Jeruzalemes arhitekti pēta Latvijas sinagogas

2009. gada 26. jūnijs 00:00

Latvijas sinagogu (jūdu dievnamu) ēkas ir nokļuvušas Izraēlas pētnieku uzmanības lokā.Jeruzalemes Ebreju universitātes pasniedzējs un Ebreju mākslas centra speciālists arhitekts Sergejs Kravcovs un viņa asistente Zoja Aršavska šovasar jau otro reizi piedalījās sinagogu izpētes ekspedīcijā Latvijā. Abi Izraēlas arhitekti šoreiz veica Latgales, Zemgales un dažu Pierīgas sinagogu ēku mērīšanu un fotofiksāciju. Iepriekšējā ekspedīcijā Sergejs Kravcovs apmeklēja jūdu dievnamus visos Latvijas reģionos. Līdztekus notiek arī Lietuvas sinagogu izpēte. Arhitekts ir viesojies arī Bauskā un ticies ar Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālistu, ebreju holokausta pētnieku Aigaru Urtānu. Ar Sergeju Kravcovu un Zoju Aršavsku «Bauskas Dzīve» sarunājās pēc ekspedīcijas.«Latvijā ir ap 300 jūdu sakrālo objektu. Tās ir sinagogas un rituālās pirtis. Vairākums ēku, kā, piemēram, Bauskas galvenā sinagoga, ir gājušas bojā. Vienīgais ebreju dievnams, kas darbojas Latgalē, atrodas Daugavpilī, bet daudzās ēkās ir iekārtotas iestādes vai arī tās atrodas privātīpašumā. Lielisku piemēru redzējām Sabilē, kur ebreju dievnams ir pielāgots kultūras centra un izstāžu zāles funkcijai. Kuldīgas pašvaldība nolēmusi sinagogu, kas pašlaik ir dzīvojamā ēka, pārbūvēt par mūsdienīgu bibliotēku. Agrāk šajā namā darbojās kinoteātris.Visas jūdu sakrālās ēkas teorētiski pieder ebreju kopienai, un tā savulaik varēja īpašumus likumīgi atgūt, bet tā nav noticis. Ne kopienai, ne valstij vai privātpersonām nav naudas vēsturisko namu atjaunošanai, tādēļ no saglabāšanas un uzturēšanas viedokļa ir labi, ka ēkas tiek pielāgotas citiem mērķiem,» skaidro Jeruzalemes Ebreju universitātes pasniedzējs.Viesmīlīgi un ieinteresēti Izraēlas arhitektu ekspedīcijas palīdz organizēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas sazinās ar reģionu muzeju speciālistiem un ēku izmantotājiem, kuri savukārt sniedz atbalstu pētniekiem. Sergejs Kravcovs sadarbību ar inspekcijas speciālistu Jāni Asari un Latvijas pilsētu muzeju darbiniekiem uzskata par īpaši veiksmīgu. Asistente Zoja Aršav-ska piemetina: «Cilvēki reģionos ir ļoti atsaucīgi, ieinteresēti un viesmīlīgi. Viņi lieliski saprot, ka runa ir par vēsturisko atmiņu tīrā veidā, nevis par materiālām vērtībām. Daži pat piedāvāja senas fotogrāfijas, kam ir milzīga vērtība. Tā notika arī Bauskas muzejā, bet Subatē satikām latviešu vīru, kurš bija ebreju holokausta liecinieks. Man ir ļoti patīkami iespaidi par Latviju.» Pētījumu mērķis ir sinagogu digitālas, publiskas datu bāzes izveide un grāmatas «Latvijas sinagogas» izdošana. Šo projektu paredzējis īstenot Jeruzalemes Ebreju universitātes Ebreju mākslas centrs. Ik gadu zinātnieki piedalās projektu konkursos, lai iegūtu finansējumu, jo arī Izraēlas universitā- tēm nepietiek naudas pētījumiem.Starptautiska sadarbība Iepriekšējā ekspedīcijā Latvijā, kas notika pirms diviem gadiem, Jeruzalemes zinātniekiem maršrutus palīdzēja izstrādāt Rīgas ebreju kopienas darbinieki. Sergejs Kravcovs teic, ka interesi par Latvijas jūdu dievnamiem veicinājuši arī izdevumi «Sinagogas un rabīni Latvijā (1918 – 1940)» un «Ebreju kapsētas Latvijā», ko savulaik viņam uzdāvināja Rīgas radi.«Jeruzalemes universitātes profesors Vladimirs Levins ir veicis ļoti nozīmīgu bibliogrāfisku darbu, pētot literatūras avotus par sinagogām Austrumeiropā. Šo sarakstu mēs nodevām Rīgas Ebreju muzejam. Pamatojoties uz pētījumu, Rīgas ebreju kopienas darbinieks Mejers Melers sazinājās ar Latvijas pilsētu muzejiem un lūdza precizēt, cik sakrālo objektu pašlaik ir saglabājies dabā. Jau pirmajā ekspedīcijā neradās nekādas grūtības, jo mūsu rīcībā atradās nepieciešamā pamatinformācija,» teic pētnieks.Stilu nosaka baznīca Salīdzinājumā ar katoļu, pareizticīgo un luterāņu dievnamiem sinagogu arhitektūra ir visai askētiska. Iemeslu atklāj Sergejs Kravcovs: «Ebreju sakrālo ēku pieticīgs veidols ir izplatīts Latgalē, kas 16. un 17. gadsimtā ietilpa Polijas lielvalsts sastāvā. Ierobežojumus sinagogu celtniecībā tolaik reglamentēja katoļu baznīca. Ar Sinodes lēmumu tika noteikts, ka jaunas sinagogas nedrīkst būvēt tā dēvētajās karaliskajās pilsētās, bet citās apdzīvotās vietās ebreju dievnamus nebija ļauts atjaunot. Eksistēja arī stingras prasības arhitektūras formām, lai sinagogas neizskatītos vizuāli krāšņas un nepievērstu uzmanību. Kurzemē gan tā nebija.Kad Latvijas teritorija nokļuva cariskās Krievijas pakļautībā, stājās spēkā dievnamu celtniecības vienoti noteikumi, taču vairāki ierobežojumi saglabājās. Krievijas impērijā neviena sakrāla celtne, arī sinagoga, nedrīkstēja atrasties ielā, kur bija krogs. Interesanti, ka arhitektoniski izteiksmīgākās un greznākās vēsturiskās sinagogas ir sastopamas Vācijā. Tās identificējas ar ebreju pašlepnumu, ko ilustrē sevis kā Eiropas ietekmīgu aziātu apzināšanās. Tādēļ daudzas sinagogas Eiropā ir ieturētas orientālā stilistikā.»UZZIŅAISinagoga (no grieķu vārda «synago» – ‘pulcēties’) ir ebreju lūgšanu dievnams un vieta Svēto rakstu studijām un mācīšanai. Telpā nepieciešama desmit vīriešu klātbūtne, lai varētu noturēt lūgšanas.Sinagogā atrodas relikviju šķirsts, Svētā lāde ar Toras rakstu ruļļiem, lūgšanu tāfele, «Mūžīgās gaismas» simbols, lasīšanas pults un septiņžuburu svečturis – menora.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jeruzalemes arhitekti pēta Latvijas sinagogas

Kategorijas