Prom no civilizācijas

2009. gada 3. jūlijs 00:00

Ceļosim! Laivojot iepazīst Ziemeļkurzemi.Šogad Līgo svētku noskaņās burtiski iepeldēju – braucu ar laivu pa Rindas un Irbes upi Kurzemē. Trīs pirmsjāņu dienas pavadīju uz ūdeņiem, pļavu un pirmatnīgi skaistu mežu vidū, bez radio un televīzijas ziņām un mobilā telefona, jo reti kur ir zona. Šovasar šo atpūtu katrs vēl var izmēģināt. Sēres un dziļumsAp pusdienas laiku, Pāvilostā īrētās laivas nostiprinājuši uz mašīnas jumta, devāmies Ventspils virzienā. Par starta vietu laivošanai izvēlējāmies stāvlaukumu pie Rindas pamatskolas Ances pagastā. Tur var atstāt automašīnu, noīrēt laivu, uzsliet telti, kā arī sarunāt, ka stāvvietas saimnieks laivotājiem galapunktā atbrauc pakaļ un atved līdz autiņiem.Sasaiņojuši visas līdzi ņemamās drēbes, teltis, guļammaisus, pārtiku plastikāta maisos, iekārtojuši tos divās laivās, upē bijām ap plkst. 16. Pirmajā dienā airējāmies apmēram trīs stundas, tad izcēlāmies vecupes krastā uz nakšņošanu. Sausas malkas liku likām. Sākumā necerēju, ka uz ugunskura varēs uzvārīt ūdeni, taču mums izdevās ne tikai lieliska skābeņu zupa, bet arī makaroni ar gaļas konserviem, kafija un tēja. Otrā dienā laivojām vispirms trīs, pēc pusdienām – divas stundas. Trešajā dienā jau pēc pāris stundām ieraudzījām iepriekš kartē nolūkoto galapunktu. Rindā un Irbē var droši laisties arī ar piepūšamām laivām, līmenis ir pietiekams, tomēr jāuzmanās, jo ik pa brīdim izslejas straumē iegāzušos koku zari, ir smilšu sēres, kurām līdzās bezdibenīgs dziļums. Mani draugi bija izvēlējušies kanoe laivas, ar kurām uz priekšu varēja tikt viegli, no airēšanas tulznu nebija.Mānīgā smiltsVietas telšu celšanai un ugunskuram var sameklēt citu par citu skaistākas visā upes garumā. Mums bija līdzi gružu maiss, jo tīrība un kārtība, protams, atkarīga no pašiem laivotājiem. Vairākās vietās iepriekšējie nakšņotāji bija atstājuši ne tikai sakoptu vietu, bet arī no koka bluķēniem saslietus solus, galdu, kārti katliņam un pat pudeles ar dzeramo ūdeni. Tas nav mazsvarīgi, jo Irbes ūdens dzeršanai un ēdiena gatavošanai neder. Tas ir tumšs, tādu kā sūru garšu, straume ir dziļa, necaurredzama.Jāņem vērā, ka Irbe nav pārbrienama, to var censties pārpeldēt, ar kājām nemēģinot sasniegt dibenu. Pat iebrist grūti, jo upes gultne ir smilšaina un burtiski iesūc. Straumes virspusē atvars pēc atvara griež virpuļus. Toties Irbē esot daudz līdaku, stāsta makšķernieki.Rindas krasti ir zaļi, bet, nonākot Irbē, pārsteidz ainavas dažādība. Vienā upes pusē ir smilšains stāvkrasts, skaisti priežu meži. Irbei raksturīgie smiltāji veidojušies ledus laikmeta beigu posmā, un vēlāk vēji izveidojuši kāpas. Otrā krastā pār upi noliekušies zaļojoši lapukoki, leknas pļavas, pietekas, attekas, no sanesumiem izveidojušās zaļas saliņas upes vidū. Vērojami arī bebru nedarbi, to zobiem nav spējuši pretoties pat prāvi koki, kuri iegāzušies upē. Citi, bebru aizgrauzti, stāv kaili, nokaltuši kā spokaini ērmi. Pašā ūdens malā zied skalbes – dzelteni savvaļas īrisi –, baldriāņi, vīgriezes, pelašķi. Pastiep no laivas roku un plūc jāņuzāles!Lībiešu zemesPirmsjāņu laikā upē satikām gan prāvas airētāju kompānijas, gan ģimenes ar maziem bērniem un suni. Šejienes vilinājums ir īpašs. Irbe ir lielākā Ziemeļkurzemes upe, kas plūst vienīgi caur lībiešu senajām zemēm, kur galvenās nodarbes bijušas kuģniecība un zvejniecība. Caur Irbi varēja veidot sakarus ar iekšzemi, pa to pludināti baļķi no lielajiem Ances mežiem uz šaursliežu dzelzceļa staciju Lielirbē vai kuģīti jūrā.Irbes upe devusi vārdu Lielirbes ciemam, kas izveidojies upes grīvā un 20. gadsimta 30. gados bija viens no lielākajiem Ziemeļkurzemes piekrastē. Pēc kara, deportācijām, padomju militāro bāzu ierīkošanas no visa tā pāri palikušas vien dažas mājas tālāk no krasta. Padomijas gados šī teritorija nebija visiem pieejama.Pēdējos piecus kilometrus pirms jūras upe ir gandrīz bez straumes. Pie ietekas jūrā Irbe veido divus kilometrus garu smilšu strēli. UZZIŅAIIrbe (lībiešu valodā – Īra) veidojas, satekot Rindai un Stendei. To dēvē arī par Kurzemes Gauju. Upes kopējais garums ir 33 km, kritums – 5,5 m, baseina platība – 2000 km², gada notece – 0,5 km³. Laivu noma Pāvilostā: brīvdienu māja «Priežu muiža», Rita un Andris Bērziņi, tel. 29272547; laivu noma un mašīnu stāvlaukums «Rindas skola»: Jānis Geste, tel. 29365455.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Prom no civilizācijas

Kategorijas