanto lietotu iekārtu, kura savulaik pašu spēkiem remontēta. Aldis Dzirkalis saka: «Jauna iekārta maksātu divus miljonus latu. Bet tagad no lūžņa esam izveidojuši savu «mersedesu».»Pie iekārtas vienlaikus strādā astoņi cilvēki. Viens no tiem ir nīzerietis Andris Zvirbulis: «Ar darbu esmu apmierināts. Kādreiz strādāju akciju sabiedrībā «Siera nams», pēc «Bauskas piena» bankrota paliku bez darba. Ļoti labi, ka te ir uzņēmums, kas nodrošina darbu.»Krāna produkts«Stelpes minerālūdens» darbinieki klātesošos iepazīstināja ar statistikas datiem. Eiropas Savienībā 95 procenti realizētā dzeramā ūdens ir dabisks. To iegūst no dziļurbuma, šim ūdenim veic vienīgi rupjo filtrēšanu. Somijā uz dzeramā ūdens etiķetes jānorāda visas darbības, kas veiktas ar ūdeni.Latvijā situācija ir atšķirīga. Kvalitatīvs un minimāli apstrādāts ūdens no zemes dzīlēm nav bieži sastopams. Viens no iemesliem – atšķirībā no minerālūdens, dzeramā ūdens ražotājiem prasību ir ļoti maz. Uzņēmējiem nav jēgas pūlēties un uzlabot kvalitāti. Ražotnes, kas piegādā dabisko dzeramo ūdeni, saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem.Teorētiski Latvijā var notecināt no radiatora ūdeni, izfiltrēt, iznīcināt baktērijas, sapakot pudelēs un pārdot. Pircējus var piesaistīt ar jebkuru nosaukumu, ieliekot tajā vārdus «avots» vai «strauts». Bieži vien ūdens tiek pilnībā attīrīts ar neatgriezeniskās osmozes palīdzību un pēc tam padarīts pievilcīgāks, pievienojot mehāniski ražotas minerālvielas. Bieži vien izmanto attīrītu krāna ūdeni, ko vēlreiz izfiltrē. Pārējo paveic mārketings un zema cena.Tirgus – ĀfrikāAldis Dzirkalis ministrijas pārstāvjiem vaicāja: «Ko jūs varat darīt, lai situāciju mainītu?» Zemkopības ministrijas Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale atbildēja: «Pašreizējā ekonomiskajā situācijā mēs neizvirzīsim nekādas papildu prasības uzņēmējiem. Nedomāju, ka mums vajadzētu radīt citādāku sistēmu kā Eiropas Savienībā, kur šādu prasību nav.» Aldis Dzirkalis gan aizrādīja, ka Eiropā šāda pro-blēma vairs nepastāv, jo tur patērētāji ir izglītotāki un ūdeni, kas nav dabisks, tikpat kā nepērk.Turpmākā diskusija bija neauglīga. Rīgas Tehniskās universitātes Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra galvenā pētniece Ludmila Kartunova informēja, ka Stelpes minerālūdens ir unikāls un bagāts ar ikvienam nepieciešamām minerālvielām. Līdzīgas minerālvielas mazākā daudzumā sastopamas arī ražotnē fasētā dzeramajā ūdenī. Pētniece uzsvēra, ka tieši tas, ka šīs minerālvielas ir dabiskas, nevis pievienotas, padara šos ūdeņus labvēlīgus patērētājam. Tomēr bija skaidrs, ka birokrātijas pārstāvjiem šīs domas pagaidām neko neizsaka.«Stelpes minerālūdens» īpašnieki un izplatītāji negrasās padoties un veido dažādus plānus. Izrādās, Latvija pēc dzeramā ūdens bagātības uz vienu cilvēku atrodas sestajā vietā pasaulē. Ņemot vērā virkni problēmu, dzeramais ūdens ar laiku var kļūt par eksporta preci. Jau tagad to iespējams pārdot Āfrikā, bet dārgās transporta izmaksas pašlaik ir liels šķērslis. Taču situāciju tas nemaina – dzeramā ūdens industrija kļūst plašāka, tāpēc nepieciešams sakārtot likumdošanu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ūdens kā mārketinga triks

Kategorijas