Brīva prese – demokrātijas pamatvērtība

2009. gada 29. jūnijs 00:00

Biju pirmās Eiropas Preses brīvības hartas veidotāju un parakstītāju pulkā. Nu šī Harta ir iesniegta arī Eiropas Komisijā informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisārei Viviānai Redingai.Preses brīvības harta (turpmāk – Harta) tapa pēc vācu žurnālistu un redaktoru iniciatīvas, tās gala versija izveidota un apstiprināta Hamburgā 25. maijā, kad to parakstīja 48 žurnālisti no 19 Eiropas valstīm. Šo žurnālistu pulkā no Latvijas bija Kuldīgas rajona laikraksta «Kurzemnieks» redaktore Daiga Bitiniece un «Bauskas Dzīves» redaktore Anita Rozentāle.Hartas mērķis ir aizsargāt presi no valdības iejaukšanās tās darbībā un nodrošināt žurnālistiem piekļuvi informācijas avotiem. Tajā formulētas galvenās vērtības, kas valsts iestādēm jāievēro attiecībā uz žurnālistiem. Dažādo Eiropu vienojotHamburgā diskusija par preses brīvības ierobežojumiem, valdību, valsts institūciju un pašvaldību iejaukšanos plašsaziņas līdzekļu darbībā, kā arī par Hartas tekstu notika žurnālu izdevniecības «Gruner+Jahr AG» ēkā. (Šī izdevniecība izdod mums vairāk zināmos «Stern», «GEO», «Brigitte», kopā 90 žurnālu.)Eiropa ir ļoti dažāda, tikpat daudzveidīgi, ar dažādu problēmu loku un uztveri ir arī kolēģi žurnālisti. Diskusijas par Hartas desmit pantiem bija ne pa jokam. Šķita, kas ir aktuāls Krievijā, Rumānijā vai Serbijā, nepavisam aktuāls nav Dānijā, Austrijā, Zviedrijā, pat ne Latvijā. Un tomēr «Stern» galvenā redaktora Hansa Ulriha Jergesa un Kristofa Kēzes, kurš pārstāvēja izdevniecību «Axel Springer AG», gudrā vadībā Hartā tika prasmīgi iekļauti svarīgākie principi, kas nozīmīgi visas Eiropas preses brīvībai.Eiropā, arī, piemēram, demokrātiskajā Vācijā, ir daudz gadījumu, kad tiek pieļauta cenzūra, žurnālistu iebiedēšana, uzraudzīšana un izspiegošana, kad pret plašsaziņas līdzekļiem tiek izdarīts ekonomisks spiediens. Īpaši pašlaik, ekonomiskās krīzes laikā, šāda mediju ietekmēšana notiek bieži. Diemžēl arī Latvijā vērojama tendence ierobežot preses brīvību, piemēram, spiediens atklāt žurnālistu informācijas avotus, ierobežojumi informācijas ieguvei, atsevišķu pašvaldību amatpersonu noteikts aizliegums žurnālistam iepazīties ar vietvaras dokumentāciju, atbilžu nesniegšana uz laikraksta vēstulēm, jautājumiem. Jā, nu mums nav vismaz kā Baltkrievijā un Itālijā, kur valdība var kontrolēt, kas drīkst apgūt žurnālista profesiju un kas nedrīkst. Tālab arī Hartā tika iekļauts 10. pants, kas vairākumam žurnālistu no patiesas demokrātijas zemēm arī sākumā šķita dīvains un nevajadzīgs.Lai prasības ievērotu valdībasKomisāre Viviāna Redinga, saņēmusi Hartu, apsveica žurnālistus ar pirmās Eiropas Preses brīvības hartas pieņemšanu. Viņa akcentēja, ka šī Harta ir nozīmīgs apstiprinājums Eiropas demokrātiskajām tradīcijām, kas sevī ietver mediju daudzveidīgumu, izteiksmes brīvību. «Harta ir nozīmīga šo pamatvērtību un tiesību stiprināšanai un sniedz iespēju žurnālistiem pieprasīt no valstu valdībām vai valsts iestādēm to ievērošanu ikreiz, kad tiek nepamatoti apdraudētas viņu iespējas brīvi veikt savu darbu,» sacīja V. Redinga.Hanss Ulrihs Jergess, kurš iesniedza šo Hartu Eiropas Komisijā, piebilda, ka žurnālisti ir pateicīgi V. Re-dingai par to, ka viņa jau no paša sākuma atbalstījusi