Dodas sirdi veldzēt

2009. gada 26. jūnijs 00:00

Aizraušanās. Pēc ceļojuma kļūst par draugiem.Baušķeniece Staņislava arī otrajā dzīves pusē saglabājusi tāluma alkas. Braucienu laikā viņa pierak-sta iespaidus un uzzināto. Jau sakrājusies kaste ar blociņiem. Savukārt cieša draudzība izveidojusies ar ekskursijas uz Norvēģiju ceļabiedriem, kas ilgst jau 12 gadu. Grāpis zupasStaņislava kopā ar vēl trim baušķeniekiem 1997. gadā devās kopā ar grupu (40 cilvēku) uz jau minēto Skandināvijas zemi. Kopš tā laika lielākā daļa – aptuveni 30 ceļabiedru – ik gadu satiekas divas reizes. Ziemā visi sabrauc pie viena no domubiedriem – dzejnieka Knuta Skujenieka – Salaspilī. Ierasti tas notiek janvāra pēdējā sestdienā.Literāta sieva Inta vārot lielu grāpi zupas. Katrreiz tā esot citādāka. Dzīvesbiedri arī ceļo. Tā iespaidā gatavojot miežu viru, citreiz haizivs spuru zupu un tamlīdzīgi. Dažkārt izmantotas tradicionālas receptes, vārīta pupiņu zupa. Turklāt viesus vienmēr cienā ar ķīseli. «Knuts izlasa jaunākos dzejoļus. Viņš ir humorīgs cilvēks. Parādām cits citam fotoalbumus, pastāstām, kur esam bijuši kopš pēdējās tikšanās reizes. Bildēs var redzēt, cik jauni bijām pirms 12 gadiem. Novecojam ļoti,» stāsta Staņislava. Kādreiz viesi aizsēdējušies līdz trijiem naktī, pašlaik jau pulksten deviņos vakarā pošas uz mājām.Ko zina tikai vietējieOtro reizi gadā satiekoties, domubiedri brauc divu dienu ekskursijā. Vairākus gadus ar vieglajām automašīnām devušies pie katra ciemos. Pirmais brauciens bija uz Kurzemi, tad uz Vidzemi un Sēliju. Viesos būts arī Bauskā.«Mājinieki uzņēma visu grupu. Viņi parādīja ne jau tikai tās vietas, kur visus tūristus ved, bet arī interesantas, ar maziem knifiņiem, ko zina tikai vietējie. Tā kā astoņi cilvēki ir no Talsiem, četri no Bauskas un citām vietām Latvijā, mums pietrūka, pie kā braukt. Uz Rīgu jau nedosies, tur nav, ko darīt. Tāpēc pērn apskatījām Igauniju, bet šogad Palangu un Klaipēdu Lietuvā,» stāsta baušķeniece. Jauki pavadīt laiku līdzi brauc bērni un mazbērni. Izjūtas esot kā ģimenē. Kad tikšanās tradīcijai apritēja desmit gadu jubileja, kāda Latvijas tūrisma firma pat vienu reizi atvēlēja autobusu uz dienu bez maksas.Ceļotāji šogad secinājuši, ka tomēr vislabāk ir doties ciemos kā sākumā. Varot sākt otro riņķi braukt pie katra viesos. Tā būšot daudz interesantāk nekā izmantot tūristu autobusu.Īpaša kopības izjūta«Aug mums līdzi bērni. Brauc līdzi jau mazbērni, arī tas, kurš dzimis pēdējo divpadsmit gadu laikā. Tiem, kuri apprecējušies, līdzi dodas dzīvesbiedri. Tos mēs visus pieņemam, tie visi ir mūsējie. Kompānijā ir ļoti jauki cilvēki. Arī ļoti labi situēti, slavenības – dzejnieks, literatūrzinātniece, augstskolu pasniedzēji, kāda Latvijas prezidenta radinieks un tamlīdzīgi. Sociālais statuss nav nekāds šķērslis, neviens nekad to nav uzsvēris. Tikšanās laikā mēs visi esam pilnīgi vienādi, neviens neiztaisās par kaut ko. Knuts, sakot tostu, teic, ka mēs kopā turamies tikai tāpēc, ka mums citam no cita neko nevajag,» stāsta Staņislava. Viņa dodas tikties ar pirms 12 gadiem iepazītiem cilvēkiem, jo kopā ir labi un interesanti. «Mēs tiešām jūtamies tuvi! Gada laikā kādreiz aizmirstas, kā sauc, uzvārdus daudziem joprojām nezinām, bet gaidām tikšanos, un atkalredzēšanās ir sirsnīga. Es nevaru pateikt, kas tas ir. Kas satur kopā? Ne jau kādas augstās idejas! Mums vienkārši visiem ir ļoti labi kopā,» pārdomās dalās zemgaliete. Viņas ieguvums ir iespēja atpūsties un sirdī veldzēties. Pēc atkalredzēšanās, šķiet, mājās atgriezies pat labāks. Domubiedri nespriež par krīzi un politiku, kaut arī viņu vidū esot eksperti. Arī personiskās problēmas katrs patur pie sevis. Visi izbauda klātbūtnes un saskarsmes prieku.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dodas sirdi veldzēt

Kategorijas