BauskasDzive.lv ARHĪVS

Arī augiem vajadzīga mīlestība

KRISTĪNE STRAUJĀ

2009. gada 29. jūnijs 00:00

6
Arī augiem vajadzīga mīlestība

Iecavas novada Zālītē zemnieku saimniecības «Vietējie» 15 siltumnīcās, apmēram pushektāra platībā, šogad izstādīts 190 tomātu šķirņu.Taču kopumā saimniekiem Arnim un Santai Bangām ir 500 šķirņu liela kolekcija.Bangu ģimene pavisam apsaimnieko trīs ar pusi hektāru zemes. Viņi audzē dažādus dārzeņus, arī gurķus, puķkāpostus (šogad arī lillā, vēl mēdz būt oranži un zaļi), kabačus, puravus un pētersīļus, kā arī ziedus. Siltumnīcās ierīkota pilienveida laistīšana, kas darbu paveic divās trīs stundās.Bangu ģimene tirgo gan stādus, gan dārzeņus un puķes. Produkciju saimnieki realizē kioskā Iecavas tirgū un Rīgas Centrāltirgū.Zālītiešu saimniecībā un mājās jūtams miers, darba mīlestība un izdarība. Apkārtnē – dobēs, puķu podos un dekoratīvos statīvos – zied dažādas puķes krāsu bagātībā. Katram savs rakstursArnis tomātu audzēšanai pievērsies, kad iepazinies ar Santu. Iepriekš viņš bija dīdžejs un pasākumu menedžeris. Toreiz domājis, ka nekad nebūs zemnieks. «Sākām ar siltumnīcām. Es ieraudzīju, ka ir balti tomāti. Biju iedomājies, ka tie ir tikai sarkani vai dzelteni. Tā toreiz «saslimu». Tikko ieraugu jaunu šķirni, iededzos. Tomāti ir mana stihija,» stāsta kolekcionārs. Turpretim Santai jau bija pieredze un zināšanas: «Mamma vis kaut ko audzēja. Pabeidzu Bulduru dārzkopības tehnikumu daiļdārzniecības specialitātē. Puķēm un dārzeņiem daudz kas ir līdzīgs.»Aprakstītajiem dārzeņiem ir lielāka dažādība, turklāt katrai šķirnei sava garša. «Tomāts ir kā cilvēks. Katram veidam savs raksturs. Visi vienādi nekad neaug. Es jau zinu, kur kāds nīkst ārā. Varētu teikt, ka ņemos un auklējos ar tiem savā ziņā kā ar audzēkņiem. Grūti izstāstīt,» aizrautība atklājas saimnieka teiktajā. «Tāpat kā cilvēkam, augam patīk, ka ar to apietas mīlestībā,» rezumē dzīvesbiedre.«Sprīdītis» un «Streetgirl»Bangu saimes tomātu audzēšanas pieredze mērāma vismaz desmit gadu garumā. Zālītes zemnieku saimniecībā aug un gatavojas divkrāsaini tomātu bumbuļi, strīpaini, pumpaini, jau ierasti sarkani un dzelteni, kā arī zaļi, balti, melni un galda bietīšu krāsā. «Ir arī dažādas formas, piemēram, paprikai gan ārēji līdzīgi, gan ar tukšu vidu. Ja saliek kopā, atšķirt nevar,» teic Arnis. «Vedām uz tirgu. Cilvēki domāja, ka tā ir paprika, un gribēja pirkt. Vēl strīdējās,» ar smaidu atceras Santa.Tomātu lielajā kolekcijā ir ārzemju šķirnes, piemēram, «Bicolor» (izaug lieli, kilogramu smagi bumbuļi, līdzīgi greipfrūtam – dzelteni ar sarkanu vidu) un «Streetgirl», saglabātas arī padomju šķirnes, piemēram, «Kondīne» un «Jūrmala». Tās atbilst aprakstam, garšas un smaržas niansēm. Vēl saimnieki audzē mazos podtomātiņus, piemēram, «Sprīdīti». Tos var turēt uz palodzes vai lodžijā. Šogad «Vietējie» tirgojuši podtomātiņus jau ar visiem auglīšiem.Ievēro svarīgu likumuBangu ģimene, audzējot dārzeņus, nopelna sev iztiku, turklāt nodrošina divas darba vietas: pārdevējai kioskā Iecavas tirgū un kādai vietējai iedzīvotājai. Daudzos pienākumus palīdz veikt arī Arņa meita Linda.Zemnieku saimniecību sauc «Vietējie» – jo saimnieki nepārkāpj likumu – tirgo tikai pašu izaudzētu produkciju. «Bija jāreģistrējas, un mums prasīja, kāds būs nosaukums. Izdomājām, ka būs vienkāršs – «Vietējie» –, jo vienmēr visi prasa: vai tie ir vietējie tomāti, vai tie ir vietējie gurķi?» stāsta «Vietējo» saimnieks. «Vietējie! Paši esam vietējie,» smejoties piebilst dzīvesbiedre.