Nodod jau piektajai paaudzei

2009. gada 6. jūlijs 00:00

Iecavas novada māju «Renebušas» apkārtnē bagātīgi zied rozes, vēlais jasmīns, dzeltena irbene un citi augi.Ik uz soļa var redzēt īpašnieku Regīnas un Jāņa Linku, viņu bērnu un mazbērnu paveikto. Saimnieki vides kopšanā vadoties pēc iekšējām izjūtām – «tā lai pašiem patīk». «Lai bērniem priecē acis, lai pašiem. Nu mums jau svešs nenāk un nebrauc. Dažkārt ierodas vēl bērnu draugu draugi, prasās uz mūsu mājām atpūsties (smejas). Mūsu atvases ir pieradušas dzīvot tādā apkārtnē. Tā mani audžumāte audzināja. Pagalmam bija jābūt tīram un visam sakoptam. Vecāmamma (audžumātes mamma), kad es bērns biju, sestdienās lika iet uz kapiem un taciņas noslaucīt. Tā tas ir asinīs. Arī meitām un mazmeitām. Paldies Dievam, tas iet paaudzēs,» pārdomās dalās Regīna Linka.Viņas dzīvesziņā ir pārliecība, ka visam ir skaists zieds, arī nātrei un smilgai, ko jebkurš neiedomāsies. Iecavniece to māca un parāda mazmeitiņām Montai un Lindai, auklējamam trīs gadus vecajam Emīlam.Ieaudzina mājāsNesen viena no mazmeitām pienākusi pie vecmāmiņas un lūgusi uztaisīt tūtiņu saulespuķu sēklu čaulītēm. Meitenei neienāca prātā, ka tās varētu vienkārši izspļaut pagalma zālītē. «Viņa arī kaut kur citur to nedarīs. Nekad šeit nav uz zemes mesti konfekšu papīriņi, cigarešu gali vai tamlīdzīgi,» uzsver saimniece. Ciemiņus, kuri atļaujas drazot, Regīna audzina. Viņa, neko nesakot, demonstratīvi pieiet un paceļ. Neesot vērts teikt vai sakopt pēc viesu aizbraukšanas. Ja nomet vienu reizi, to pašu darīs turpmāk. Saimnieces metode praksē pierādījusies ļoti efektīva. Otrreiz vairs nepiesārņojot.Ar «zaļajiem īkšķīšiem»«Renebušu» dobēs atrodami arī retāki augi – medus puķīte (kad atveras ziediņi, smaržo pēc nektāra, līdzīga sūnām), parūkkoks (ļoti skaisti izskatās rasā), sarkanlapu plūškoks, ozols, lazda un ieva (ziedi ir rozā krāsā).«Neparasti ir tas, kā mēs pie tiem tiekam. Tas ir galvenais, kas citur, iespējams, nav tik izplatīts,» teic Regīna. Par to liecina stāsts no pagājušām Lieldienām. Saimnieces meitas darbavietā minētajos svētkos bija izdekorēta telpa ar pūpolzaru. Tā pūpoliņi bija mazi, mazi, izskatījās ļoti skaisti kā krellītes uz zariņiem, nekļuva dzelteni. «Kādam citam pēc noziedēšanas tas bija vienkāršs stumbaks, kas ar dekoru jānovāc. Mana meita paņēma, nogrieza un atveda mājās. Mēs ielikām ūdenī. Zari izdzina saknes, un mums būs pūpols, ko citi brauc un audzētavā pērk par brangu naudu. Tik jāizdomā, kur to iestādīt,» rādot saknītes un jaunās atvasītes, teic saimniece.Ja kādreiz brauc ekskursijā un ierauga kaut ko īpašu, tad nopērk pašu mazāko un lētāko no tās šķirnes. Iecavniecēm ir «zaļie īkšķīši», un viņas novērtē augšanas procesu. Daļa stādījumu «Renebušu» iedzīvotājiem ir dāvināti. INTERESANTIRegīnas Linkas dzīves skatījums atklājoties viņai ļoti tuvā Ārijas Elksnes dzejolī «Lai jums kur pārnākt būtu»:«Visu mūžu es ceļu māju,Tas ir sievietes sensenais amats,Ceļu smiedamās, Ceļu rādamās,Ceļu, gaužas asaras raudādama.Ai, cik vēji ir kāri uz siltumu, Kuru sargāju es:Kā viņiem gribas to azotē iebāztUn svilpojot projām nest!Visu mūžu es ceļu māju, Lai jums kur pārnākt būtu.«Nekur nav tik labi kā mājās!» jūs sakāt,Un atkal es stipra jūtosUn neticu čigānu saldajai dziesmai,Kas vilina projām iet.Smaržo pīrāgi, un uz palodzesMājas svētība zied.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nodod jau piektajai paaudzei

Kategorijas