ideju par Eiropas Preses brīvības hartu. «Tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Eiropas Komisija arī pati ievēros šo Hartu un aktīvi sekmēs, lai Harta tiktu ievērota visā Eiropā. Vienlaikus mēs arī sagaidām, ka Hartas atzīšana kļūs par nosacījumu kandidātvalstīm turpmākajās ES paplašināšanās sarunās,» teica «Stern» redaktors.Viņaprāt, Hartas galvenais uzdevums ir beidzot apvienot Eiropu arī jautājumos, kas saistīti ar žurnālistu darbību, un sniegt visiem kolēģiem iespēju preses brīvības pārkāpumu gadījumā atsaukties uz šīs Hartas pamatprincipiem. Eiropas Preses brīvības hartaHamburga, 2009. gada 25. maijs1. pants. Demokrātiskā sabiedrībā preses brīvība ir ļoti svarīga. Visām valdībām vajadzētu balstīt, aizsargāt un cienīt žurnālistikas plašsaziņas līdzekļus visās formās un to politiskos, sociālos un kultūras uzdevumus. 2. pants. Cenzūra pilnībā jāaizliedz. Nepieciešama garantija, ka neatkarīgā žurnālistika nevienā plašsaziņas līdzeklī netiek vajāta, apspiesta un tās darbībā nenotiek politiska vai regulējoša valdības iejaukšanās. 3. pants. Nedrīkst apdraudēt, ierobežot vai pakļaut sodīšanai žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu tiesības vākt un izplatīt informāciju un paust viedokļus. 4. pants. Jāsargā žurnālistu informācijas avoti. Nav pieņemams, ka informācijas avotu identificēšanas nolūkā notiek iejaukšanās redaktora tiesībās uz konfidencialitāti, avīžu redakciju un žurnālistu uzturēšanās vietu pārmeklēšana un žurnālistu komunikācijas novērošana vai pārtveršana.5. pants. Visām valstīm jānodrošina plašsaziņas līdzekļu pilnīga neatkarīgas juridiskās sistēmas aizsardzība, kad žurnālisti pilda savus profesionālos pienākumus. Galvenokārt tas attiecināms uz žurnālistu un viņu sadarbības partneru aizsardzību pret fiziskiem uzbrukumiem un aizskaršanu. 6. pants. Valsts un valsts kontrolētas institūcijas un citas organizācijas nedrīkst apdraudēt plašsaziņas līdzekļu ekonomisko neatkarību. Ekonomisku sankciju draudi ir nepieņemami. Privātiem uzņēmumiem jāciena plašsaziņas līdzekļu neatkarība un jāatturas no spiediena izdarīšanas, mēģinot jaukt robežas starp reklāmu un avīzes saturu. 7. pants. Valsts un valsts kontrolētas institūcijas nedrīkst žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem likt šķēršļus brīvai pieejai informācijai. Viņu pienākums ir atbalstīt žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu tiesības informācijas nodrošināšanā. 8. pants. Plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem ir tiesības uz brīvu piekļuvi visām ziņām un informācijas avotiem, arī no ārzemēm. Lai veiktu šo uzdevumu, ārvalstu žurnālisti bez vilcināšanās jānodrošina ar vīzām, akreditāciju un citiem nepieciešamiem dokumentiem.9. pants. Sabiedrībai jebkurā valstī jābūt brīvai pieejai visiem nacionālajiem un ārzemju plašsaziņas līdzekļiem un informācijas avotiem.10. pants. Valsts nedrīkst ierobežot žurnālista profesijas apguves iespējas. Pagaidām Hartas teksts oficiāli ir pieejams deviņās valodās (angļu, franču, vācu, spāņu, dāņu, serbu, krievu, poļu un rumāņu). Neoficiāli – arī latviešu valodā laikrakstu «Kurzemnieks» un «Bauskas Dzīve» tulkojumā, ko piedāvājam šodien plašākai auditorijai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Brīva prese – demokrātijas pamatvērtība

Kategorijas